Zirgi iedvesmo labiem darbiem
29.06.2016

---

Autors: Ilze Kalniņa
Datums: 16.06.2016
Izdevums: Liesma

Jau piekto gadu Mazsalacā notiks jāšanas sporta cienītājiem un zirgu mīļotājiem paredzēts pasākums «Mazsalacas kauss».

Bija domāts, ka treniņsacensības jāšanas sportā «Mazsalacas kauss» notiks jau pagājušajā svētdienā, taču pat dedzīgākie sacensību dalībnieki bijuši vienisprātis, ka slikto laika apstākļu dēļ piedzīvojumiem bagātā diena jāpārceļ par mēnesi. Starp citu, jāšanas sporta zinātājiem «Mazsalacas kauss» neesot nekāds pārsteigums, bet tradicionālas un labi organizētas sacensības, kas mazpilsētā notiek jau piekto gadu. Visa pamatā ir zirgu mīļotājas un entuziastes Ineses Riekstiņas rosība.

«Zirgu slimība ir neizārstējama vaina,» satiekoties ar mums Ramatas puses pļavās, sacīja Inese, un turpat blakus leknu zāli ēda viņas trīs mīluļi: divas ķēvītes un spēcīgais ērzelis Dadijs.

«Jaunībā, kad mācījos akadēmijā Jelgavā, nodarbojos ar jāšanas sportu. Pat nopietni trenējos, un no tiem laikiem man arī zirdzinieku saimē palikuši draugi. Viņi arī sabrauc uz Mazsalacas kausu. Tā ir mūsu satikšanās un iespēja parādīt, ko bērni, jaunieši un zirgi prot. Šurp atbrauc bērniņi, kuri, uzvilkuši baltās jātnieku biksītes, vēl cenšas noturēties zirgam mugurā, bet tā ir viņu diena, viņu prieks,» stāstīja Inese.

Ikdienā zemnieku saimniecībā «Riekstiņi» nodarbojas ar liellopu gaļas audzēšanu. Audzē arī zīdītājgovis, iegūst bullīšus, kurus pārdod izsolēs.

«Tur nāk naudiņa, bet te rikšo izdevumi,» smējās Inese, rādot uz trim skaistuļiem aplokā. Viņa neslēpa, ka turēt zirgus ir dārgs vaļasprieks, bez kura Ineses dzīve neesot iedomājama.

«Zirgs ir draugs. Es neteikšu, ka man govis nepatīk, bet tas ir kaut kas cits. Man pietiek, ka zirgs ir līdzās, es varu viņu paglaudīt un nomierinos. Ja asaras nobirst, tad varu pieglausties, izstāstīt savu bēdu,» tā Inese, aicinot arī valmieriešus, ģimenes ar bērniem uz Mazsalacu atbraukt 16. jūlijā, kad katrs, kam patīk, varēs ielūkoties zirgam acīs, paglaudīt, pasēdēt kāda mierīgāka dzīvnieka mugurā un baudīt īpašas sporta sacensības, kur rezultāts ir panākams, ja cilvēkam un zirgam izdodas saprasties bez vārdiem.