Pils salas zirgi dosies «strādāt» uz Ukrainu
13.07.2017

---

Autors: Ilze Knusle-Jankevica
Datums: 13.07.2017
Izdevums: Jelgavas Vēstnesis

Šobrīd Jelgavas Pils salā dzīvo apmēram 75 savvaļas zirgi, kuru kopskaits tuvojas maksimāli pieļaujamajam daudzumam salā, tāpēc dažus dzīvniekus plānots pārvest uz Ukrainas dabas parkiem – pie Černobiļas un Donavas lejtecē.

Šobrīd Jelgavas Pils salā dzīvo apmēram 75 savvaļas zirgi, kuru kopskaits tuvojas maksimāli pieļaujamajam daudzumam salā, tāpēc dažus dzīvniekus plānots pārvest uz Ukrainas dabas parkiem – pie Černobiļas un Donavas lejtecē.

Pirmie 16 savvaļas zirgi uz Pils salu tika atvesti pirms desmit gadiem – 2007. gadā –, lai veiksmīgi apsaimniekotu Lielupes palienes pļavas, savukārt šobrīd pulks savairojies līdz apmēram 75. «Es saku «apmēram», jo noteikt precīzu zirgu skaitu nav iespējams – ik pa laikam piedzimst vēl kāds kumeļš,» norāda savvaļas zirgu uzraugs Einārs Nordmanis. Viņš atzīst, ka ir pienācis laiks arī regulēt pulku, jo ir savairojušies vīriešu kārtas pārstāvji, kas var izraisīt pulka izmiršanu. «Standarta zirgu ģimene ir viens divi ērzeļi un viņu sievas – no divām līdz desmit ķēvēm,» stāsta zirgu uzraugs. Viņš piebilst, ka šovasar izveidojies arī kāds neierasts harēms – ķēve ar pagājušā gada kumeļu, kurus eskortē trīs četri ērzeļi. Neierasti tas ir arī tāpēc, ka ķēves parasti dara to, ko liek tēviņi.

E.Nordmanis zirgus raksturo kā draudzīgus un mierīgus dzīvniekus, bet reizēm pat viņi apmeklētājiem var kļūt bīstami. Viena no pazīmēm, ka draud briesmas, ir zirgu atglaustās ausis – tādējādi zirgi norāda, ka viņiem kaut kas nav pa prātam. Tāpat zirgiem ir raksturīga ģenētiska nepatika pret suņiem. «Eiropā savvaļas zirgu lielākais dabiskais ienaidnieks ir vilki, tāpēc zirgiem nepatīk suņi – nav svarīgi, cik lieli tie būtu,» skaidro zirgu uzraugs, stāstot, ka ir bijuši gadījumi, kad uz Pils salu atnāk kāds ar klēpja sunīti, bet, kad tas sāk riet, zirgi kļūst tramīgi. Šādā situācijā drošības labad ir jādodas prom ar visu suni. Izņēmumi ir trīs zirgi – Bušvils, Pipars un Gurķītis –, kurus Einārs dēvē par saviem mēreni pieradinātajiem zirgiem. Viņi ir draudzīgāki un ļaujas Pils salas apmeklētāju glāstiem, ēd no rokas, kā arī nebaidās no Eināra suņa Pirāta.

Jāuzmanās arī no tā, lai zirgs skrienot neuzkāpj uz kājas, jo tas varētu būt sāpīgi – pieaudzis dzīvnieks sverot ap 400 kilogramiem. «Kad es strādāju pie zirgiem, ārstēju viņus, kājās velku celtnieku zābakus, kuriem ir tērauda purngali,» stāsta E.Nordmanis. Tāpat zirgs var iekost. «Tas ir dabiski – zirgi pasauli vispirms apskata, bet pēc tam mēģina arī pagaršot. Tā kā viņu zobi viegli tiek galā ar krūmiem…» Dodoties pastaigā uz Pils salu, sevi iespējams pasargāt, ņemot līdzi koka stibu, jo no tās zirgi baidās. «Ar stibu nevajag viņiem pat sist – pietiek vien ar to, ka stiba rokās un to mazliet pavicina,» atklāj zirgu uzraugs.

