“Zirdziņš ir jāmīl!”
06.09.2017

---

Autors: Elita Brovacka
Datums: 05.09.2017
Izdevums: Staburags

Trenē jāšanas sportā un saviem mīluļiem māca trikus
Zirgam var iemācīt pat burtus — uzskata sunākstiete Simona Jeluškina. Viņas zirdziņi māk paklanīties, iedot saimniecei buču. To visu viņa panāk ar mīlestību. Lielu mīlestību pret zirgiem.

Simonu sastopu Sunākstē, kur pagasta svētkos viņa sava zirdziņa mugurā vizina bērnus un pieaugušos. Dābolainajai ķēvītei Lanserei krēpes sapītas bizēs un pie auss iesieta rozā bante. “Ja ejam cilvēkos, jābūt skaistām,” pasmaida saimniece. “Taču arī ikdienā ļoti rūpējos par saviem zirgiem — krēpēm jābūt izķemmētām, nagiem sakoptiem. Zirgs ir jālutina, par viņu jārūpējas. Un zirdziņš jāmīl!”

Bērni samīļo zirdziņu, kamēr saimniece nelielajā pauzītē ietur pusdienas. Ēd pati un cienā ķēvīti, kura pēc mirkļa ar plati atšieptu smaidu nodemonstrē, ka šis ēdiens pie sirds neiet. Un kā atvainodamās iedod saimniecei buču.

Vajag zirgu!
Simona, kurai ir 19 gadu, stāsta, ka viņas lielā mīlestība pret zirgiem ilgst apmēram 13 gadu. “Man bija seši gadi, kad ieraudzīju savu pirmo zirdziņu, un man to vajadzēja!” stāsta jauniete. “Kopš tā laika mana dzīve bijusi saistīta ar zirgiem.”

Bērnībā Simona brauca pie mammas draudzenes, kura dzīvoja desmit kilometru attālumā un kurai bija ķēvīte Beta. Ik reizi, no zirdziņa atvadoties, meitenei bira asaras. Nu kā lai noskatās, kad bērnam sirds lūst? Tas bija viens no iemesliem, kāpēc drīz vien meitenei uzticēja zirgu ņemt līdzi uz mājām.

“Pati Betiņu kopu, rūpējos par viņu un devos izjādēs cauri visam pagastam,” atceras viņa.

Simonai pašai savu zirgu mamma ar vectēvu uzdāvināja, kad viņai bija 11 gadu. Bērīte Cipka pie viņas ir jau septiņus gadus. Nākamā Sunākstes pagasta “Zaļmežniekos” uzradās Lansere — šo dābolaino skaistuli Simonas vecāki iemainīja pret gotiņu. Savukārt trešo — sporta zirgu — viņai atveda draudzene.

Simonas lielo aizraušanos atbalsta arī ģimene. Gādājot sienu govīm, kuras audzē vecāku saimniecībā, reizē sagādā barību zirgiem — trijiem kopā ziemai nepieciešami 45 siena ruļļi. Pārējās rūpes ir pašas jaunās saimnieces ziņā, arī skološana.

Skaists sporta veids
“Mans pirmais zirdziņš sākumā pat cilvēkam neuzticējās. Tagad var viņu jūgt ratos, vizināt bērnus, viņš ir tāds universāls. Lansere ir sporta zirgs, ar kuru jāmāk jāt, bet visi trīs mani zirdziņi ir ļoti miermīlīgi un paklausīgi, bērniem no tiem nav jābaidās,” aka saimniece.

Ik nedēļu uz “Zaļmežniekiem” brauc vairākas meitenes ne tikai no Sunākstes, bet arī no kaimiņu pagasta, kurām viņa māca noturēties zirga mugurā, apgūt jāšanas sporta prasmes. “Tas ir ne tikai skaists, bet arī veselīgs sporta veids,” saka Simona. Īpaši to iesaka bērniem ar stājas problēmām, turklāt jāšana zirga mugurā nostiprina un trenē daudzas muskuļu grupas. Visiem labi zināms arī reiterterapijas efekts, kuru iesaka bērniem ar attīstības traucējumiem.

Vai šis ir drošs sporta veids? “Tas nav jātnieks, kurš kaut reizi nav nokritis no zirga,” nosaka Simona. “Arī pati esmu kritusi, bet uzskatu, ka pēc kritiena uzreiz atkal jākāpj zirga mugurā. Kaut vai tikai mirkli pasēdēt, lai pārvarētu bailes. Varu iedrošināt: manā klātbūtnē zirgi klausa un nekādus pārsteigumus nemēdz sagādāt.”

