Mācīties līderību no zirgiem
05.07.2018

---

Autors: Anda Asere

Datums: 04.07.2018

Izdevums: Dienas Bizness

 

Parasti izaugsmes treneri ar klientu strādā kabinetā, savukārt Nīderlandes Bert Hellinger institūta koučs Mariona Latūra (Marion Latour) konsultē gan kabinetā, gan stallī

 

M. Latūra savā darbā novērojusi, ka nereti cilvēki ir sevi pazaudējuši un vēlas atkal savienoties, bet vairs nezina, kā to izdarīt. «Vajadzīga neliela palīdzība. Iesaistot zirgus, palīdzu cilvēkiem labāk saprast sevi un atklāt savu īsto potenciālu,» viņa saka. Runājot par to, kā sajust sevi labāk, speciāliste iesaka iet dabā un būt kontaktā ar zirgiem. Viņa uzskata, ka dzīvnieki šādiem mērķiem ļoti palīdz. «Zirgi labi palīdz noteikt, kāds ir cilvēka potenciāls. Barā var redzēt, ka līderis ļoti labi zina, kurš kurā jomā ir labs. Piemēram, kad ārā ir auksts, daži zirgi precīzi zina, kur atrast barību, un visi pārējie viņiem seko. Viņi rosina citiem atklāt savu potenciālu, arī cilvēkam. Te iesaistos es un «tulkoju», ko saka zirgs,» viņa stāsta.

 

Koučinga, apmācību un konsultāciju uzņēmuma Humulus valdes locekle Iveta Apine piebilst, ka zirgs ir bara dzīvnieks un nav plēsējs, kas nozīmē, ka viņš nekad neuzbruks. «Visi gadījumi, kad zirgs kaut ko dara, ir tāpēc, ka cilvēki neprot ar viņu normāli apieties. Zirgs nekad nav vardarbīgs, viņš vienmēr ir par sadarbību. Tā kā zirgs dzīvo barā un nav plēsējs, viņam jāspēj izdzīvot plēsēju apstākļos. Tas ir zirgu viedums. Lai izdzīvotu, viņam vajag pulku. Tajā ir konkrēta hierarhija un noteikumi. Viņiem ir dabiskas gadsimtos izveidotas maņas, kā vienam otru attīstīt, lai visi grupas dalībnieki būtu maksimāli stipri. Nonākot kontaktā ar cilvēku, zirgs momentā parāda, kur ir cilvēka attīstības potenciāls,» viņa teic. Sistēmiskajā koučingā to dara arī ar citām metodēm, bet, kā saka I. Apine, zirgs ir labs un melot nespējīgs palīgs.  

 

Šeit un tagad

 

«Zirgi ir dzīvnieki, kuri var izdzīvot tikai vairāki kopā. Viņu bars ir viņu komanda un organizācija, kurā viņi dzīvo, un pieder tai visu mūžu. Viņi neatceras pāridarījumus, necenšas atriebties, sagrābt labumus, nealkst pēc slavas, naudas, medaļām un varas apliecinājumiem. Viņi dzīvo šeit un tagad – tieši pēc tā mūsdienās cilvēki tik ļoti ilgojas,» uzsver M. Latūra.

 

Arī personīgās izaugsmes trenere Evija ŠalteNovicka akcentē, ka zirgi ir komandas dzīvnieki, viņiem «mēs» ir pirmajā vietā un tikai tad «es», kas ir ļoti svarīga apjausma mūsdienu biznesā. Individuālisti lielu biznesu uzcelt nevar, to paveic komanda. «Zirgi arī ļoti labi spēj atspoguļot cilvēka uzvedību. Tie, kuri ir nodarbojušies ar jāšanas sportu vai vismaz izmēģinājuši sēdēt zirga mugurā, saprot, ka zirgs «nolasa» domas – ja cilvēks baidās, zirgs pārņem vadību, ja neturi viņu grožos – viņš iet, kur grib. Zirgs pakļaujas tikai skaidrai un pārliecinātai vadībai, tiklīdz tādas nav, viņš apjūk,» viņa saka.