Savvaļas zirgi spēj izdzīvot ārā jebkuros apstākļos. Jelgavā viņi ir piedzīvojuši ziemu un mīnus 28 grādu gaisa temperatūru. «Ko zirgi dara ziemā? To pašu, ko vasarā – staigā un ēd,» stāsta zirgu uzraugs. Ja ziemā nav atkušņu un neveidojas sērsna, gana daudz ēdamā dzīvnieki atrod zem sniega, tomēr viņus tik un tā vajag piebarot. Einārs teic, ka zirgus lutinot – viņš ziemā izritina siena ruļļus. «Daru to divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tādējādi sienam var piekļūt visi zirgi, jo pretējā gadījumā saskaņā ar dabas likumiem izdzīvotu stiprākie. Otrkārt, viņi uz siena arī guļ,» atklāj uzraugs, norādot, ka zirgi sniegā guļ reti, drīzāk viņi snauž, stāvot kājās. Parasti Einārs zirgus baro uz nakti, jo tad ir drošs, ka viņi līdz rītam būs pie vietas un nekur neaizklīdīs.

Tā kā zirgiem Pils salā ir pieejams viss, kas nepieciešams, viņi reti pamet salu, kaut arī tā nav pat iežogota. «Salu ieskauj ūdens, un, lai gan visi zirgi prot peldēt, viņiem tas nepatīk. No visa pulka labprāt peld tikai viens zirgs,» stāsta E.Nordmanis. Ziemā, kad upes aizsalst, zirgi uz ledus nekāpj, jo baidās. Protams, ir bijuši gadījumi, kad zirgi tomēr dodas iepazīt to, kas atrodas aiz viņu mājvietas robežām. Visaktīvākais šajā ziņā esot septiņus gadus vecais zirgs Pūpols. Viņu uz Pils salu atveda 2009. gada rudenī, un jau pirmajā ziemā zirgs to vēlējās pamest. «Pūpols aptuveni divas reizes nedēļā devās uz pili, kur pētīja automašīnas un rakājās pa atkritumu konteineriem. Taču tad kādā maija rītā viņš vienkārši aizgāja uz pilsētas centru. Mani par to informēja Pašvaldības policija. Tad ņēmu apaušus, virvi, vicu, rupjmaizes kukuli un vedu viņu atpakaļ. Iedevu paošņāt maizi, ļāvu mazliet nokosties un tad vilināju sev līdzi. Kad viņš negribēja iet pār Driksas tiltu, liku lietā vicu,» atceras zirgu uzraugs. E.Nordmanis atklāj, ka Pūpols ir izteikta individualitāte, ko reiz zirgs ļoti uzskatāmi nodemonstrējis – pārlēcis pār žogu, atskatījies uz Eināru un nozviedzies. «Zirgi instinktīvi pie šķēršļiem apstājas – lēkt tiem pāri viņi ir jāmāca,» skaidro E.Nordmanis.

Zirgu uzraugam jau vairākus gadus ir tradīcija sagaidīt Jauno gadu kopā ar zirgiem. Viņš novērojis, ka pirmajos gados četri zirgi no salūta baidījās – tiklīdz izdzirdēja pirmos šāvienus, tā visi sapulcējās barā un pazuda. Tagad salūts viņiem patīk – līdz ar pirmajiem gaismas ziediem zirgi aulekšiem skrien uz salas galu tuvāk pilij, tad auļo apļiem vien, zviedz, un ērzeļi savā starpā cīnās. Savukārt mirklī, kad salūts beidzas, tie nokārtām galvām lēnām dodas atpakaļ. Zirgi staigā tikai pa pašu iemītajām takām un striktā kārtībā – pa priekšu iet harēma galvenā ķēve, bet beigās atrodas galvenais ērzelis, kurš gan uztur disciplīnu, gan arī pasargā pulku briesmu gadījumā.

Zirgiem ir ļoti laba imūnsistēma, un viņi reti slimo, tomēr dabiskā atlase paredz, ka zirgi ne tikai dzimst, bet arī mirst. Vislielākās riska grupas ir pusaudži – gadu veci zirgi – un grūsnas ķēves. Pusaudži tāpēc, ka ir vēl dumji, strauji aug un patērē tam daudz enerģijas, kā arī bieži iekuļas dažādās problēmās. Savukārt grūsnajām ķēvēm ziemā ir jāpiedzīvo ļoti liela slodze, jo, neskaitot vēderā esošo kumeliņu, viņām vēl jābaro pagājušajā gadā un reizēm pat aizpagājušajā gadā dzimušais kumeļš. Šoziem gan viena ķēve nomirusi no aknu aptaukošanās, kas ir netipiski. Vidējais savvaļas zirga mūža ilgums ir 20 gadi, un Pils salas vecākajam zirgam šobrīd ir 19 gadi.