Zirgkopības nozares šodiena un nākotne Latgalē
23.03.2018

---

Autors: Lidija Kirillova

Datums: 23.03.2018

 

Izdevums: Vietējā Latgales Avīze

Latvijas zirgi ir pazīstami visā pasaulē – gan kā augstas klases sporta zirgi, gan kā lieliski partneri jāšanas sporta skolās un amatieriem, gan palīgi vairāku specifisku veselības problēmu pārvarēšanā cilvēkiem. Latgalē zirgs gadsimtiem ir bijis saimnieka labākais palīgs, nenogurstošs strādnieks un lepnuma objekts. Taču līdz ar mehanizācijas ienākšanu laukos situācija ievērojami mainījusies, zirgi vairs nav darba rūķi. Šo dzīvnieku skaits no gada gadā samazinās, arī nozare turas uz nedaudzu entuziastu pleciem. Kāda tad ir šodienas situācija un kas gaidāms nākotnē? 

Latvijas Zirgaudzētāju biedrības viedoklis – jābalstās uz projektiem

Šī gada 16. februārī Rīgā, Berģu kultūras namā, notika Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) biedru kopsapulce, kur kopā piedalījās 101 biedrs (pavisam kopā biedrībā ir 189 biedri). Biedrība darbojas jau 22 gadus, to vada LZB prezidents Edgars Treibergs.

Sapulces laikā tika runāts par jaunākajām aktualitātēm Lauku atbalsta dienestā, kur lielākais uzsvars tika likts uz Leader projektiem, atbalstu ieguldījumiem lauku saimniecībās, atbalstu mazajām saimniecībām, sadarbību tūrismā un atbalstu ar lauksaimniecību nesaistītās uzņēmējdarbības jomā. Visvairāk zirgkopības nozarē ir apstiprināti tieši Leader projekti, pavisam tādi pērn bijuši 25, kur lielākoties tiek iegādātas zirgu pārvadājamās piekabes, šķēršļu komplekti, staļļu un manēžu aprīkojums. Pārējos projektu veidos zirgkopības nozares pārstāvji iesaistījušies maz un pieteikumu skaits bijis no diviem līdz pieciem.

Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta direktora vietniece Biruta Ingiļāvičute kopsapulcē visiem klātesošajiem plaši stāstīja par nodokļu reformas aktualitātēm, savukārt Zemkopības ministrijas Lopkopības un ciltsdarba nodaļas vadītāja Gita Jansone informēja par ciltsdarba jomas aktualitātēm. Ciltsdarba jomā šogad ir gaidāmas ļoti lielas pārmaiņas, jo no šī gada 1. novembra stāsies spēkā "Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likuma" koriģētā versijā, kas sagatavota, lai ieviestu Dzīvnieku audzēšanas regulu, kā arī uzlabotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas sistēmu valstī. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību Latvijā. Jaunais likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu. Kā atzina speciāliste, jaunais likumprojekts vairāk attiecas tieši uz zirgkopības nozares organizācijām. Paredzams, ka turpmāk saistībā ar to būs arī biežas pārbaudes no Eiropas Komisijas, lai pārbaudītu, vai jaunās regulas prasības tiek ievērotas un atbilstoši darbojas Latvijā.

Pārtikas veterinārā dienesta (PVD) Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs atgādināja, ka zirgaudzētājiem jābūt drošiem par saviem siena krājumiem, lai būtu, ar ko barot savus zirgus līdz ganību sezonai. Aktuāli tas ir tāpēc, ka daudzi zirgi tiek atņemti īpašniekiem novārdzināšanas dēļ. Siena piegāde ir atrisināms jautājums, par to vienkārši ir jāziņo. PVD pārstāvis atgādināja arī visai elementāras lietas, ka uz sacensībām jāņem līdzi zirgu pases, kur jābūt arī visiem datiem par izdarītājām vakcīnām un asins analīžu veikšanu.

Kopsapulcē tika ievēlēta jaunā LZB valde. Turpmāk tajā darbosies Edgars Treibers, Juris Mežnieks, Līga Pētersone, Maija Kleinberga, Arnis Kaminskis, Jānis Jurašs, Gunita Bendrupa, Raimonds Krūmiņš un Sarmīte Kursīte.

Plāno uzlabot ciltsdarbu un dzīvnieku audzēšanas sistēmu valstī

 

Nedaudz tuvāk par "Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu", ko izstrādājusi Zemkopības ministrija un kas sagatavots, lai ieviestu Dzīvnieku audzēšanas regulu nr. 2016/1012, kā arī uzlabotu ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas sistēmu valstī. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas attīstību. Jaunais likumprojekts aizstās pašlaik spēkā esošo Ciltsdarba un dzīvnieku audzēšanas likumu.

