Latvijas zirgaudzētāju biedrība
   
52482

Pilsētniekiem ļauj izbaudīt lauku idilli
12.03.2015


Avots: www.dzirkstele.lv
Diāna Odumiņa 2015. gada 15. janvāris

Kad pirms 10 gadiem Iveta Sarmanova ar Aivaru Biezo iepazinušies kādā svētku ballē Gulbenes kultūras namā, viņa vēl pat iedomāties nevarēja, ka pēc pilsētā pavadītajiem gadiem būs lemts atgriezties laukos. Bet Aivars nenojauta, ka spilgtā, elegantā dāma ar lakotajiem nagiem ir ar tādu krampi un ar laukiem “uz tu”. Tagad viņu dzīve rit Kalnienas “Dzelzaviešos”.

Kalnienas “Dzelzaviešos” pirmo sastapām namatēvu Aivaru Biezo (52), kurš ar traktoru tīrīja ceļu, lai redakcijas automašīna varētu iebraukt pagalmā. “Tikai nebildējiet mani darba drēbēs! Citi nesapratīs, ka “biezais” arī strādā,” jokoja Aivars. Pagalmā mūs sagaidīja divi sargsuņi – rejoši Kaukāza aitu suņi. Saimnieku aprāti, tie nomierinājās. Mums pretī steidzās namamāte Iveta Sarmanova (41) ar vārdiem: “Jūs mazliet esat pasteigušies, cerēju, ka atbrauksiet vēlāk. Tad es būtu jau ceļa pagriezienā jūs sagaidījusi, lai izvizinātu ragavās zirga pajūgā līdz “Dzelzaviešiem”,” viņa smaidot teica un piebilda, ka tas jau nekas, gan mēs tāpat visu paspēsim izbaudīt. “Bez pavizināšanas jūs projām nelaidīšu!” viņa uzstāja.

“Protat “kantēt”  ceļa pagriezienos?” mums, ragavās sēdošajiem, jautāja Iveta. Atzināmies, ka neprotam, taču ātri iemācījāmies. Ķēve Panda ragavas vilka lēnprātīgi. Kā tikai Latvijas braucamais šķirnes zirgs to prot. Sildoties vilnas segā un izbaudot, ka sniegpārslas un vējiņš uzsit sārtumu vaigos, kopā ar “Dzirksteles” fotogrāfu apjautām, ka pirmo reizi mūžā iepazīstam šādus ziemas priekus. Noskaidrojām, ka sēžam gadus 70 vecās koka ragavās. Iveta, kura ir slaika, sīka sieviete, pie grožiem sēdēja stalta un droša, it kā būtu piedzimusi ar tiem rokās. Patiesībā tā arī esot. “Te ir mana vieta,” viņa teica.

“Es visu, visu protu. Bērnības vasaras pavadīju pie vecmāmiņas Latgalē, kur mums bija viss tas pats, kas šodien ir “Dzelzaviešos”. Bērnības sapnis bija, ka reiz man būs mājiņa meža vidū un daudz dažādu mājdzīvnieku. Aivars ir piepildījis manu bērnības sapni,” sacīja Iveta. Uz dzīvi “Dzelzaviešos” viņi pārcēlās abi reizē, nopērkot šo īpašumu. Te ir viss, ko Iveta vēlējusies, - astoņi šķirnes zirgi, deviņi šķirnes suņi, pilna kūts ar dažādiem mājdzīvniekiem. “Man pat ir bail sapņot vēl par kaut ko, jo visi mani sapņi piepildās,” smaidīja Iveta.

Iveta bilda, ka mums būtu vērts uz “Dzelzaviešiem” šoziem atbraukt vēlreiz, jo drīzumā viņa plāno piedāvāt arī unikālu iespēju ciemiņiem izbraukt pa lauku plašumiem zirgu trijjūgā. “Tikai Rēzeknē vēl ir tāda iespēja. Tur trijjūgā jūdz Orlovas rikšotājus, tie ir mazāka auguma, strauji zirgi. Man ir Latvijas braucamie. Lēnāki, smagnējāki. Taču ātrums mums nemaz nav vajadzīgs. Vienkārši sava prieka pēc mēs izdomājām sajūgt trijjūgu. Latvijas braucamais skaitās universāls zirgs. Kāpēc neizmantot viņu arī trijjūgā? Man tas ir interesants uzdevums. Tāpat kā vadīt trīs mašīnas reizē un vēl vairāk, jo zirgi taču ir dzīvas būtnes,” viņa sacīja.

