Latvijas zirgaudzētāju biedrība
   
61850

Svētku tortē — 15
11.11.2015


Autors: Māra Rone
Datums: 12.05.2015
Izdevums: Liesma

2000. gada 10. maijā Latvijas Uzņēmumu reģistrs reģistrēja jaunu uzņēmumu SIA «Zirgaudzētava Kocēni». Par 15 uzņēmējdarbības gadiem zirgkopībā, zirgu tirgū un zirgu sportā saruna ar šā uzņēmuma līdzīpašniecēm MAIJU KLEINBERGU un DACI STŪRI.

Apvienot divas zirgkopības saimniecības vienā uzņēmumā, salikt kopā ne tikai zirgus, bet arī pašu zināšanas un pieredzi — kas tas bija: risks vai stratēģiski izsvērts solis?

Maija: «Gan — gan! Risks bija, jo mēs ar Daci taču tolaik nemaz nebijām tik labi pazīstamas, lai būtu simtprocentīga pārliecība, ka starp mums, tik ļoti atšķirīgām personībām, valdīs psiholoģiska saderība un saprašanās. Tas, ka joprojām esam kopā un abas arvien vēl vadām pašu radīto uzņēmumu, liecina tikai par pozitīvismu. Visā!»

Dace: «Sākums nebija viegls, bet, ļaujot katrai savu es apliecināt, pamazām sapratām, kas kurai vairāk padodas un par ko kura jaunajā uzņēmumā atbildēs. Tas nāca kaut kā dabiski, pats no sevis. Tā tas ir joprojām: manā kompetencē ir uzņēmuma attīstības projekti, tehniskā aprīkojuma un saimnieciskās lietas, bet Maijas pārziņā ir atbildīgais ciltsdarbs, komunikācija ar klientiem, sadarbības partneriem, viesiem un arī visa skaistā radīšana uzņēmumā un tā teritorijā.»

Maija: «Veidojot kopīgo zirgaudzētavu, lieliski apzinājāmies, kas esam, kas gribam būt un ka savu biznesu attīstīsim stratēģiski ļoti izdevīgā vietā — Valmieras pievārtē. To arvien esam paturējušas prātā un tam arī visu esam atbilstoši pakārtojušas.»

Kuri bija uzņēmuma labākie gadi un lielākie ieguvumi?
Dace: «Apzinoties Valmieras tuvumu, drosmīgi gājām savu ceļu. Tolaik Kleisti bija vienīgā vieta Latvijā, kur bērni varēja apgūt pirmo saskarsmi ar zirgiem un trenera uzraudzībā iemācīties pareizi jāt. Mūsu reģionā bijām pirmie, kas to piedāvāja par samaksu gan bērniem, gan arī pieaugušajiem. Lieti noderēja Maijas iegūtā pieredze darbā ar zirgiem un bērniem Vācijā. Atceros, ka pirmās nodarbības pie mums maksāja Ls 1,25. Vēlāk ar lielām bailēm cenu pacēlām līdz Ls 1,50 un domājām, kas nu būs. Interese par zirgiem bija un ir. Grūti tagad saskaitīt, cik pa šiem gadiem mūsu staļļiem un manēžām cauri izgājuši bērni un pieaugušie. Treniņos tie varētu būt daudzi simti, bet viesu statusā — tūkstoši!»

Maija: «Uzņēmuma attīstības pamatā droši vien ir mūsu drosme pretendēt uz attiecīgajā periodā pieejamiem ES atbalsta projektiem un uzņemties kredītsaistības. Faktiski visu laiku esam dzīvojušas pēc principa: kā no vieniem kredītiem laukā, tā nākamajos iekšā! Daces nopelns projektu piesaistē ir nenovērtējams, viņai, tā teikt, prāts un roka uz to piešauta.»

Dace: «Labākie, ražīgākie bija daži gadi pirms valsts ekonomiskās krīzes. Nenoliedzami, bez ES atbalsta projektiem mēs nebūtu tikušas ne pie jaunā staļļa, iekšējās manēžas un tās aprīkojuma, ne pie vecā staļļa rekonstrukcijas, āra manēžas, teritorijas labiekārtošanas, tehnikas un vēl daudzām saimniecībā tik ļoti vajadzīgām lietām. Nekas nav beidzies. Tikko saņēmām apstiprinājumu kārtējam modernizācijas projektam jauna traktora iegādei.»

Un ar ko atmiņā palicis grūtākais laiks?
Maija: «Valsts ekonomiskā krīze un vēl daži gadi pēc tās arī mums bija smagi. Ja nebūtu ģimenes atbalsta, nezinu, kā izturētu. Abas ar Daci vienmēr jokojam: labi, ka mums ir ģimenes un labi pelnoši vīri — mūsu stiprās aizmugures.»

Dace: «Krīzes laikā liela daļa mūsu klientu, kam pie mums pansijā ir izvietoti privātie zirgi, tos vēl uzturēja, bet, krīzei it kā oficiāli beidzoties, arī viņi to vairs finansiāli nevarēja atļauties, tādēļ daudzi pat atsacījās no saviem zirgiem, atstāja tos mums. Tas bija ne tikai finansiāli, bet arī emocionāli smags laiks. Vienīgais labums — tieši tobrīd mums izbeidzās dažas kredītsaistības, tādēļ varējām tik ļoti nesaspringt.»