 

Zirgi dzīvo uz šīs zemes vairāk nekā 65 miljonus gadu un ir dabiski attīstījuši zināšanas un pieredzi sadarboties, būt daļai no lielāka kopuma. «Zirgi eksistē daudz ilgāk nekā cilvēki. Tiem ir ļoti labas izdzīvošanas prasmes, kurām palīdz līderība. No zirgu līderības prasmēm var daudz ko mācīties. Tā ir tāda veida līderība, ko izmanto vien tad, kad ir vajadzība – kad ir briesmas, nesaprašanās, jāpārvietojas. Tā ir liela atšķirība no tās līderības, kuru reizēm vada cilvēku ego,» viņa teic.

 

Redzēt plašāk

 

Zirgi redz plašāk nekā cilvēks, viņi acu izvietojuma dēļ redz 360 grādu rādiusā. «Interesanti, ka zirgi var atsevišķi kustināt katru ausi un dzirdēt gan to, kas notiek priekšā, gan to, kas aizmugurē. Cilvēki tā nevar izdarīt, bet nodarbībās kopā ar zirgiem var mācīties atvērt savas sajūtas, kas var palīdzēt gan darbā, gan personīgajā dzīvē,» teic speciāliste.  

 

Viņa uzskata, ka cilvēki un zirgi var strādāt kopā kā ļoti laba komanda. «Zirgi man ir iemācījuši būt šeit un tagad, kā arī necensties tikt galā ar visu. Kad sāku mācīties jāt, turēju zirgu tik cieši, ka instruktors man teica, lai palaižu viņu brīvāk. Nedaudz atlaidu grožus, un zirgs atvieglojumā nopūtās un nekur neaizbēga,» viņa saka. M. Latūra ir jājusi kopš bērnības, bet pieaugušā vecumā sāka strādāt ugunsdzēsības dienestā, kur 25 gadus nodarbojās ar stratēģisko līderību un jāšanai pievērsās vien retu reizi. «Sāku mācīties sistēmisko koučingu, sāku konsultēt, un pirms kādiem pieciem gadiem nonācu treniņā ar zirgiem un sajutu – es esmu mājās. Tagad esmu pilna laika izaugsmes trenere un strādāju kopā ar zirgiem,» viņa stāsta.

 

Neredzamais zirgs

 

«Kad esi daudz strādājis ar zirgiem, zini, kā viņi uzvedas, un vari ienest telpā sev līdzi neredzamu zirgu. Es izmantoju zināšanas par to, kā šie dzīvnieki reaģē. Ne vienmēr tas ir iespējams, taču dažreiz es ar cilvēkiem dodos uz jāšanas skolas manēžu vai savu fermu. Esmu novērojusi, ka klientu reakcija ir dziļāka un ātrāka, kad viņi zirgu satiek dzīvē. Tas nav obligāti nepieciešams, bet tas palīdz. Es nezinu precīzi, kā tas notiek, bet zirgs veido kontaktu ar cilvēku, un tad iesaistos es,» viņa teic. Vaicāta, kā strādāt ar cilvēkiem, kam bail no zirgiem, M. Latūra teic, ka nevajag jāt ar zirgu – nodarbībās ir norobežota vieta, kur cilvēki var stāvēt un, ja ir bail, var palikt tur, jo kontakts ar zirgu veidojas arī no attāluma. Tomēr viņa novērojusi, ka arī tie, kuriem ir bail, ir zinātkāri un vēlas zirgam pieskarties, iepazīt, pieiet tuvāk.

