Burtnieku zirgu slava joprojām iet pa priekšu
31.05.2018

---

Autors: Māra Rone
Datums: 30.05.2018
Izdevums: Liesma

Februārī Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (LZB) biedru kopsapulcē par darbu aizvadītajā gadā apbalvoja labākos valsts zirgaudzētājus un nozares popularizētājus. Starp viņiem — Latvijas lielākā SIA «Burtnieku Zirgaudzētava», kurai pēc LZB pārraudzības datiem pērn visvairāk dzimuši kumeļi, visvairāk novērtēto jaunzirgu un ganāmpulkā — vislielākais zirgu skaits. Kā tas izdodas, to «Liesma» vaicāja SIA «Zirgaudzētava Burtnieki» saimniekiem JĀNIM un ILONAI JURAŠIEM.

Kad «Liesma» ierodas staļļos, laukumā starp tiem skatu piesaista apaļa, prāvu izmēru koka jaunbūve. Vaicājam: kas tas par brīnumu?

Jānis, verot vaļā durvis un ļaujot ieskatīties, kas iekšā notiek, komentē: «Jaunbūve ir zirgu karuselis jeb gudrs robots — zirgu trenažieris. Latvijā pagaidām tādi ir tikai divi. Tajā ar datorprogrammas palīdzību zirgu treniņos soļiem vai rikšiem maina ātrumus un virzienus. Vienlaikus karuselī muskuļus izkustina seši zirgi. Nodarbība notiek stundu, tad nāk nākamie. Iekārtu iegādājāmies Holandē, bet koka konstrukcijas būvi tai apkārt uzbūvēja vietējie amatnieki. Iekārta atpelnīsies 2,5 gados. Ieguvumi: ieekonomējam gan laiku, gan arī vismaz trīs cilvēku darba izmaksas. Karuselis lieliski noder arī zirgu staigāšanai un veselības profilaksei pēc kastrācijas. Pirkums ir viena no mūsu pašu pēdējām lielākajām attīstības investīcijām.»

Cik ilgi divatā esat ģimenes uzņēmuma vadītāji, Jāņa vecāku — Valdas un Jāņa Jurašu — darba turpinātāji?
Jānis: «Viss mūsu ziņā ir piekto gadu. Tā kā zirgkopībā esam izvēlējušies bioloģiskās lauksaimniecības filozofiju, regulāri izejam bioloģiskās saimniekošanas sertifikāciju un īpašu vērību veltām zirgu barībai. Sienam un skābsienam visu izaudzējam un sagatavojam paši. Auzas gan neaudzējam, tās no kādas bioloģiskās saimniecības iegūstam abpusēji izdevīgā barterā. Mums pašlaik ir vairāk nekā 200 zirgu, lai viņus nodrošinātu ar ēdamo un ganībām, apsaimniekojam 280 hektārus, no kuriem 164 hektārus nomājam no Latvijas Agronomu biedrības. Nodrošinām 13 darba vietas, paši sevi ieskaitot.»

Ilona: «Tā kā pēc profesijas esmu veterinārā feldšere, tad uzņēmumā daru tieši to pašu, par ko agrāk te rūpi turēja Jāņa mamma Valda. Pareiza selekcija prasa zināšanas un pieredzi, daudz vēl apgūstu, bet nekas no jauna nav jāizgudro, jo Jāņa vecāki tieši selekcijā ielika labus pamatus, kas joprojām nes augļus. Vajag tikai prasmīgi iet to pašu ceļu! Joprojām staļļos ir Valdas un Jāņa Jurašu selekcionētās un atlasītās ķēves un to meitas, kas ar pareizajiem ērzeļiem rada izcilus pēcnācējus, pēc kuriem pircēji pat pierakstās rindā.»

Kāds ir zirgu tirgus? Kur visbiežāk nonāk jūsu zirgi?
Jānis: «Tirgus izpētei un jaunu pircēju piesaistei veltām lielu daļu laika, tas ir tik mērķtiecīgs darbs, ka atslābumam nevar būt vietas, citādi būsi no aprites laukā. Mūsu kumeliņi (puišeļi!) un 4 — 5 gadus jau apmācīti un izskoloti jaunzirgi galvenokārt nonāk Krievijā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Somijā, Vācijā, Igaunijā, Polijā un vēl citviet.»

Ilona: «Burtnieku zirgi bieži vien ir pati labākā reklāma. Vislabākais apliecinājums tam ir, lūk, kaut vai vaislas ērzelis Aro-māts. Divu gadu vecumā iegādāts Vācijā. Mantojums no Jāņa vecākiem. Pēc viņa vēl nedzimušajiem bērniem daudzi stāv rindā. Tas tādēļ, ka tieši šis ērzelis 100% savas izcilās darba spējas nodod bērniem. Zirgs ar raksturu un augstu pašapziņu. Pie katras ķēves vis neies! Viņa bērni jau vairākus gadus ir pasaulē zināmi un pieprasīti, jo dažāda mēroga olimpiādēs un čempionātos iegūst labākās vietas. Tas nostrādā! Lūk, kaut vai viens piemērs! Meklējot internetā auto zirgu pārvadāšanai, nejauši iznāca saruna ar kādu uzņēmēju no Čehijas. Kad viņš padzirdēja, ka esam ērzeļa Aromāta saimnieki, sapriecājās. Sen bijis lietas kursā par šā ērzeļa izcilajiem bērniem, tikai nezinājis, kur mīt pats Aromāts. Izskatās, ka Aro-māta dēļ sanāks gan auto iegāde, gan arī gaidāma uzņēmēja ciemošanās Burtniekos.