Trijjūgs “Dzelzaviešos” jau ir bijis un būs atkal. Galvenā, vadošā ķēve tajā visu laiku ir Panda. “Viņai jāspēj savaldīt pārējos divus zirgus. Blakus viņai būs Bulta. Arī ne pirmo gadu viņa ir trijjūgā bijusi. Problēma ir ar trešā zirga piemeklēšanu no jaunzirgiem. Ir tā: tiklīdz kāds iemācās iekļauties tirjjūgā, tā nākas šķirties, jo mēs pārdodam savus jaunzirgus. Tagad mēģinu vienu jauno zirgu – Malibu - ielikt trijjūgā, bet tas janvāra beigās arī aizceļos no mūsu saimniecības. Būs sporta zirgs. Mēs par Malibu vēl dzirdēsim! Vēl ir divi citi jaunie zirgi. Tā ka priekšā ir apmācības darbs,” klāstīja Iveta.

Pēc mūsu lūguma Aivars un Iveta izrādīja savu saimniecību – zirgus, kas šajā ziemas dienā elpoja svaigu gaisu aplokā, vācu aitu suņus voljeros un kūtī liellopus, aitas, trušus, mājputnus, bišu stropus, kas pa ziemu sildās speciālās mājiņās. Visapkārt te ir šķirnes dzīvnieki, izstāžu dalībnieki. Iveta teica, ka gribējās, lai lauku sētā būtu dažādība. “Kazas mums arī bija, bet ganījās bez aplokiem, līda pagalmā. Nolēmām, ka ar kazām mēs nekarosim. Šogad viņu mums saimniecībā nav,” stāstīja namamāte. Izjautāti, vai agri jāceļas, lai paspētu apdarīt visus lauku darbus, Aivars un Iveta smējās un stāstīja, ka todien, kad no rīta ciemos atbraukt pieteicās “Dzirkstele”, pēc brokastu kafijas bijis vēl laiks paslaistīties pa gultu, nekur nebija jāskrien pa galvu, pa kaklu. Tas arī tāpēc, ka sētā nav slaucamo govju. “Dzelzaviešu” galvenais peļņas avots ir liellopi, kas vasarā nogana lielas zemes platības, par ko saimniekiem tiek samaksāta nauda. Saimniecībā audzē un pārdod buļļus. Tā ir galvenā “Dzelzaviešu” ražojošā nozare. “Mūsu suņi, mūsu zirgi aizceļo uz daudzām Latvijas malām pie jaunajiem saimniekiem, tā paplašinās mūsu draugu loks,” “Dzirkstelei” teica Iveta. “Dzelzaviešos” tiek apsaimniekoti 50 savas zemes hektāri, kā arī aptuveni 150 hektāri nomātās zemes. Un vēl Aivars nedaudz nodarbojas arī ar kokapstrādi. Abi ar Ivetu viņi pārliecinoši teica, ka nezina, kas ir krīze un, tik čakli strādājot, nekad arī to nezinās. Pastāvīgi saimniecībā izjūtot darbaroku trūkumu, taču atrast labus palīgus nav nemaz tik viegli.

Pirms Aivars un Iveta pārcēlās uz dzīvi “Dzelzaviešos”, viņš bija pilsētas uzņēmējs, viņa – medicīnas māsa. Viņi abi ar dzīvesdraugu ir pieaugušu bērnu vecāki. Aivaram ir dēls Artūrs un meita Zane, Ivetai - meita Linda un mazdēls Roberts. Ikdienā Iveta un Aivars ir divi vien un abi smej, ka kopā izbauda “otro jaunību”. Iveta prāto, kā gan viņa jaunībā tik ilgus gadus varēja nodzīvot pilsētā, mitināties dzīvoklī. Pretstatā “Dzelzaviešu” plašumiem pilsētas dzīvoklī taču cilvēks dzīvo kā cietumā! Savā lauku sētā turklāt Iveta un Aivars ir dzīves noteicēji. “Lai labāk pilsēta nāk ciemos pie mums uz laukiem! Mēs bez pilsētas varam iztikt dienām un nedēļām ilgi,” teica Iveta. Lauku saimniecība – tas abiem tagad esot gan dzīvesveids, gan vaļasprieks.

Aivars piebilda, ka “Dzelzavieši” ir ciemošanās vieta tūristiem, kurus interesē lauki. “Vislabprātāk  gaidām bērnus ar vecākiem – ģimenes. Bērniem ir pie mums, ko redzēt un ko darīt,” viņš sacīja. Iveta piebilda, ka Ziemassvētkos ciemos atbraukusi kādas Alūksnes deputātes ģimene ar bērniem. Kopā bijis jautri un interesanti. “Sevišķi pilsētas bērniem pie mums patīk. Viņi te daudz ko uzzina un ierauga pirmo reizi. Vasarā aplokos mūsu mājdzīvnieku mazuļi brīvi ganās kopā ar savām mammām. Bērniem ļaujam paņemt rokās gan trusi, gan jēriņu,” teica Iveta.




 
      Atpakaļ