Tuvāk sapnim ar neatlaidīgu darbu un lielu vēlēšanos
07.11.2016

---

Autors: Linda TAURIŅA
Datums: 04.11.2016
Izdevums: Auseklis

Ja teiktu, ka salacgrīviete Kitija KREIŠMANE uzaugusi stallī, tas laikam nebūtu pārspīlējums. Savu pirmo tikšanos ar zirgu viņa neatceras, jo, kad tā notika, bija tikai 2 vai 3 gadus veca. Sākumā mamma Laura Tomsone veda pie zirgiem citur, bet, kad Kitijai bija 7 gadi, iekārtoja savu stalli. Meitai zirgi tobrīd bija nepieciešami, lai uzlabotu veselību. Viņai bija problēmas ar kājām. Tā sagadījās, ka tā bija laime nelaimē, kas zina, vai citādi jauniete būtu atklājusi savu dzīves aicinājumu.

Šobrīd Kitija ne tikai trenējas jāšanā, bet strādā par jātnieka palīdzi. Salacgrīvietes darba devējs ir Igaunijas labākais konkūrists Gunārs Kletenbergs. Kā vidusskolniece no Latvijas tika pie tik laba darba? Atsaukusies sludinājumam internetā, neticot, ka viņu izvēlēsies. Taču drīzumā saņēma uzaicinājumu uz interviju, aizbrauca, parunājās un guva iespēju sevi pierādīt divu nedēļu pārbaudes laikā. Visu izdarīja pareizi. Kletenbergi joprojām ar viņu ir ļoti apmierināti, uztraucas, ka tikai Kitija nedodas prom. Šo ziemu un pavasari viņa noteikti pavadīs Vīlandē, bet par tālāko vēl domā. Arī pašu jātnieku kluba Fenikss stallī Vecsalacā darba netrūkst.

Igaunijā Kitijas ikdiena ir darbs ar vairāk nekā 30 zirgiem. Palīga uzdevums ir tos kopt, seglot, staidzināt, vadāt uz karuseli, solāriju (tā ir liela lampa, zem kuras dzīvnieki žāvējas pēc mazgāšanas). Kompleksā ir 34 zirgi (14 jaunu, 20 pieaugušu). Tie ir dažādi gan treniņzirgi, gan tādi, kas sacensībās pārvar 160 cm augstus šķēršļus. Jaunietei ieguvums ir iespēja ar šiem zirgiem jāt. Viņa daudz mācās arī no G. Kletenberga un viņa meitas, kuri ir profesionāli jātnieki. Tas ir to vērts! - saka Kitija. Salacgrīviete spriež, ka kopumā Igaunijā jāšanas sports ir labāk attīstīts nekā Latvijā. Ar mammu prātojušas, kāpēc tā. Viņas secinājums - igauņu zirgu īpašnieki biežāk izmanto profesionālu treneru pakalpojumus. Tur tas ir populāri. Latvieši nopērk zirgu un mēģina kaut kā tikt galā paši.

To, ka vēlas nodarboties ar jāšanas sportu, Kitija izlēma pirms gadiem diviem vai trim. Ceļš līdz šim lēmumam bija ilgs un nebūt ne viegls. Viņas sasniegumu pamatā esot 95% darba, jo sevišķa dabas dota talanta neesot. Ilgi bija jāsamierinās ar neveiksmēm un jāpārvar traumas. Taču bija apņēmība un, galvenais, liela vēlēšanās. Jaunā jātniece šobrīd visu laiku un spēkus velta karjeras veidošanai. Viņa gandrīz vai kautrējas atbildēt uz jautājumu par citām interesēm, jo visu brīvo laiku velta zirgiem. Piemēram, ja viņu aicina kompānijā piektdienas vakarā, bet jāgatavojas sacensībām nākamajā dienā, Kitija atsaka. Viņa negrib sev pārmest, ka atdeve nav bijusi 100%. Arī vidusskolas 11. klases vielu apgūst tālmācībā. Jauniete apzinās, ka sportā izsisties bez investīcijām un sponsoriem nav viegli, bet ir vērts mēģināt. Daudz nozīmē tas, ka mamma atbalsta un saprot viņas mērķus. Ja neizdosies, darīs kaut ko citu, taču arī tas noteikti būs saistīts ar zirgiem.