Blakus boksā Aromātam atrodas vēl viena mūsu investīcija zirgaudzētavas attīstībā — šo skaisto zirgu Cesano2 ciltsdarbam Vācijā iegādājāmies februārī. Arī viņam līdzi nāk laba slava, jo šā zirga brālis ir vairākkārtējs olimpiskais čempions konkūrā. Blakus boksos atrodas vēl vairāki Vācijā iegādāti izcilnieki. Nav jau tā, ka te mājo tikai vācieši. Lūk, Diploms! Vēl Jāņa tēva izlolotais Latvijas genofonda ērzelis, par kuru saņemam Latvijas šķirnes saglabāšanas subsīdiju un kura pēcnācēji ir ļoti pieprasīti privāto zirgu turētāju aprindās, jo tie savam vaļaspriekam vai amatiera sportam izvēlas salīdzinoši mierīgākus, raksturā nosvērtākus zirgus, un tieši tādi ir Diploma pēcnācēji.»

Kad viesmīlīgo saimnieku pavadībā esam izstaigājuši staļļus, saņemam uzaicinājumu uz ganībām pie kumeliņiem, to mammām un vēl grūsnajām ķēvēm.
Jānis: «Šis gads atkal ir ražīgs. Jau atskrējuši 28 kumeliņi, un vēl gaidāms papildinājums. Plānojam 40 jaunuļus. Nākamgad kumeliņu laiku plānojam no 40 līdz 50. Vēl tēva laikā zirgaudzētava iesāka sekmīgu sadarbību ar kādu Igaunijas privāto veterināro klīniku no Vilandes. Tās speciāliste ar modernām tehnoloģijām pārbauda un ļoti precīzi nosaka ķēvēm grūsnību. Joprojām izmantojam šīs klīnikas pakalpojumus. Katru gadu kaut nedaudz, bet paplašināsimies.

Ir vēl kāda cerība — gribam atjaunot Burtnieka kausa sacensības, kas kādreiz bija labi apmeklētas. Šim mērķim meklēsim kāda projekta finansiālo atbalstu, lai mūsdienīgi sakārtotu sacensību norises vietu.»

Ilona: «Katru gadu papildinot ganāmpulku ar jauniem kumeļiem, klāt nāk arī jaunas rūpes par to audzēšanu un skološanu. Krievijas un Baltkrievijas pircēji mūsu kumeliņus vēlas iegādāties jau maziņus, un puikām vienmēr ir pirmā biļete ceļam, daļu no tiem tomēr paaudzējam vismaz 2,5 gadus, bet pārējiem pircējiem interese ir par 4 līdz 5 gadus mācītiem jaunuļiem.

Kad pie mums jaunzirgus vērtēt atbrauc sertificētā speciāliste Vija Mačule, viņa ne reizi vien saka: «Ar jums ir viegli strādāt, jo tēvs Jānis Jurašs mantojumā ir atstājis ķēves bez eksterjera kļūdām, tādēļ ar jebkuru ērzeli te sanāk augstvērtīgi pēcnācēji!» Varu piekrist, ka pēc tēva un mammas profesionālā ciltsdarba ir patīkami un interesanti strādāt tālāk.»

Jānis Jurašs, kā zināms, šogad ievēlēts Latvijas Zirgaudzētāju biedrības valdē. Vai tas palīdz SIA «Zirgaudzētava Burtnieki» atpazīstamībai?

Jānis: «Tāda bija biedrības prezidenta Edgara Treiberga vēlme. Tā kā šo vīru ļoti cienu un augstu vērtēju, tad arī piekritu, lai gan saprotu, ka man ar to ir iedots tāds kā uzticības mandāts. Esot valdē, man ir vairāk informācijas par nozari, bet atpazīstamība ar darbu un būšanu zirdzinieku apritē jāgādā pašiem.»

Ilona: «Vai katru sestdienu un svētdienu ar saviem zirgiem un jātniekiem dodamies uz kādām sacensībām. Mūsu zirgaudzētavas vārdu zirgu mugurās popularizē divas meitenes un viens puisis. Arī es pati piedalos sacensībās. Līdzdalība sacensībās ir visai dārgs prieks, bet nebraukt nevar, jo, ja nebūsi apritē, nebūsi arī nozarē un zirgu tirgū. Tāpat, lai nepaliktu uz vietas, abi ar Jāni cenšamies pabūt ārzemēs, lai redzētu, kas tur notiek arī zirgu pasaulē.»