Likumprojektā ir noteikti ar ciltsdarbu saistītie uzdevumi valsts pārvaldes iestādēm, organizācijām, dzīvnieku īpašniekiem, kā arī citām personām. Līdzšinējais likums noteica, ka lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmi apliecina izcelsmes sertifikāts jeb zootehniskais sertifikāts. Turpmāk paredzēts, ka zootehnisko sertifikātu izsniedz tikai tīršķirnes vaislas lauksaimniecības dzīvniekiem vai krustojuma vaislas cūkām, bet pārējo lauksaimniecības dzīvnieku izcelsmi šķirnes dzīvnieku audzētāju biedrība vai krustojuma cūku audzētāju organizācija apliecina ar izcelsmes apliecinājumu.

Tāpat likumprojektā iekļauts jauns pants par Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) kompetenci. Noteikts, ka LLU piešķir vietējai šķirnei apdraudētas šķirnes statusu un uztur lauksaimniecības dzīvnieku un vietējo šķirņu mājas (istabas) dzīvnieku gēnu banku. Plānots, ka jaunais likumprojekts stāsies spēkā no 2018. gada 1. novembra līdz ar regulas stāšanās spēkā laiku.

Rikšotāju audzētāji nākotni cer redzēt labāku

Inese Ruskule ir biedrības “Rikšotāju braucēju sporta klubs “Pegazs”” valdes locekle, kā pati saka, zirgu lietās vairāk teorētiķe. Lai gan arī pašai pieder rikšotājs, sacensībās viņa nepiedalās. 2016. gadā biedrība „Rikšotāju braucēju sporta klubs “Pegazs”” ar Ciblas novada pašvaldības līdzfinansējumu startēja biedrības „Ludzas rajona partnerība” izsludinātajā konkursā un guva atbalstu ES programmas Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai projektu atlasē. Biedrības projekts paredzēja nepieciešamo zirglietu iegādi, lai varētu veiksmīgāk piedalīties zirgu rikšošanas sacensībās. Projekta kopējā summa nebija liela – 9531,08 eiro, tajā skaitā ELFLA finansējums – 8577,97 eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums – 953,11 eiro. 

“Sporta klubs “Pegazs” darbojas no 2007. gada. To izveidojām drīz pēc tam, kad 2005. gadā Latvijā atjaunojās rikšotāju zirgu sacensību tradīcija, jo aptuveni no 1999. gada valstī sacensības vispār netika rīkotas. Tiesa, rikšotāju šķirnes zirgi vēl bija saglabājušies, lielākoties Krievijas rikšotāju šķirne, tomēr laika gaitā daudziem nemaz vairs nebija zināma izcelsme. Līdz ar to uz vecajiem pamatiem neko attīstīt nevarējām. Tāpēc pašlaik lielākā daļa rikšotāju Latgalē ir ievesti no ārzemēm, pārsvarā no Igaunijas, bet pēdējā laikā pirkti arī Lietuvā.

 

Protams, Latgalē ir saimniecības, kur paši audzē savus rikšotājus. Lielākās saimniecības ir “Čadi” Dagdas novadā, kur saimnieko Nikolajs Galiļejevs. Viņam pašlaik ir aptuveni desmit rikšotāji, tajā skaitā Amerikas šķirnes zirgi. Vēl rikšotājus audzē Sandra Soikāne, kura ikdienā darbojas savā piemājas saimniecībā Ciblas novada Felicianovas ciema “Raganiņās”. Tomēr Latvijas lielākā rikšotāju zirgu saimniecība ir Garkalnes novadā pie Tatjanas Martinsones.

Rikšotāju šķirņu zirgi tiek audzēti un gatavoti sacensībām jau pirms divu gadu vecuma. Kā pieņemts visā pasaulē, šiem zirgiem divu gadu vecumā jau jāsāk skriet sacensībās, respektīvi, parādīt savas darba spējas un potenciālu.

Dagda, Cibla, Krāslavas novada Robežnieku pagasts ir vietas, kur Latgalē parasti tiek organizētas rikšotāju sacensības. Iepriekš, kad bija stabilas ziemas un drošs ledus, sacensības notika arī uz Rāznas ezera ledus. Ārpus Latgales, kur notiek rikšotāju sacensības, tuvākā vieta ir Gulbenes novads. Patiesībā, rikšotāju sacensības ir nebeidzama un neizsmeļama Latgales tradīcija, jo cilvēku interese tādās reizēs ir ļoti liela. Esmu gan pamanījusi, ka jauniešu vidū šis sporta veids ir mazāk populārs, varbūt tāpēc, ka jauniešu pašu reģionā ir kļuvis mazāk.