Kitijas spējīgākais zirgs Linkolns šobrīd mitinās Vīlandē kopā ar viņu. Abi ik pa laikam piedalās sacensībās Igaunijā. Par lielāko aizvadītās sezonas sasniegumu jauniete uzskata 6. vietu kopvērtējumā Igaunijas nacionālajā jaunzirgu čempionātā. Tajā bija jāpārvar 110 cm un pirmo reizi arī 115 cm augsti šķēršļi. Visi konkurenti bija profesionāli jātnieki, tādēļ ierindošanās starp viņiem sagādāja lielāku gandarījumu, nekā iespēja citās sacensībās pārspēt bērnus, viņa spriež. Ar piecgadīgo Linkolnu saimniecei ir īpašas attiecības. Viņš nācis pasaulē pašu stallī, bet divu mēnešu vecumā zaudēja mammu, tāpēc kopš dzimšanas sekots katram tā solim. Tā kā audzis ar Kitiju un viņas mammu, Linkolns ir meiteņu zirgs, pret vīriešiem izturas piesardzīgi. Saimniecei tas sagādāja lielu pārsteigumu, jo izauga lielāks nekā abi vecāki. Linkolns ir veselīgs, talantīgs, ar lielisku raksturu. Abi ļoti labi saprotas, ja, sacensībās pārvarot šķēršļus, gadās kāda kļūda, prot viens otru izglābt. Lai tā būtu, vajadzīga liela uzticēšanās. Kitijas īpašumā ir vēl divi zirgi. Galant Lēdija nopirkta divu gadu vecumā. Talantīga, spējīga, bet var būt nejauka. No tās varētu sanākt sporta zirgs, taču jārēķinās, ka ne visu varēs sarunāt, vismaz ne uzreiz. Jauniete gan atzīst, ka ar sarežģītiem zirgiem viņai ir interesantāk strādāt, jo pēc tam ir lielāks gandarījums par izdošanos. Talantīgākie zirgi nekad nav ar viegliem raksturiem, bet ar saviem niķiem, viņa secina. Savukārt Kitijas pirmajam zirgam Smailijam ir tikpat gadu, cik viņai, 17. Tas jau ir opis, kam stallī nodrošinās mūža maizi. Zirgs ir ar savu pagātni, cilvēki tam bija darījuši pāri. Nekā nemācēja, koda un spēra, atceras sarunbiedre. Ar Smailiju viņa iemācījās ne tikai jāšanu, bet arī pacietību un to, ka nekas nenāk viegli un ātri. Tagad zirga karjeru nolemts atvieglot. Ar to jāj maza meitenīte Emīlija, kuru jauniete arī trenē. Viņa par Smailiju rūpējoties tikpat atbildīgi kā Kitija.

Protams, kamēr meita ir Vīlandē, par viņas zirgiem gādā mamma. Taču tie ir īpašnieces atbildība. To viņa iemācījusies agri, jo galu galā zirgi jāaudzina līdzīgi kā bērni. To dabā nav klausīt cilvēka komandām, uzsver sarunbiedre. Tas jāiemāca. Lielā atbildības sajūta brīžam traucējot. Mamma saka, lai paguļu, jo man ir brīvdienas, bet es tā nevaru, arī brīvdienu rītos dodos uz stalli. Viņasprāt zirgiem ir svarīgi just, ka par tiem gādā. Viena lieta, ko dzīvniekiem māca, ir dabiskā instinkta vietā (piemēram, impulss bēgt) paļauties uz cilvēku.

Tagad zirgiem un jātniekiem ir pēcsezonas atvaļinājums. Sacensībās tie vairāk nogurst emocionāli. Spraiga atmosfēra, stress - no tā jāatpūšas. Taču nākamgad Kitija plāno startēt Latvijas Jātnieku federācijas čempionāta posmos sešgadīgo zirgu konkurencē oficiālajās sacensībās. Līdz šim jājusi treniņmačos. Mērķis ir tikt līdz 120 - 125 cm šķēršļu maršrutam. Viņa nopietni piebilst, ka šī iecere jāīsteno uzmanīgi, ievērojot pieredzējušu treneru ieteikumus. Jauns zirgs un jauns jātnieks nav labākā kombinācija! - jauniete piekrīt. Taču, šķiet, ka apņēmības un pacietības viņai netrūkst.