Savu nākotni saredzu laukos
26.11.2015

---

Autors: Nora Kārkliņa
Datums: 01.10.2015
Izdevums: Liesma

Ērģemes pagastā dažus metrus no Naukšēnu pagasta robežas atrodas lauku sēta Kurģi, kur saimnieko jauna, enerģiska meitene Laura Krastiņa. Viņa šajā vasarā absolvēja Naukšēnu novada vidusskolu. Jau sēžot skolas solā, viņai bijis skaidrs redzējums par turpmāko nākotni, turklāt ne tikai sapņos, bet reāli rīkojoties. Jauniete ir iecerējusi Kurģos attīstīt lauku tūrismu. Jau tagad lauku sēta ir atvērta tūristiem, bet Laura saka: esam tikai ceļa sākumā.

Ārpus saimniecības Laura piedāvā arī braucienus zirga pajūgā, piemēram, kāzās, ģimenes svinībās un citos pasākumos. Lauras mīlestība pret dabu un dzīvniekiem ir apbrīnojama, bet sirdij vistuvākie esot zirgi. «Agrāk zirgs man bija tāds tāls un neaizsniedzams dzīvnieks. Pirms pieciem gadiem sāku darboties Rūjienas pusē zirgu stallī. Par strādāšanu man bija iespēja apgūt jāšanu ar zirgu un piedalīties treniņos. Tur arī iepazinos ar zirgu vārdā Aksels. Man viņš šķita tik īpašs, turklāt jutu, ka viņam ir satraukta dvēsele. Pēc dažām nedēļām man pateica, ka Akselu pārdos. Tas bija tāds trieciens, ka izplūdu asarās. Ar draugu Kristapu pārrunājām — ja nu mēs viņu varētu ņemt pie sevis. Pēc ilgāka pārdomu laika tā arī notika, un pirms diviem gadiem maijā Aksels ieradās mūsu mājās. Protams, bija bažas, kā viņš uztvers visu jauno, bet pagāja nedēļa un, kaut arī Aksels ir aktīvs sporta zirgs, viņš labi aprada ar jaunajiem apstākļiem un kļuva mierīgs un drošs. Zirg kopībā stingri jāievēro dažādi noteikumi, nepareiza rīcība var sabojāt gan zirga veselību, gan raksturu,» uzsver Laura.

Jau tā paša gada rudenī Laurai piedāvāts ponijs. Abi ar Kristapu domājuši, kur viņi liks poniju, tomēr arī par mazā zirdziņa māju kļuvuši Kurģi. Vēl pēc kāda laika pie Lauras un Kristapa nonākusi vezumnieka ķēve Zuze, kas šajā vasarā kopā ar saimnieci vizināja lielus un mazus Naukšēnu novada svētku apmeklētājus. Zuzi jaunie saimnieki iegādājušies jau ar praktisku nodomu, lai viņa būtu palīgs lauku darbos un mierīgs jājamzirgs tūristiem.

«Sākumā, aplūkojot dzīvnieku fotogrāfijās, nevar just emocijas, bet tad, kad jau tiekamies, uzreiz var saprast, vai tas ir mans dzīvnieks. Zuze uzreiz nāca mums pretim. Dzīvnieks ir jāsajūt. Uzskatu, ka dzīvniekus izprotu daudz labāk nekā cilvēkus. Tāpat nevar iet pie dzīvniekiem ar dusmām, to viņi ļoti labi sajūt. Ja izrādīsi rūpes, mīļumu, paglāstīsi, dzīvnieks arī pret cilvēku izturēsies citādi. Manā izpratnē suns nemaz nav dzīvnieks, viņš ir kaut kas vairāk. Nesaprotu tos suņu saimniekus, kuri spēj savus mīluļus pamest likteņa varā. Piesienot suni pie koka un pametot, viņi tur atstāj daļu no sevis,» uzskata jauniete.

Laura uz lauku tūrismu neskatās kā uz biznesa iespēju. Tā viņai vispirms ir sirdslieta, peļņa nav svarīga. Viņai svarīgākais, lai kādam būtu prieks par to, ko viņa dara. «Ir tik jauki, ka uz Kurģiem atbrauc ģimene ar bērniem. Mazie pirmoreiz mūžā ierauga zirgu. Tas prieks un sajūsma, kas redzama viņu acīs, ir vienkārši vārdiem neizsakāma. Bērni vecākiem parasti prasa, lai viņus vēl kādreiz atved pie dzīvniekiem,» iespaidos dalās Laura.