Kāds 2015. gada Maijās ir jūsu uzņēmuma CV?
Maija: «Savā nozarē joprojām esam stabili. Joprojām piedāvājam bērnu un pieaugušo grupu apmācības jāšanā, gādājam arī par izklaidēm ar zirgiem atpūtniekiem un tūristiem, joprojām piedāvājam arī zirgu pansijas pakalpojumus, bet pati galvenā mūsu darbības sfēra arvien ir zirgkopība un zirgu tirgus. Katra zirgkopja lepnums ir izcili, ekspertu novērtēti zirgi un viņu pēcnācēji ar labām darba spējām. Arī mums ir šāda izcilnieku dinastija. Mums savulaik paveicās un zvaigznes stāvēja klāt, kad savā īpašumā iegādājām Cattio — labāko ērzeli Latvijā. Viņš mums ir atstājis ļoti labus, visādā ziņā rezultatīvus pēcnācējus. Cattio bija ne tikai ražīgs ciltstēvs, bet arī guva ievērību sportā. Kad šo īpašo ērzeli vairākus gadus sekmīgi izmantojām vaislai, to joprojām par labu naudu varējām pārdot tālāk. Cattio pēcnācēji ir pieprasīti. Pašlaik mūsu staļļos par to gādā vairākas viņa meitas, mazmeitas un arī viens no dēliem Kristāls, kas pašlaik ar mūsu sportisti Gunu Vasiļjevu uzrāda labus rezultātus konkūrā.

Mums ir vēl ar ko lepoties. Lūk, Dace Stūre! Labākā pajūgu braucēja ne tikai Latvijā un Baltijā, bet tikko atgriezusies no lielām starptautiskām pajūgu braukšanas sacensībām Viļņā ar sīvā konkurencē izcīnītu pirmās vietas zeltu kabatā! Grūma uzdevumus šajās sacensībās gan pildīja ne kā parasti Daces dēls Kārlis, bet šoreiz vīrs Māris, kam tās bija pirmās starptautiskās sacensības. Vēl ir kāda labā ziņa: šogad Dacei pajūgu braukšanas sacensībām esam iegādājuši lielus, iespaidīgus ratus. Pateicoties Daces mērķtiecībai un uzņēmībai, pajūgu braukšanu kā pasaules līmeņa disciplīnu ieviesa Latvijā, un šīm sacensībām vairs nav ne mazākā sakara ar to, kas un kā notika padomju laikā. Pēc Daces iniciatīvas pirmās divas Latvijas mēroga sacensības notika viņas mājās, bet visas nākamās — šeit Kocēnos. Nu jau septīto gadu tās rīkojam un Kocēnu vārdu nesam tautās.»

Dace: «Te jāpiebilst, ka visus 15 uzņēmuma pastāvēšanas gadus rīkojam sacensības konkūrā bērniem. Pēdējos septiņus tās notiek paralēli ar pajūgu braukšanas sacensībām, un pēdējos trīs gadus vēl klāt nāk arī sacensības iejādē. Kocēnos esam uz strīpas ar visām trim galvenajām zirgu sporta disciplīnām.»

Maija: «Esam vienīgie Latvijā, kur labi organizētas sacensības visās trijās zirgu sporta disciplīnās notiek vienā laikā un vietā. Šogad tās trīs dienas Kocēnos notiks no 21. augusta. Pateicamies visiem sponsoriem, bez kuru atbalsta šādas sacensības nebūtu iedomājamas.»

Vai ir kāds, ko jūs īpaši gribētu izcelt uzņēmuma jubilejā?
Maija: «Jā, tā ir mūsu zinošā, uzmanīgā, uzticamā un vēl daudzos titulos godājamā trenere Olga Vasiļjeva. Tik, cik gadu uzņēmumam, tik arī Olga ir mūsējā. Nu mammai blakus trenera darbā tikpat atbildīgi stājas viņas meita Guna Vasiļjeva.»

Dace: «Pieminēšanas vērta ir arī mūsu visu cienītā un mīlētā Bernadeta — viena no mūsu staļļu ilggadējākajām iemītniecēm, kuras mugurā ir sēdējuši un pirmās jāšanas iemaņas apguvuši pilnīgi visi mūsu mācību grupu dalībnieki. Katrs, kas Kocēnos sācis nodarboties ar jāšanu, vispirms ir iepazinis Bernadetas muguru, uzmanību, mieru un labestību. Par šādu dzīvnieku parasti saka: zirgs 99,9%! Bieži vien ir kuriozi: ciemos atbraukušie bērni lūdz pavizināties ar poniju, mēs izvedam laukā 180 cm augsto Bernadetu un sakām: tas ir mūsu paklausīgākais ponijs!

Kādi būs nākamie piecpadsmit?
Dace: «Protams, gribētos nedaudz mierīgāku dzīvi, stabilus ienākumus, ko varētu saņemt, nerēķinoties atkal ar jauniem kredītiem, bet nezinu gan, vai tādi laiki reiz pienāks. Nu, rau, kāja jau atkal ir jauna projekta durvīs! Traktors mājā jāved.»

Maija: «Enerģijas mums abām ir vēl pietiekami daudz, tādēļ arī uzņēmuma nākamie gadi noteikti būs mūsu dzīves aktīvais laiks. Apzināmies, ka diemžēl bērni ar laiku mūsu vietās nestāsies, tad nu nekas cits neatliks — jācer uz mazbērniem!».




 
      Atpakaļ