Zirgi dod dzīvei jēgu
26.01.2016

---

Autors: Inese Minova 
Datums: 22.10.2013 
Izdevums: Latgales Laiks

Kad pirms vairākiem gadiem tikāmies ar Nikolaju Galilejevu viņa zemnieku saimniecībā “Čadi” Vecdomē, viņš stāstīja par saviem nodomiem. Nu tie ir īstenoti un var sapņot tālāk.

Pie mājas ir izbūvēta jauna kūts un piena virtuve pēc visiem ES standartiem. Pagaidām kūtī ir tikai divas slaucamas govis un divas teles, bet ar laiku plānots turēt arī cūkas. Lopkopība un graudkopība ir Nikolaja un viņa dzīvesbiedres Natālijas ikdienas sūrais darbs, bet abu kopīgais vaļasprieks ir zirgi, kuri viņu saimniecībā bijuši un būšot vienmēr. Vecā koka ēkā, kas agrāk bijusi lauku skola, tagad atrodas stallis. Tajā mīt seši rikšotāji, no kuriem četri te ir piedzimuši un izauguši.

Zirgā no bērna kājas
Pirmā iepazīšanās ar zirgu Nikolajam bijusi triju gadu vecumā, kad viņu vectēvs uzsēdinājis zirgam mugurā. Aizraušanās ar zirgiem pamazām kļuvusi par dzīvesveidu. Padomju laikā Nikolajs strādājis par zirgu treneri kolhozos, bija pat PSRS sporta meistarkandidāts. Ieguvis daudz godalgu rikšošanas sacensībās, kas toreiz bija iecienīts sporta veids.

Nikolajs rāda savas relikvijas, kuru vidū ir divreiz iegūtais ceļojošais kauss, kas pie viņa palicis 1985. gadā. Reizē ar kolhozu izjukšanu Latvijā pieklusa arī rikšotāju sacensības un tikai 2005. gadā tās sāka atdzimt.

Kādās sacensībās Pleskavas hipodromā Nikolajs reiz saticis savu nākamo dzīvesbiedri. Natālija bija vetārste un sacensībās ārstēja vienu no Nikolaja zirgiem. Zirgi viņus vienoja uz visiem laikiem, tagad rikšotāji ir viņu abu dzīves jēga. “Ja reiz esi iemīlējis šo dzīvnieku, tad uz visu mūžu,” saka Natālija. Zirgi viņus dziedinot pēc smagas darba dienas, atliek vien piekļauties zirgam, paglāstīt, paklausīties viņa kluso bubināšanu un uzreiz kļūstot vieglāk.

Pašam savi rikšotāji
Kādreiz kolhozā “Brīvība” Nikolajs nodarbojās ar ciltsdarbu, taču pēc kolhozu izjukšanas viņa rikšotāji nonāca gaļas kombinātā. Kad pašam jau bija sava zemnieku saimniecība, Nikolajs apņēmās atkal audzēt zirgus. Pirkt perspektīvus jaunus rikšotājus vietējie entuziasti nevar atļauties finansiālu apsvērumu pēc. Lielākoties viņu rokās par lētāku naudu nonāk citu valstu hipodromos nodzīti un norakstīti zirgi. Tāds bija arī viens no pirmajiem Nikolaja rikšotājiem Replace, kurš Eiropas hipodromos jau bija noskrējis likmes uz pusotru miljonu eiro. Atguvis spēkus Latgalē, tas atkal atgriezās uz skrejceļa.

Divarpus gadus vecais David Star nesen ieradies no Tallinas un pirmo reizi startēja tieši “Čadu” hipodromā. Tieši uz viņu liktas cerības rikšotāju nākamās paaudzes radīšanā. Arī trīsgadīgā Karmen ir ārzemniece, dzimusi Zviedrijā un jau paguvusi gūt pieredzi citu valstu hipodromos. Pārējie četri zirgi ir Nikolaja paša izaudzēti. Četrgadīgais Komandors jau startējis Igaunijā un Lietuvā, šogad sācis klibot, tāpēc vietējās sacensībās nepiedalās, tagad gatavojas sacīkstēm Tallinā. Sešgadīgā Poēma ziemā laidīs pasaulē savu pirmo kumeliņu. Cerības tiek liktas uz divarpus gadus veco ķēvi Koman Šel un viņas pusotru gadu veco brāli Koman Šal, līdz kuru sporta karjerai vēl priekšā ilgstoši un smagi treniņi.

Viens zirgs Nikolajam gadā izmaksājot ap 700 latiem. Rikšotāju audzēšana visā pasaulē esot turīgu ļaužu vaļasprieks, bet Latgalē ar to nodarbojas īsti entuziasti, kuri iztiek no savām zemnieku saimniecībām.

Lai paša izaudzētu rikšotāju varētu izdevīgi pārdot, to vispirms jātrenē un jāsasniedz pirmie panākumi sacensībās, saka Natālija. Pagaidām viņi tikai iegulda zirgos un īsti necer, ka tas reiz atmaksāsies. Taču abiem tas nav galvenais, zirgi esot viņu stimuls dzīvot un strādāt. Kad Nikolajs ir noguris no darbiem saimniecībā, iejūdz zirgu divričos un dodas uz skrejceļu. Tas ļauj atgūt spēkus.

Sapnis par Baltijas kausu Dagdā
Sākumā Nikolajs ik dienu trenējās paša izveidotajā skrejceļā, kuru pirms četriem gadiem ar Latvijas Zirgu audzētāju asociācijas atbalstu pārbūvēja par īstu sacensību skrejceļu 1600 m garumā, pa kuru vienlaikus var skriet pat seši zirgi. Tagad Nikolajam ir jauns sapnis – sarīkot savā hipodromā Baltijas kausa izcīņu. Skrejceļš tam ir piemērots, vienīgi jāsakārto infrastruktūra, jāizbūvē skatītāju tribīnes, kas prasīs lielus ieguldījumus.

Pērn abi ar Natāliju izveidojuši biedrību “Dagdas novada rikšotājs”, lai varētu rakstīt projektus un piesaistīt līdzekļus sava sapņa īstenošanai. Pagaidām biedrībā ir tikai viņi divi vien, bet plāno iesaistīt arī citus zirgkopjus.

Natālija priecājas, ka rikšotāju sports pamazām attīstās, parādās jauni entuziasti, iesaistās jaunieši. No pašu trim bērniem tikai vecākā meita Vita aizraujas ar jāšanas sportu, nodarbojas ar konkūru. Nikolajs sapņo reiz sarīkot kopīgu krāšņu pasākumu Vecdomē ar rikšošanas un konkūra sacensībām. Vecāku nodomus atbalsta arī bērni Aleksejs un Tatjana, turklāt meitai esot ideja kādreiz Vecdomē attīstīt reitterapiju.