Šopavasar pati Simona ar ķēvīti Lanseri pirmo reizi piedalījās jāšanas sporta sacensībās “Bebrenes kauss”, kurās konkūrā jeb šķēršļu pārvarēšanā izcīnīja pirmo rozeti. Maršrutā bija iekļauti deviņi šķēršļi augstumā no 50 līdz 100 centimetriem, katrs nākamais augstāks par iepriekšējo. Simonas sapnis ir uz šādām sacensībām aizvest arī savas skolnieces.

Mācās sev
Starp citu, Simona nupat pati “izkāpusi” no skolnieces statusa — šovasar viņa pabeidza Bebrenes Vispārizglītojošo un profesionālo vidusskolu, iegūstot veterinārārsta asistentes kvalifikāciju. “Augstskolā neiestājos, jo gribu būt mājās,” saka viņa. “Savā profesijā darbu mūsu pusē nevar atrast, bet par to neskumstu — mācījos, lai zināšanas varētu izmantot savā saimniecībā. Daudz kas noder zirdziņu kopšanā, bet manā pārziņā ir arī vairāki teliņi, tā ka ar laiku man būs sava saimniecība.”

Viņa uzskata: lai rūpētos par dzīvniekiem, jāzina daudz. “Bērni bieži lūdz vecākiem: nopērciet man poniju! Taču man gribas teikt, ka tam jābūt ļoti pārdomātam lēmumam, un kurš katrs nemaz nevar zirdziņu turēt,” uzskata meitene. “Par viņu jārūpējas, poniji var ātri saslimt. Ja grib zirdziņu, labāk vajag pie viņiem braukt ciemos — pavizināties, paskatīties, kā ir par dzīvnieku rūpēties.” Un ciemos pie zirdziņiem var braukt arī pie Simonas. “Tikai iepriekš piezvaniet!” nosaka viņa.

“Viņš ir mans draugs!”
“Man ļoti patīk zirgiem mācīt trikus,” saka jauniete un tūlīt nodemonstrē, kā Lansere prot paprasīt ēdienu, piesitot kāju. Vēlāk viņa kāpj zirdziņa mugurā un nodemonstrē, kā ķēvīte māk paklanīties. “Zirgi ir ļoti gudri dzīvnieki, un viņiem visu var iemācīt. Tikai tas jādara ar mīlestību,” saka Simona. “Es nekad neuzdrošinos pacelt roku pret zirgu. Viņš taču ir mans draugs!”

Simona bilst, ka Latvijā ir zirgs, kurš pazīst burtus un atšķir krāsas. Viņa nosmej: arī savējiem varētu iemācīt, tikai vajagot laiku. Lai iemācītu zirgam paklanīties, Simonai bija nepieciešama viena diena. “Tas gan atkarīgs ne tikai no dzīvnieka gudrības, bet arī tā, cik ļoti viņam garšo kārumi,” nosmej viņa. “Turklāt katrs zirgs kaut ko iemāca arī man, un katram no viņiem ir kāds savs talants. Piemēram, Lanserei ir īpašas dotības sportā un augstlēkšanā, viņa pārvar pat pusotru metru augstu šķērsli.”

Vajadzētu kumeliņu
Kad jautāju, vai zirgi vienādi labi izturas pret visiem cilvēkiem, Simona saka: “Šie gudrie dzīvnieki ļoti jūt, kāds esi, un viņiem var būt savs priekšstats par cilvēkiem. Manai pirmajai ķēvītei nepatika vīrieši, jo iepriekšējais saimnieks bija sitis. Kad viņa nokļuva pie mums, sākumā mans tētis nedrīkstēja tuvoties, viņa uzreiz gribēja spert. Tagad zirdziņš sapratis, ka te neviens pāri nedarīs, ir ļoti miermīlīgs un visiem ļauj sev pienākt klāt.”

“Zirgi ir mana lielā mīlestība, bez viņiem savu nākotni nevaru iedomāties,” saka Simona. Viņas nākotnes plānos varētu būt sava staļļa izveide, taču tuvākais un reālākais sapnis: lai kādai ķēvītei atskrietu kumeliņš un pati varētu izaudzināt savu zirdziņu.