Ar 28 zirgiem pārcēlās uz Bebreni
06.09.2017

---

Autors: Egita Terēze Jonāne
Datums: 05.09.2017
Izdevums: Latgales Laiks

Bebrenes jāšanas sporta pulciņa audzēkņi šovasar izcīnīja pirmās godalgas. Liels nopelns viņu sasniegumos ir trenerei Elladai Kazašvili. Uzrunāta saulainā augusta rītā zirgu ganībās, trenere atzīstas, ka, atbraucot uz Bebreni pirmo reizi, sapratusi, ka tās ir īstās mājas. “Bebrene ir pateicīga vieta arī tādēļ, ka te ir jāšanas sporta pulciņš, kas darbojas Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas paspārnē. Bērni ar savu treniņu darbu, kas notiek katru dienu, pusgada laikā sasnieguši ļoti daudz,” saka Ellada.

Bebrenē attīsta jāšanas sportu
Pēc treneres novērotā, Bebrene dažos gados var kļūt par jāšanas sporta centru Sēlijā. Ellada jau šobrīd pamatus jāšanas sporta attīstībai Bebrenē būvē gan ar jāšanas sporta pulciņa darbu, gan ar šogad iedibināto Bebrenes Lieldienu kausu jāšanas sportā, kas notiks katru gadu. Tāpat bebrenieši savu sportisko meistarību spodrina, piedaloties ārpusnovada sacensībās.

Trenere un Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas administrācija ar Latvijas šķirnes zirgu audzētāju asociācijas atbalstu jau izstrādājuši zirgkopja profesijas standartus un stundu sarakstu, lai jau nākamajā mācību gadā varētu ieviest zirgkopja izglītības programmu. Līdz ar to jāmeklē līdzekļi sporta kompleksa, tostarp slēgtās manēžas un staļļa, būvniecībai, prāto trenere. Bet vēl šoruden viņa Bebrenes skolas paspārnē vadīs zirgu kalēju tālākapmācības. Tāpat viņai, nu jau kā sporta kluba “Gaita” vadītājai, ir doma uzlabot jāšanas laukumu un iegādāties šķēršļu komplektu.

Jāstrādā gan zirgam, gan jātniekam
Lai sasniegtu rezultātu, jātniekam un zirgam jāsaprotas žestu, pieskārienu valodā, saka Ellada. Ja abi partneri – zirgs un sportists – ir strādājuši labi, abi sasniegs labus sportiskus rezultātus. Stāsta trenere: “Jāattīsta zirga darba spējas un smadzenes, proti, zirgam jāprot ne tikai augstu lekt, bet arī skaisti kustēties. Šīs darba spējas, tāpat arī izturība, tiek izkopta treniņos.”

Ellada no treneres 25 gadus lielās pieredzes zina, ka zirgs var kļūt par sporta zirgu noteiktā vecumā. Ērzelim mācības sākas rudenī 2,5 gadu vecumā, pēc tam viņš trenējas pavasarī, bet vasarā, ganoties brīvā dabā, pieņemas spēkā, lai jau 3,5 gadu vecumā trenētos pilnvērtīgi. Un, ja zirgam ir četri gadi, trenere viņu piesaka 3 – 5 sacensībām. Šis ir maksimums, ko zirgs var paveikt šajā vecumā, jo, kā novērojusi trenere, ērzelim psihe nav tik stabila, lai izturētu lielu slodzi. Īstā sacensību sezona pienāk piecu gadu vecumā, un tobrīd labi trenēts konkūra zirgs var piedalīties līdz 115 cm augstu šķēršļu pārvarēšanā, vēl pēc gada viņam jau jāpārlec šķēršļi līdz 125 m, un tikai 8 – 9 gados zirgs ir pilnīgi izveidojies par sporta zirgu.

Ķēves, kuras Ellada pērk un trenē reti, trīs gados tiek aplecinātas, un pēc dzemdībām jau var novērtēt, vai kumeļš un ķēve derēs konkūram. “Strādāt ar puikām ir vieglāk, tāpēc ķēves pēc trešā kumeļa pārdodu, jo uzskatu, ka ķēve ir laba kumeļmāte, nevis sporta zirgs,” saka trenere.

Paverot priekškaru treneres darbam, Ellada pauž pieredzēto, ka viņas lolotajiem sporta zirgiem, kuri daudz kustās āra ganībās, nepieciešama vienu stundu ilga treniņa slodze. Taču ja zirgam gadās ļoti laba oma, viņš uzdevumus spēj izpildīt pusstundā. Treniņš var beigties arī pēc divām stundām tikai tāpēc, ka zirgs spītīgi nevēlas darīt to, ko viņam liek trenere.

Ir jājūt zirgs
Ellada ir pārliecināta: “Bieži vien zirgs ir tas, kurš diktē spēles noteikumus. Viņš ir gudrs dzīvnieks. Taču ja zirgs treniņā strādā labi, viņš nesaņem našķus. Taču ārpus treniņa zirgu ēdienkarte ir pārbagāta, proti, zirgus lutinu ar maizi, burkānu, speciālām zirgu konfektēm. Es viņus arī samīļoju, palielu, un to es daru arī treniņos, jo zirgs izdarīs vairāk, ja tu viņu paglaudīsi nevis iedosi cepumiņu. Ir jājūt zirgs. Bet tas atnāk ar gadiem.”

Savukārt Ellada jāšanas sporta pulciņa bērniem iemāca rūpēties par zirgiem arī ārpus treniņiem, tas ir, zirgs jāatved no ganībām, jānotīra, un pēc šādas komunikācijas zirgs ļaujas, ka viņu apseglo. Turklāt trenere, lai ieaudzinātu atbildību par pieradināto zirgu, iemāca bērniem strādāt ar zirgu patstāvīgi, tāpat nekautrējas norādīt kļūdas, izskaidrojot tās un daudzreiz atkārtojot, ka zirgs nekad nav vainīgs. Ellada ir lakoniska: “Līdz ar to bērni iemācās domāt un rīkoties patstāvīgi, nevis būt atkarīgi tikai no trenera. Es visus bērnus trenēju sportam, taču, ja bērnam ir bailes vai vēlēšanās tikai vizināties, nespiežu sportot. Tas, vai viņš būs sportists vai jāšanas hobija cienītājs, ir atkarīgs tikai no viņu vēlēšanās.”

Stāstot par pārcelšanos no Vecumniekiem uz Bebreni, Ellada saka, ka atbraukusi pagājušajā gadā, lai Bebrenes vispārizglītojošajā un profesionālajā vidusskolā izmācītos par veterinārārsta asistentu. Bet, kad iegādājusies īpašumu, viņa ar saviem 28 sporta zirgiem un dažiem ponijiem atceļojusi jau uz pastāvīgu dzīvi.

Ellada otro gadu mācās veterinārmedicīnu. Viņa ir 4 gadus vecu dvīņu, trīs lielāku puišu mamma un Annas Marijas audžumamma, un interesanti, ka gan dvīņu meitene Diāna, gan Anna Marija ir labā nozīmē saslimušas ar zirgu sportu.

“Jāšanas sports – tā ir mana ikdiena. Tas ir mans darbs, kas ir spēcīgāks par jebkuru narkotiku,” saka E. Kazašvili un nodemonstrē, kā ponijs Talismans prot pacelties pakaļkājās, lai, ieliekot kāju treneres plaukstās, sasveicinātos.

***
Ellada Kazašvili:
no 11 gadiem nodarbojas ar jāšanas sportu
1992. gadā Ukrainā ieguva zirgu treneres diplomu
1994. gadā iegādājās pirmo sporta zirgu