Nevaru teikt, ka Zemkopības ministrijas attieksme pret zirgkopības nozari kopumā, tajā skaitā pret rikšotājiem, būtu vienaldzīga. Ministrs Jānis Dūklavs labi zina mūsu situāciju un mūsu problēmas, piemēram, ka tūkst skrejceļu. Pirms pāris nedēļām Dagdā notikušajās sacensībās viņš personīgi pasniedza ministra kausu uzvarētājam, līdzīgi, kā tas notika pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados.

Protams, toreiz zirgu Latvijā bija daudz, daudz vairāk un sacensības notika pat divu dienu garumā, jo startēja 300 līdz 400 zirgi. Ja šobrīd sapulcētos Latvijā esošie rikšotāji, būtu pieci vai seši braucieni ar trim līdz pieciem zirgiem. Spēcīgi kļūst lietuvieši, bet lielākie mūsu konkurenti sacensībās ir igauņi. Igaunijā ir ievesti labi zirgi no Skandināvijas valstīm. Gribu piebilst, ka mums, latgaliešiem, nopietna konkurence ir tepat Latvijā no jau pieminētās Tatjanas Martinsones.

Šobrīd grūtību rikšotājiem ir pietiekami daudz. Ja kādā saimniecībā ir laba, perspektīva ķēve, tad atrast Latvijā labu ērzeli nav tik vienkārši. Var, protams, vest uz Igauniju vai Skandināviju, bet tas izmaksā bargu naudu. Latgales zemnieki, kuriem rikšotāju audzēšana ir sirdslieta un vaļasprieks līdzās citām nozarēm, to vienkārši nevar atļauties.

Viss pagājušais gads bija grūts arī tajā ziņā, ka lietainā laika dēļ nebija iespējams pilnvērtīgi trenēties, rīkot sacensības, jo skrejceļi bija vai nu pārlieku slapji vai arī zem ūdens. Gribu uzsvērt, ka kvalitatīvu skrejceļu izbūve ir viena no lielākajām mūsu vajadzībām. Viena skrejceļa izbūvei, kur būtu iespējas sacensties kaut vai reģiona mērogā, nepieciešami vismaz 100 tūkstoši eiro. Protams, ir jāmēģina šādiem mērķiem piesaistīt Eiropas līdzekļus. Ir arī pirmā pieredze, jo klubs “Pegazs” projekta ietvaros ieguva līdzekļus, par ko iegādājāmies zirglietas – ādas aizjūga komplektus, paliktņus zem sedulkas, zirga ausu aizsargus skaņas iedarbības mazināšanai, kājsargus, sacensību divričus, treniņu divričus, riteņu komplektus, kā arī braucēju ekipējumu rikšotāju zirgu sacensību dalībai – aizsargbrilles, ķiveres. Varam sev pārmest to, ka esam kavējušies, jo no paša sākuma jau vajadzēja pievērsties projektiem, ar kuru palīdzību tiktu pie labiem skrejceļiem.

Neskatoties uz visu iepriekš teikto, nākotnē cenšos skatīties optimistiski. Mums būs sava rikšotāju zirgu audzēšanas programma. Ceru, ka arī valsts nostāja būs atbalstoša un labvēlīga nozarei, ka ņems piemēru no kaimiņiem. Lietuvā, piemēram, pastāv un darbojas valsts zirgaudzētavas, mums tādu nav. Lietuvā vienās rikšotāju sacensībās balvu fonds ir aptuveni 24 tūkstoši eiro, mums – četri tūkstoši eiro uz vairākām sacensībām. Noteikti gribu uzsvērt, ka arī cilvēkiem pašiem vajadzētu būt aktīvākiem, nevis cerēt, ka kāds nāks un darīs. Un nevajag to sedziņu katram uz savu pusi vilkt, jo mērķi mums ir vieni.”

