Zinātniski - praktiskā konference par zirgkopību visās trīs Baltijas valstīs
10.11.2015

---

Šī gada 7.novembrī pēc ilgiem gadiem atkal kopā sapulcējās zirgkopības speciālisti, zirgaudzētāji un zirgu īpašnieki no visām trīs Baltijas valstīm, lai atskatītos uz paveikto zirgkopības jomā un saskatītu kopīgi – kā varam veicināt šo nozari.

Latvijas zirgaudzēšanas nozares galvenie atzinumi
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā zirgu skaits ir būtiski samazinājies. Ja 2005.g. zirgu skaits bija 15250, tad jau šogad šis skaitlis ir samazinājies līdz 9853. Tas nozīmē, ka desmit gadu laikā esam “zaudējuši” 5397 zirgus, un gadā 540 zirgus. Protams, ka līdz ar zirgu skaita samazināšanos krities ir arī dzimušo Latvijas šķirnes kumeļu skaits, ja 2005.gadā tas bija – 611, tad šogad  tikai 262. Lejupslīde  vairāk kā par 50 % procentiem.

Līdz ar zirgu skaita samazināšanos samazinājies ir arī zirgu novietņu skaits. Visvairāk Latvijā šobrīd ir novietnes, kur ir 1- 5 zirgi (3710 novietnes). Taču ir tikai divas novietnes , kur zirgu skaits ir no 101 – 200 zirgiem. Daudziem klātesošajiem bija liels pārsteigums par to, ka vislielākais zirgu skaits uz šo brīdi ir tieši Latgalē: Daugavpils novadā – 703, Rēzeknes novadā – 527 un Krāslavas novadā – 435. No tā varam secināt, ka Latgales reģionā vēl arvien zirgus plaši izmanto lauksaimniecības darbu veikšanā, jo sporta disciplīnas nav raksturīgas šiem novadiem.

Kas kavē zirgkopības attīstību Latvijā:

• Latvijā zirgaudzētāji neseko līdzi jaunākajām zirgaudzēšanas tendencēm Eiropā. Lielākoties tas ir vai nu nezināšanas dēļ vai arī finansiālo līdzekļu trūkuma dēļ. Visbiežāk saimniecībā esošās ķēves tiek krustotas ar vietējiem ērzeļiem, nevis tiek meklēts kāds veiksmīgāks attālāks risinājums.
• Zirgu tirdzniecības samazināšanās uz Krieviju. Zirgus atliek vien pārdot par mazām naudām Skandināvijas valstu pārstāvjiem.
• Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz citām pasaules valstīm. Līdz ar to paliek mazāk cilvēku, kas darbojas arī zirgkopības jomā un jo īpaši lauku reģionos.

Zirgaudzēšanas tendences Lietuvā un Igaunijā
Lietuvā šobrīd kopā ir  7000 šķirnes zirgi (Lietuvas vezumnieku tipa zirgi – 2000, Lietuvas sporta tipa zirgi – 2000, Žemaitijas šķirnes zirgi – 1000, Traķēnes šķirnes zirgi no 600 – 700, Francijas rikšotāju šķirnes zirgi no 200-300, Krievijas rikšotāju šķirnes zirgi no 400 – 500 un Arābu šķirnes zirgi ir apmēram 50). Taču jāmin fakts, ka Lietuvā ir ļoti daudz arī bez šķirnes zirgu. Lietuvā ir saglabājusies viena valstij (pieder 80% no akcijām) piederošā zirgaudzētava Viļņas apkārtnē, kur pašlaik tiek izmitināts 1000 zirgu. Regulāri reģionos notiek jaunzirgu izvades, vērtēšanas, kur tiek atlasīti labākie eksemplāri, kas gada beigās piedalās finālā un gūst attiecīgos vērtējumus. Pavisam kopā Lietuvā ir 9 zirgaudzetāju asociācijas. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā trūkst kvalitatīva vaislas materiāla un nav arī pieredzējušu pasniedzēju universitātē.

Igaunijā zirgu skaits ir līdzīgs Latvijas rādītājiem – to ir gandrīz 10 000 (2014.gada dati, no kuriem 2427 ir Igaunijas šķirnes zirgi, 1247 – Tori šķirnes zirgi, 361- Igaunijas vezumnieku tipa zirgi, 367 – Traķēnes šķirnes zirgi un 75 – Arābu šķirnes zirgi. Igaunijas zirgkopības nozarē ir noteikti strikti selekcijas likumi. Bieži tiek rīkotas zirgu vērtēšanas skates, kur tāpat kā Lietuvā atlasa labākos zirgus. Līdz ar to Igaunijā ir daudz augsta līmeņa sporta zirgi. Puse no Igaunijas startējošiem zirgiem ir arī dzimuši Igaunijā. Šajā valstī arvien mazāk vēlas importēt zirgus, bet gan darīt visu iespējamo, lai paši iegūtu izcilus eksemplārus. Mūsdienās labākie igauņu jātnieki zirgus iegādājas pašmāju saimniecībās, un arvien retāk zirgi tiek meklēti Latvijā. Igaunijas zirgkopības speciālisti pastāstīja, ka vairāki jātnieki savus zirgus iegādājušies Polijā.

Kā otrā daļa šai konferencei bija zirgu izvade sporta centrā Kleisti, kur mūsu viesi no Igaunijas un Lietuvas varēja apskatīt vienkopus labākos Latvijas šķirnes sporta tipa un braucamā tipa zirgus (neliels ieskats par šo daļu ir atrodams mājas lapā www.ljf.lv). Pasākums bija lietderīgs ikvienam interesentam, lai iepazītos ar esošo situāciju. Visi lektori arī atzina, ka Baltijas valstu zirgaudzētājiem, sportistiem vairāk jāsadarbojas, veidojot kopīgus pasākumus.