Visai ģimenei patīk zirgi
16.07.2018

---

Autors: Marlena Zvaigzne
Datums: 10.07.2018
Izdevums: Ventspils Novadnieks

Gelinta Apse dzīvo vecvecvecāku celtā mājā un jūtas laimīga, jo vada savu dzīvi laukos un dara to, kas patīk, – audzē zirgus, piedāvā tūrisma pakalpojumus, piedalās sacensībās un trenē jaunos jātniekus.

Gelinta Apse dzīvo vecvecvecāku celtā mājā un jūtas laimīga, jo vada savu dzīvi laukos un dara to, kas patīk, – audzē zirgus, piedāvā tūrisma pakalpojumus, piedalās sacensībās un trenē jaunos jātniekus. 

“Laimiņas” atrodas Tārgales pagastā. Vienā naktī uzcelto māju var redzēt no ceļa. Ātrā tempā tas darīts tādēļ, ka 1928. gadā šādā gadījumā varēja dabūt divus hektārus zemes, un Gelintas vecvecvecāki Fricis un Līza izmantoja šo iespēju. Viņu mazmazmazmeita dzīvo saskaņā ar dabu un nevairās veikt dažādus lauku darbus. Piemēram, tīrot boksus, tārgalniecei nāk prātā jaunas idejas, un pēc tam top dažādi projekti.

Demora – pirmais zirgs 
Kad Gelintai bija 11, viņas draudzenes māsīca Ugālē kopa kolhoza zirgus. “Mani jau tolaik interesēja dažādi dzīvnieki. Es tolaik slaucu kolhoza govis, devu slaucējām brīvdienas. Pēc tam tētis sāka vest pie zirgiem. Sākumā uz Ugāli braucu reizi nedēļā, bet pēc laika – arvien biežāk. Iemācījos jūgt zirgus, kraut vezumu, pļaut zāli. Jā, es biju pilsētas meitene, bet manas saknes ir laukos, laikam tāpēc saistīja viss, kas tur notika. Mani senči bijuši strādīgi cilvēki, varbūt tas ir iedzimts. Kad bija jāizvēlas profesija, aizgāju uz Saulaini mācīties par zootehniķi. Arī tur bija zirgi, ejot uz treniņiem, apguvu pirmās jātnieku sporta iemaņas. Sacensību pieredzi ieguvu 20 gados, tad jau bija piedzimusi meita Unda. Tolaik man vēl nebija sava zirga, tādēļ sacensībās piedalījos pa retam – pāris reižu gadā. 1991. gadā, kad īpašniekiem atdeva zemi, pārcēlos uz “Laimiņām” un man tik ļoti gribējās saimniekot, ka labprāt sāku dzīvo Tārgalē.”

Gelinta ir jātnieku sporta kluba “Demora” valdes priekšsēdētāja. Klubs nosaukts saimniecības pirmā zirga vārdā. Demorai bija seši mēneši, kad viņa nonāca zirgu mīļotājas īpašumā. “Demora bija man ļoti uzticīga, piedalījos dažās konkūra sacensībās, vizināju cilvēkus svētkos. Demoras mugurā droši varēju laist arī svešiniekus, kuri gribēja vizināties. Es gan atrados līdzās, viņa mani ļoti klausīja,” atceras Gelinta, piebilstot, ka saimniecības dibināšanas sākumā viņa sapņojusi par vizināšanas pakalpojumu piedāvāšanu un cerējusi, ka stallī būs vismaz divi zirgi. 

Vizina vasarā un ziemā
2002. gadā, kad Gelinta beidza augstskolu un bija jāraksta biznesa plāns, zirgkope norādīja, ka viņai ir divi zirgi, bet ir iecere saimniecību divreiz palielināt. Tagad stallī ir 17 dzīvnieki, no kuriem divi atrodas pansijā, pieder citiem īpašniekiem. “Uzskatu, ka 15 zirgi tas ir pietiekami daudz. Neaizraujamies ar zirgu pārdošanu, tomēr vidēji reizi divos gados kāds iejāts zirgs ar sacensību pieredzi nonāk pie citiem saimniekiem.”