Pašlaik lauku sētā Kurģi mīt divi zirgi, ponijs, trīs kazas, truši, suņi un kaķi. Laura stāsta, ka ar ikvienu dzīvnieku rodot kopēju valodu, bet ar kazām gan ne. Viņas esot stūrgalvīgas un nemaz nemainoties. Dzīvnieku pulku nākotnē papildinās dažādu šķirņu truši un ēzelis. Putnus gan nav plānots iegādāties, jo, piemēram, vistas esot kaitīgas zirgu elpceļiem.

Kurģos ir iespēja dzīvniekus aplūkot, pabarot ar kādu gardumu, doties izbraucienos ar zirgiem un pat jāt, bet pats galvenais — baudīt lauku ainavu, mieru un svaigo gaisu.

Jaunā saimniece lielāko dienas daļu velta zirgiem. Jau tad, kad Laura vēl mācījās skolā, viņas diena sākusies pussešos no rīta. «Pirms skolas zirgus izlaidu ganībās, bet atpakaļ stallī ielaidu, kad atgriezos mājās. Skolas laikā zirgus redzēju tikai tumsā, bet brīvdienās gan daudz laika pavadījām kopā. Tagad, kad vairs nav jāapmeklē skola, ir daudz vieglāk. Ar zirgiem ir ļoti daudz jādarbojas, nedrīkst darīt kaut ko vieglprātīgi, piemēram, pēc treniņa vai slodzes zirgam nedrīkst dot ūdeni, tas jāapsedz un jāieved stallī. Līdz šim visu esmu apguvusi galvenokārt pašmācības ceļā. Ja internetā redzu kādu rakstu par zirgiem, izlasu no sākuma līdz beigām. Tāpat saistošas ir visas lietas, kas saistītas ar zirgkopības inventāru. Šis ir ļoti dārgs hobijs, naudiņu, ko nopelnu par izjādēm un braucieniem ar pajūgu, ieguldu zirg kopībā. Liels atspaids ir tas, ka drauga saimniecībā audzē graudus, ir iespēja iegūt barību. Lēti nav arī veterinārārsta un kalēja pakalpojumi», par zirgkopību stāsta Laura.

Tagad Laura aktīvi strādā, lai apmācītu poniju un ar laiku viņš varētu iepriecināt bērnus. Ponija iebraukšana notiek tīrumā — Laura sēž riepā, bet mazais zirdziņš viņu velk. Nekad nevarot zinot, kas tīruma augsnē ir paslēpies, reizēm gadoties arī kārtīgi palēcieni. Meitenei secen nav gājuši kritieni no zirga muguras. Laura skaidro, ka šādas ķibeles gadās galvenokārt cilvēka vainas, ne dzīvnieka dēļ. Tāpat nav izpalikušas traumas, kas gūtas lauku darbos.

Pašlaik Laura mācās autoskolā, lai iegūtu autovadītājas apliecību. «Esmu aicināta kāzu braucienos arī ārpus Naukšēniem, bet, tā kā man nav nedz autovadītājas apliecības, nedz treilera, līdz šim tas nebija iespējams,» stāsta jauniete.

Tuvākajā laikā Laura ir iecerējusi apmeklēt zirgkopības kursus Jelgavā, bet tālākā nākotnē meitenei ir kāds lielāks sapnis. «Ļoti vēlētos iegūt reitterapijas speciālista sertifikātu, bet tam vajadzīgs ilgs laiks, turklāt Latvijā tas nav izdarāms, nepieciešamas arī zināšanas medicīnā. Līdz tam vēlētos studēt tūrisma jomā,» nosaka Laura.

Parasti pēc skolas absolvēšanas jaunieši izvēlas doties uz pilsētu dzīvot vai studēt, bet Laura ir pilnīgs pretstats. «Nevaru sevi iedomāties pilsētā. Protams, vajag studēt, iegūt pieredzi, bet savu vietu saredzu laukos. Atklāti sakot, no pilsētas gaisa man sāp galva. Kurģos iejutos jau pirmajā dienā un sapratu, ka šī ir mana vieta,» uzsver Laura.

Arī jūs vienmēr būsiet gaidīti lauku mājā Kurģi, lai tuvāk iepazītu dzīvniekus, izbaudītu dabu, iegūtu pirmās iemaņas jāšanā ar zirgu vai vienkārši pavizinātos zirga pajūgā.