Zirgiem jāatdod sirdi, dvēseli un visu mūžu

Pieredzējušais zirgaudzētavas SIA “3 vītolu staļļi” pārvaldnieks Juris Astičs, vērtējot situāciju zirgkopības nozarē Latgalē, saka: “Grūtības bija pērn, grūtības ir šogad. Jau pagājušā gada pavasarī problēmas radīja barības trūkums, kā dēļ daudzi audzētāji samazināja zirgu skaitu. Arī mums to nācās darīt. Diemžēl tā nav tikai vienreizēja iezīme, arī kopumā zirgu skaits Latvijā un Latgalē kļūst mazāks. Viss ir vienkārši – iegūstam pārāk maz kumeļu. Iespējams, ka ievesto zirgu skaits ir lielāks nekā pašu audzēto. Atšķirībā no rikšotāju šķirņu turētājiem mēs, sporta zirgu audzētāji, esam labākā situācijā. Ja rikšotāju skaits mērāms nedaudzos desmitos, tad sporta zirgi ir daudz populārāki, varētu būt ap trīsarpus tūkstošiem.

Ja runājam par valsts atbalstu nozarei, tad jāsecina, ka zināms atbalsts tiek sniegts, tomēr no tā katra atsevišķa zirga vērtība nepieaug. Vispirms zirgam jau pašam par sevi jābūt labam, jābūt kvalitatīvi sagatavotam un pasniegtam. Tikai tādā veidā augs tā vērtība un radīsies pārliecība, ka tirgū par dzīvnieku būs gatavi maksāt labu naudu. Lai mēs varētu piedāvāt pircējiem kvalitatīvus vai pat izcilus zirgus, tiem noteikti jābūt iekoptiem, iestrādātiem. Ir jārūpējas par zirgu dzīves apstākļiem, jādomā par selekciju. Taču tas ir ilglaicīgs process, programma desmit un vairāk gadiem. Saimniecībām jābūt skaidrībā, kādas iezīmes, kādas tendences ir vēlams iekopt – vai zirgs būs labs konkūram, varbūt iejādei. Pašlaik vispopulārākie ir tā sauktie hobija zirgi – nelieli augumā, ar nosvērtu un mierīgu raksturu, ar kuriem var jāt vienreiz nedēļā, kad saimniekam ir brīvs laiks. Ar sporta zirgiem tā nevar – ir jāstrādā piecas sešas reizes nedēļā. Hobija zirgus pie mums daudz un labprāt pērk somi.

Pirms gadiem interesi par Latvijas zirgiem bija izrādījuši ķīnieši. Ideja jau sākotnēji bija lemta neveiksmei viena iemesla dēļ – viņiem gadā nepieciešami uzreiz 350 zirgi. Kur lai mēs tādu skaitu kvalitatīvu zirgu eksportam ņemam, ja gadā Latvijā dzimst ap 200 kumeļi?.. Audzētāju ir maz, jo tas ir dārgs un nepateicīgs bizness. Ir jārūpējas ne tikai par zirgu veselību, jāsargā no traumām, bet arī jānodrošina stallī mierīga un nosvērta atmosfēra. Mierīgos apstākļos audzēts zirgs arī pats pēc rakstura būs nosvērts. Starp citu, zirgiem gluži kā cilvēkiem ļoti svarīgs ir ēdināšanas un treniņu režīms.

Man pašam zirgi ir dzīves stils, dzīves jēga jau kopš mazotnes. 17 gadus esmu “3 vītolu staļļos”, bet kopumā zirgi Riebiņos tiek audzēti jau kopš 1972. gada. Pērnā gada nogale bija cerīga, arī šis gads sācies samērā labi, tomēr nākotnē nemaz tik cerīgi neraugos. Un ne jau zirgos kāda vaina meklējama, bet gan mūsos, cilvēkos. Ir ļoti maz cilvēku, kuri grib ar zirgiem strādāt, kuri gatavi šiem dzīvniekiem atdot sirdi, dvēseli un visu savu mūžu.”

Pēc pāris mēnešiem, 18. maijā, “3 vītolu staļļos” tiks rīkots pasākums Latgales reģiona zirgaudzētājiem. Tā būs zirgu izvade un reizē arī piedāvājums pārdošanai. Tiks izrādīti zirgi jau no divu gadu vecuma. 

***

Fakti un skaitļi

Latvijas Ziegaudzētāju biedrībā pārraudzībā 2017. gadā bija 2101 zirgs, 195 jaunzirgi un 214 kumeļi.

Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, 2009. gadā Latvijā bija 13 115 zirgi, bet 2014. gadā – 10 667 zirgi.

2005. gadā tika eksportēti 460 zirgi, 2012. gadā – 1135, bet 2015. gadā – 479 zirgi.

Pērn visvairāk kumeļu – 39 – iegūts SIA “Burtnieku zirgaudzētava”.

Desmit lielāko zirgaudzētavu reitingā 5. vietā ir SIA “3 vītolu staļļi” Riebiņos.