Latvijas zirgaudzētāju biedrība
   
67914

Mīlestību pret zirgiem pārņem no tēva
04.08.2016


Autors: ARTŪRS DULBE
Datums:
01.08.2016
Izdevums:
Bauskas Dzīve

 

Mīlulis. Simona Savicka rūpējas par diviem zirgiem – Dahāru un Romiku
Simonai Savickai Rundāles novada Ziedoņos pieder divi zirgi. Meitene mīlestību pret rikšotājiem jau bērnībā aizguvusi no tēva, taču ar jāšanu aizraujas nesen.

 

Dažādi raksturi

 

Savicku saimē zirgi par ģimenes locekļiem tiek uzskatīti jau vairāk nekā 20 gadu, kad Simonas tētis Ignas nopirka ķēvi. Dzīvnieks ar labiem ciltsrakstiem iegādāts tepat, Bauskas pusē. Simona pie zirgiem pavadījusi visu bērnību.
Pārkāpjot pilngadības slieksni, tētis viņai uzdāvinājis divus zirgus – puiku Dahāru un meiteni Romiku. Dahārs ir desmit gadu vecs tumšspalvains zirgs ar baltām kājām. Augumā tas krietni atpaliek no māsas Romikas, kurai ir tikai seši gadi. Mamma abiem viena, bet tēvi – dažādi. «Dahārs ir jaukāks un mīļāks, mazāk prasīgs, Romika – spītīgāka un kaprīzāka,» zirgus raksturo Simona. 

 

 

Jāiegūst uzticība

 

Simona ar jāšanas sportu sākusi nodarboties tikai pirms sešiem gadiem, kad beidzot saņēmusies uzkāpt Dahāra mugurā. Viņa stāsta: «Ar zirgiem ir jārunā, jāiegūst uzticība. Es tos ķemmēju, mazgāju un baroju, daudz runāju – veidoju emocionālo saikni. Tikai tā zirgs saprot, ka es pret to neesmu vienaldzīga. Lai veidotos labas attiecības ar zirgu, jāiegūst tā uzticība.»
Abi zirgi patlaban atrodas Salaspils stallī. Simona ikdienā uzturas Rīgā un, lai pavadītu vairāk laika ar rikšotājiem, par to jaunajām mājām izvēlējusies Salaspili, kas ir krietni tuvāk galvaspilsētai nekā Bauska. Katru otro dienu Simona abus brašuļus apciemo. «Salaspilī par zirgiem ļoti rūpējas. Iepriekšējā pieredze ar citiem staļļiem nebija pozitīva – abi dzīvnieki zaudēja svaru, pret tiem slikti izturējās. Pagāja ilgs laiks, līdz atradām staļļus, kur dzīvniekus mīl. Zirgi ir ļoti emocionāli, pēc uzvedības var pateikt, vai tie jūtas labi vai ne,» stāsta Simona. 

 

Atbrīvo prātu

 

Jauniete ievērojusi, ka jāšana palīdz aizmirst slikto: «Romika mani uzlādē ar pozitīvi agresīvām emocijām jeb adrenalīnu. Dahārs ir rāmāks, tā mugurā es gūstu mieru, atbrīvojos no negatīvām domām.»
Meitenei gadījies krist no abiem zirgiem. Dahārs Simonu nometis maigi un nejauši, taču Romika to darījusi tīšām. «Dahārs nāk mīļoties un nekad neko sliktu nav gribējis nodarīt, bet Romika..., ja tā būtu meitene, es ar viņu nedraudzētos. Ja Romikai kaut kas nav pa prātam, tā kļūst nekrietna,» vērtē Simona. Viņa noteic, ka kritusi tikai piecas reizes. Ticējums vēsta, ka par labu jātnieku var kļūt, simts reizes krītot. «Man vēl tāls ceļš ejams,» smaidot atzīst Simona.




 
      Atpakaļ