 

«Jāsaprot, ka zirgam nevari samelot. Ja koučam vari kaut ko iestāstīt un nedarīt, ko apsoli, tad zirgam vienalga, ko stāstām, kam paši sevi iedvesmojam un mēģinām noticēt. Zirgs parāda, ja neesi kontaktā ar sevi. Dažreiz ir ļoti lieli atklājumi – ne visi glaimojoši,» saka I. Apine. Darbs ar zirgu palīdz saprast, kā cilvēks izmanto savus resursus. Tie ir ikvienam, bet atšķiras, kā kurš tos izmanto. Viņa bieži sastopas ar biznesa cilvēkiem, kuri ir attīstījuši savus mērķus un izpilda tos ar gribasspēku – viņi uz tiem iet klupdami un krizdami, pūzdami un elsdami. «Mērķus var sasniegt dažādi, jautājums, kas notiek ar sirdi un dvēseli? Vai esi dziļi gandarīts, sasniedzot mērķi? Zirgs palīdz atbildēt uz šiem jautājumiem ātrāk,» teic I. Apine.

 

Neapzinātie procesi

 

Nīderlandē personības izaugsmes treniņi kopā ar zirgiem ir ierasta lieta, tos bieži vien izmanto darbā ar komandām. Kouči darbā ar cilvēkiem izmanto arī suņus. Tāpat Amerikā ir piemēri, kad zirgi un suņi tiek izmantoti darbā ar cietumniekiem, cilvēkiem ar pēctraumatiskā stresa sindromu. M. Latūra nav pārliecināta, ka koučingā var strādāt ar jebkuru dzīvnieku, piemēram, kaķi ir pārāk neatkarīgi. Ir svarīgi, lai dzīvnieki joprojām būtu cieši savienoti ar dabu.

 

«Šī pieeja ir izplatīta sistēmiskā koučinga ietvaros. Īpaši populāra tā ir vācu valodā runājošajās zemēs un Holandē. Šeit būtiski ir atcerēties, ka metode nav akadēmiski un zinātniski pierādīta, jo tā strādā tikai ar neapzinātajiem procesiem gan individuālā, gan komandas līmenī. Zinātniski pierādīt ietekmi uz neapzinātajiem procesiem vispār ir ļoti grūti, taču 90% mūsu darbību nosaka tieši neapzinātā daļa. Tas nozīmē, ka ir milzīgs resurss, kas potenciāli netiek, bet var tikt izmantots. Īpaši noderīgi tas būtu komandās, kur dažādi procesi dažādos līmeņos notiek vienlaicīgi. Tad šī metode šos visus neapzinātos procesus palīdz vadīt,» saka Katrīna Ošleja, Talentor Latvia partnere.  

 

Ir potenciāls

 

Runājot par to, vai kas tāds būtu iespējams Latvijā, K. Ošleja atbild piekrītoši, jo ir izveidojusies spēcīga sistēmisko kouču kopiena. E. ŠalteNovicka piebilst, ka Latvijā ir iespēja komandas saliedēšanas pasākumos kā koučinga elementu izmantot īpaši apmācītus zirgus.

 

«Šim nišas pakalpojumam noteikti ir potenciāls, jo bieži vien gan organizācijās, gan komandās notiek nesaprotami un neapzināti procesi. Tad šādas metodes palīdz, jo organizācijas nevar vadīt tikai caur apzināto. Taču es noteikti iesaku kombinēt neapzināto un apzināto procesu vadīšanu,» tā K. Ošleja. Arī E. ŠalteNovicka uzskata, ka šādam pakalpojumam ir potenciāls, jo pasaule aug un mainās, un arī metodēm, ar kādām tiek apmācīti darbinieki, ir jāaug līdzi. Bieži vien vairs nepietiek tikai ar klientu apkalpošanas kultūras apgūšanu, jāapgūst jaunas prasmes – sadarbība (ko skolā nemāca un kur par atzīmi cīnās katrs pats), radošums, spēja visu laiku mācīties kaut ko jaunu un atvērtība.

 

***

Informācijai

Ko mācīties no zirgiem?

Būt šeit un tagad.

Būt kontaktā ar sevi, uzticēties sev.

Attīstīt un izmantot savu īpašo potenciālu.

Marion Latour