Kreceru ģimene Trikātas pagastā – zirgaudzētāji ceturtajā paaudzē
24.02.2016

---

23. Feb., 2016 16:21  Zane Gaiķēna/ Valmiera24.lv praktikante

Zemnieku saimniecība "Jaunupītes", kas atrodas Trikātas pagastā, nodarbojas ar zirgaudzēšanu jau četrās paaudzēs. Kreceru ģimenei zirgu audzēšana ir sirds lieta. Par savu mīlestību pret šiem dvēseliskajiem dzīvniekiem pilsētas informācijas portālam Valmiera24.lv stāsta "Jaunupīšu" saimnieces Marita un viņas meita Madara.

Marita stāsta, ka "Jaunupītes" nekad nav bijušas bez "zirga astes". Te saimnieko "Zirdzinieku dinastija" (kā viņi paši sevi sauc) – ar zirgu audzēšanu nodarbojušies jau abi viņas vectēvi. Savā laikā Maritas mātes tēva saimniecībā prastākais siens ticis barots govīm, bet zirgi savās silēs redzējuši tikai āboliņu.

Šobrīd saimniecību pārvalda Marita kopā ar vīru un meitu Madaru – visi kaislīgi zirgu mīļi. Marita un Madara galvenokārt nodarbojas ar rūpēm par saimniecības četrkājainajiem iedzīvotājiem – te mīt ne tikai zirgi, bet arī gotiņa un dažādas šķirnes vistiņas, atstājot tehniskās lietas vīriešu ziņā.

Viens no galvenajiem pamatakmeņiem zirgu audzēšanā ir ciltsdarbs – piemērotas ķēves un ērzeļa atlase. Marita stāsta, ka "Jaunupīšu" ķēvju ģimenes sastāvs palicis nemainīgs jau no viņas vectēvu laikiem. Te mīt divas ķēvju dzimtas – viena no Maritas tēva tēva, otra no Maritas mātes tēva. Saimniecība pāris reizes esot mēģinājusi iegādāties arī vaislas ķēves no citām saimniecībām, bet, kā pati saimniece saka: "Tas nav tas!" Tādēļ "Jaunupītēs" maina tikai vaislas ērzeļus. Uzreiz pēc privatizācijas bijusi veiksmīga sadarbība ar Burtnieku zirgaudzētavu, kura "Jaunupītēm" uzticējusi savus ērzeļus, taču ar laiku saimniecībai gribējies pašai savu ērzeli, tādēļ Kuldīgā ticis iegādāts no Vācijas importētais "Alamo", ar kuru rezultāti bijuši tik veiksmīgi, ka viņu vēlāk nomainījis viņa mazdēls. Šobrīd vaislas ērzeļa pienākumus pilda Zilupē audzētais "Liverpuļ".

Marita stāsta, ka, lielākā daļa izaudzēto zirgu savu dzīvi turpina ārzemēs. Lielākie Latvijas zirgu pircēji ir somi un zviedri, kuri zirgus iegādājas ne tikai sportam, bet arī hobijam. Liels prieks ir par zirgiem, kuri paliek Latvijas robežās, jo var sekot līdzi viņu tālākajām gaitām – visi šeit audzētie zirgi abām saimniecēm ļoti tuvi. Lai zirgu sagatavotu pārdošanai, tas ir jāapmāca ne tikai nest jātnieku un pakļauties komandām, bet arī meklēt kontaktu ar cilvēku. Lai to izdarītu, pašam apmācītājam jāprot saaugt ar zirgu, izprast viņu. Tas esot līdzīgi kā skolā skolotājam ar skolēniem, atšķiras tikai valodas kādās notiek šī komunikācija. Ar zirgu var sazināties, klausoties viņa ķermeņa valodā.

"Skumjš esot stāsts par mūsdienu materiālistiskās pasaules ietekmi uz zirdziniekiem. Bieži vien turīgi vecāki iegādājas saviem bērniem zirgu, lai izpildītu kādu viņu kaprīzi. Lielākoties šādās situācijās zaudētājs paliek zirgs, jo tiek izmantots kā sporta inventārs, kas kalpo savu ambīciju piepildīšanai un tiek aizmirsts par zirga dvēselisko pusi," min Mairita un iesaka vecākiem savus bērnus vispirms sūtīt uz stalli, kur viņiem būs iespēja būt kopā ar zirgiem, mācīties par viņu raksturiem, vēlmēm un vajadzībām. Tā teikt, uzaugt kopā ar zirgu.

Tāpat Mairita norāda: "Zirgs ir ārkārtīgi smalks dzīvnieks, kuram ne tikai pašam ir plaša emociju gamma, bet kurš arī lieliski izjūt cilvēku un viņa emocijas. Cilvēki, kas uzauguši kopā ar zirgiem to saprot, tādēļ kontakts ar šiem majestātiskajiem dzīvniekiem veidojas dabiski."

"Zirgu audzēšana nav bizness. Tā ir sirds lieta. Ceļš no kumeļa līdz pieaugušam zirgam ir vismaz četrus gadus ilgs process, kurā zirgs tiek lolots un audzēts par jūtīgu un inteliģentu būtni. Gribot negribot, šo gadu laikā dzīvnieks kļūst par ģimenes locekli, par vienu no savējiem," min Mairita. Šī iemesla dēļ "Jaunupīšu" saimnieki uzstāj, ka zirgu audzēšana nekad nebūs bizness, bet gan patiesa mīlestība pret zirgiem un savu darbu.