Latvijas novados
   
79504

Būvē laukumu jāšanas sacensībām
26.06.2017


Biedrība Eguss Snēpeles pagasta Luniņos par programmas LEADER naudu ierīko jāšanas sacensību laukumu, kas atbildīs starptautiskiem standartiem.

„Finansējums ir ap 15 000 eiro. Esam iegādājušies šķēršļu komplektu, tiek būvēts laukums, tiks pirkts zāles pļāvējs, lai segumu koptu. Varbūt jau rudenī varēsiet braukt uz atklāšanas sacensībām,” stāsta biedrības vadītāja, jāšanas sporta trenere Ilonda Reita. Būs 8–12 barjeras un ūdens šķērslis, kāds Latvijas jāšanas sporta laukumos reti sastopams. Bet dzīvesbiedrs Juris Belševics piebilst, ka vajag laiku, lai segums sablīvētos un nosēstos.

4000 m2 laukuma ierīkošana sākta ar reljefa veidošanu, jo zemes gabalā nav piemērotas līdzenas vietas. „Lai iegūtu papildu zemi līdzināšanai, izrakts dīķītis, kurā zirgi varēs peldēties. Tiem tas ļoti patīk. Mums ir seši lielie zirgi un divi poniji, no kuriem viens pieder citam saimniekam. Tas te tiek turēts.”

Vieta, kurā biedrība Eguss nomā zemi, saucas Luniņi, tā reģistrēta kā piemājas saimniecība un Ilondai ir mantots īpašums. Šis ir jau trešais LEADER projekts. Iepriekšējos izveidots mazais treniņu laukums, uzcelta mājiņa inventāram un iekopta apkārtne. Par savu naudu netālu no treniņu laukuma tiek ierīkota atpūtas vieta, kur arī paredzēts dīķītis.

 

Notiek treniņi

Uz Snēpeli apgūt jāšanu brauc ap desmit bērnu. „Esam treniņus sadalījuši pa dienām, jo visiem reizē te nepietiek vietas un arī zirgu nav tik daudz. Kad pēc darba dodos no Kuldīgas uz šejieni, bērni man parasti brauc līdzi.”

Kādreiz Ilondai bija iecere nodarboties ar reitterapiju – ārstniecisku metodi cilvēkiem ar nervu sistēmas un citiem traucējumiem. Diemžēl Latvijā nav sakārtota sistēma, kā šo darbību var sertificēt. „Nav iespējams ne šo terapiju apgūt, ne sertificēties, tāpēc iecere pagaidām atlikta,” saka Ilonda. Taču te var doties vienkāršās izjādēs. Vēl zirdziņi piedalās kāzu fotosesijās, vizina bērnus un pieaugušos dažādos pasākumos.

 

Lepnums – Safīrs

Ilondas lepnums ir Latvijas braucamā tipa šķirnes ērzelis Safīrs, kas piedzima pagājušajā vasarā. „Kā kumeļš tas saņēma ļoti augstu novērtējumu – par izskatu eksperti novērtēja ar 10. Tam ir tikai gads, bet Safīrs ir tikpat liels kā desmitgadīgs sporta zirgs. Tas jau piedzima liels. Esam sākuši ievadāt un iet kordā. Neatzīstu metodi, ka zirgu sāk mācīt tikai četru gadu vecumā. Tad tas jau ir mežonis un ir daudz grūtāk panākt paklausību. Jāaudzina laikus.” Ilonda uzsver, ka Latvijas braucamā tipa zirgiem parasti ir ļoti mierīgs raksturs.

 

Lopbarību izaudzē paši

Ilonda un Juris pagājušogad sākuši audzēt gaļas lopus. „Mums ir Šarolē šķirnes govis. Zemes pietiek – kopā ar nomāto ir ap 100 hektāru, kuros zirgiem un govīm pļaujam lopbarību, audzējam graudus un zaļbarību, arī bietes. Burkānus pērkam pie lielajiem audzētājiem. Lētāk iznāk nopirkt nestandarta produkciju, nekā maksāt ravētājiem. Mums jāskatās līdzi zirgu barības uzturvērtībai, tāpēc labāk dot nevis kartupeļus, bet burkānus. Tajos ir karotīns, vitamīni,” skaidro Ilonda.

Juris piebilst, ka zirgi fiziski jānodarbina, ja uzņemts vairāk uzturvielu. Tas jāizskrien. Ponijiem vispār nedrīkstot dot nekādu barību ar lielu enerģētisko vērtību, jo šie zirdziņi pakļauti vielmaiņas slimībai – nagu karsonim. Tāpēc poniji lielākoties ēd sienu, un saimnieki rūpīgi uzrauga, lai tie neapēstu par daudz zāles.




 
      Atpakaļ