Gelinta piedāvā tūrisma pakalpojumus, proti, uzkāpjot zirga mugurā, ir iespēja vizināties saimniecībā un ārpus tās. Ar dzīvniekiem var fotografēties jūrmalā. Ziemā cilvēki sēžas kamanās, bet vasarā jaunlaulātie, gaviļnieki un citi interesenti kāpj ratos un izbrauc Ventspils ielās. Gelinta un viņas audzēkņi regulāri sporto, bet tas ir līdzekļus prasošs vaļasprieks, jo peļņu piedalīšanās sacensībās nenes. “Startējot ar pašu audzētiem zirgiem, gūstam gandarījumu, jo varam konkurēt ar ārzemēs pirktiem smalkiem zirgiem un jātniekiem, kuri ikdienā trenējas pie labiem profesionāļiem. Atdeve ir ne tikai sacensībās iegūtās godalgotās vietas, bet arī tas, ka cilvēki, pateicoties mūsu panākumiem, uzzina par “Demoru” un izsaka vēlmi mācīties jāt. Vēl viens mūsu darbības virziens ir reitterapija, to praktizējam jau vismaz desmit gadus. Šajā jomā esmu sadarbojusies ar atbalsta centra ģimenēm ar bērniem “Cimdiņš” vadītāju Ievu Sāmīti, ir realizēti vairāki projekti.”

Pastāvīgi pie zirgkopes – biežāk vai retāk – trenējas ap desmit cilvēku. Arī Gelintas vīrs Artūrs ir treneris un liels palīgs saimniecībā – tāpat kā meita Unda. “Mums visiem ļoti patīk zirgi. Viņi ir ļoti gudri, šie spēcīgie dzīvnieki labprātīgi pakļaujas cilvēkam un uztver katru mūsu vēlmi. Zirgs, ar kuru piedalos sacensībās, nolasa katru manu ķermeņa kustību, kuru es pati vēl neesmu piefiksējusi. Pateicoties zirgiem par uzticību, cenšamies saviem dzīvniekiem izdabāt un darām visu, lai viņi justos labi. Tas sakāms arī par šķēršļu pārvarēšanu sacensībās – lecam augstumu, kas zirgiem pārvarams bez piepūles.”

Pieredze projektu realizēšanā 
Uzdodot Gelintai jautājumu par peļņu, viņa atbild, ka tā tiek gūta dažādos veidos, turklāt jāpiebilst, ka nav nekādas stabilitātes. Vienā dienā ienākumi ir, citās nav. Ar to ir jārēķinās un jāprot darāmo plānot tā, lai var iztikt visu gadu. Lielākais ražas laiks ir vasara, kad ir pieprasīti vizināšanās pakalpojumi, turklāt tārgalniece jau 20 gadus sadarbojas ar Piejūras brīvdabas muzeju un piedalās iestādes rīkotajos pasākumos. Daudzus darbus “Demorā” izdevies paveikt, izmantojot dažādos projektu konkursos iegūtos līdzekļus. “Pateicoties Latvijas un Lietuvas pārrobežu projektam, iepazinos ar Artūru. Šajā aktivitātē stāstīju par savu pieredzi reitterapijas nodarbību organizēšanā, Reņķa dārzā rīkoju starptautiskas sacensībās konkūrā. Varējām arī iegādāties inventāru un veikt remontu. Dalība Eiropas Savienības atbalstītajā projektā pirms trim gadiem ļāva uzcelt stalli, bet izjāžu laukumu izveidojām, piedaloties “Leader” projektā. Dalība vairākos “Leadar” projektos ļāva nopirkt dažus treniņu šķēršļus, treileri, konkūra seglus un izveidot mājaslapu. Esmu piedalījusies arī Ventspils novada pašvaldības izsludinātajos projektu konkursos, iegādājoties kantri stila kovboju seglus un divzirgu aizjūgu.”

Projektu konkursus Gelinta uzskata par labu iespēju īstenot dažādas interesantas idejas, tāpēc aicina arī citus uzdrošināties un saprotami izklāstīt savu ideju. “Paši saviem spēkiem mēs nebūtu uzcēluši stalli, bet to vajadzēja, tādēļ saņēmāmies un startējām konkursā. Projektu pieteikumu aizpildīšana un ieceres pamatošana, pierādot to ar skaitļiem, manuprāt, nav grūta. Esmu sagatavojusi arī citus projektus, kuri neguva atbalstu, tā ka var teikt, ka man tiešām ir pieredze projektu rakstīšanā. Tagad mums ļoti noderētu papildu līdzekļi siena savākšanas tehnikas iegādei. Vajadzētu arī jaunu traktoru, bet lielais sapnis ir manēžas celtniecība, bet tās būvniecība būtu ļoti dārga.”

Gelintai ir laiks arī vaļaspriekam – rotu un kartīšu gatavošanai. Rotas, piemēram, auskariņi un piekari, top, izmantojot zirgu astrus. Zirgkope ir gandarīta par to, ka var dzīvot tā, kā viņai patīk, un darīt to, kas sagādā prieku.