Cilvēkus pieradina pie zirgiem
11.11.2015

---

Autors: Egita Terēze Jonāne
Datums: 12.05.2015
Izdevums: Latgales Laiks

Arvi Vaļuku ikdienā var sastapt Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas ganībās, kur pirmo pavasara zāli plūc viņa pieskatītie pieci zirgi.

Arvis, būdams vetārsta asistents, uzrauga zirgu veselību, ganību kvalitāti, tāpat vada Bebrenes jātnieku klubiņu, ko pirms 20 gadiem izveidoja viņa māmiņa Anda Vaļuka. Arvim piemīt talants cilvēkus pieradināt pie zirgiem. Par to varēja pārliecināties tie, kas 9. maijā Bebrenē apmeklēja rumaku aizgādņa pasākumu “Ūsiņš jāj!” Tas notika pirmo reizi gan ar jātnieku klubiņa paraugdemonstrējumiem un “dzelzs zirgu” jeb moto stafeti, gan ar īstu zirgu pieguļas pasākumu pie dabas parka “Dvietes paliene” informācijas centra “Gulbji”. Tika pagatavots pieguļas ēdiens “pontags”. “Mēs ar klubiņa bērniem bijām pieguļā, līdzi ņēmām termosu, sviestmaizes, viņiem ļoti patika,” atminējās Arvis.

Arvis Vaļuks zirgiem ir pieradinājis dažāda vecuma bērnus, turklāt, kā uzskata jauneklis, Stella, Pasaciņa, Astra, Daiga un Vikārs mīl cilvēkus. “Mans padoms – jāļauj bērnam iemīlēt zirgus, tas jādara, tikko viņš sāk staigāt. Pietiek viņu uzcelt zirgam mugurā, un tās jau būs citādas sajūtas. Ar zirgiem varēju nodarboties agrā vecumā, mana mamma visu mūžu lolo zirgus, taču tikai Bebrenes vidusskolā, 12. klasē sapratu, ka sāk patikt zirgi. Vēlāk izmācījos par sporta skolotāju, taču jutu, ka man jāmācās kaut kas tāds, kas būtu tuvāks dabai un dzīvniekiem. Iestājos Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas vetārsta asistenta izglītības programmā. Man paveicās ar praksi stallī “Ekvi” Carnikavas pagastā, tieši tad tur pirmo reizi notika jāšanas sacensības, patika. Turpat izgāju arī otro praksi. Mani mazliet pamācīja, kļuva interesanti darīt kaut ko tādu arī pašam – strādāt ar zirgiem, apmācīt jāšanai. Pabeidzu skolu, man piedāvāja uzraudzīt, kopt, apmācīt zirgus un vadīt jāšanas pulciņu tepat Bebrenē,” pastāstīja Arvis.

Viņš ir novērojis, ka zirgiem patīk pacietīgi un mīloši skolotāji. Arvis zirgam tuvojas lēni, to dara vairākas reizes, līdz zirgs pierod pie cilvēka. Lai dzīvnieks klausītu, biežāk jābūt ar to kopā. Kad zirgs izdomā rīkoties pēc sava prāta, tad viņš parasti pieglauž ausis vai skatās caur pieri, paklausīgs zirgs ir mierīgs, skatās uz priekšu, skaidro Arvis. Pēc katra maza vai liela panākuma treneris zirgu atalgo ar našķi – ripiņās sagrieztu burkānu. “Saikne rodas no divu – cilvēka un zirga – darbošanās. Man tā ir brīnišķīga pieredze izprast dzīvnieku, iepazīt viņa pasauli. Un tā sajūta, ka, ienākot aplokā, zirgs pienāk pie tevis, klausa, uzticas tev, ir forša. Sajūti gandarījumu, ka vari iemācīt.”

Atnākot uz ganībām, Arvis samīļo zirgus, tad izpēta, vai nav piesūkušās ērces un vai nav nobrāzumi, ievainojumi, tāpat viņš apstaigā pļavas, vai nav bedru. Tad jau nāk jāšanas pulciņa dalībnieki, atved un sakopj zirgus un sāk trenēties. Arvis māca voltizēšanu jeb vingrošanu uz zirga. Nodarbības ilgst bieži vien līdz septiņiem astoņiem vakarā. Iesākumā viņš iemāca bērniem, kā vadīt zirgu un turēties seglos. Kad zirgs neklausa vai sāk rikšot, bērns sajūt, ka tā nav viegla nodarbe, daži tā arī saka, ka negribot turpināt. Tad Arvis nodemonstrē, ka zirgs ir ļoti paklausīgs, un nodarbība var turpināties. “Lielākie bērni, kas jau prot vingrot, apgūst grūtākus vingrinājumus, mazākie vērojot arī mācās no viņiem. Bērni sajūt, ka zirgs arī ārstē, nomierina. Bērns, kurš ir ļoti enerģisks, pienācis pie zirga, glauda to ilgi, ilgi, un viņam neko citu nevajag. Bērni saka – zirgs runā ar mani. Zirgs palīdz pievarēt bailes tiem, kuri baidās pienākt vai uzkāpt mugurā,” pastāstīja Arvis.

Arvis atzina, ka viņam patīk mācīt, sacensības lai esot citu hobijs. Bebrenē ir, kur sacensties, proti, pagājušajā gadā, piesaistot ES finansējumu, bija atklāts zirgu izjādes laukums, taču, kā skaidroja Arvis, bez lielas pieredzes nav ko sākt, sacensības nav lēts prieks, turklāt jādomā, kur zirgus izvietot sacensību dienā. “Tas ir labi, ka Latvijā, arī tepat kaimiņos Latgalē, atdzimst zirgkopība, audzē Latgales rikšotājus, notiek sacensības, cilvēki raksta projektus, piesaista naudu.