Lielākais lepnums – Aromāts
06.11.2019

---

Lielākais lepnums – Aromāts

Autors: Kristīne Stepiņa

Datums: 06.11.2019

Izdevums: Dienas Bizness

 

Vienā no lielākajām un vecākajām Latvijas zirgaudzētavām kūsā dzīvība – āra aplokos ganās ķēves ar kumeliņiem, manēžā notiek jāšanas treniņi, bet jaunuzceltajā karuselī pēc fiziskajām aktivitātēm braši atsoļo sporta zirgi

Burtnieku zirgaudzētava ir dibināta 1941. gadā, kad ir uzbūvēti staļļi, 1999. gadā tā tika pārveidota par SIA Burtnieku zirgaudzētava. Laikā, kad tā piedzīvoja ziedu laikus, uzņēmumu vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē zirgaudzētava piedzīvoja visnotaļ grūtus laikus, jo saimniekošanu bija pārņēmis vecākais dēls, kuram tā padevusies ne pārāk veiksmīgi. Tagad jau sešus gadus uzņēmuma vadības groži ir jaunākā dēla Jāņa Juraša un viņa sievas Ilonas rokās. Pateicoties viņu apņēmībai un darba spējām, kā arī mīlestībai pret zirgiem, saimniecībā ir atjaunots ievērojamais zirgu skaits un gleznainā vietā – pašā Burtnieku ezera krastā – plānots atjaunot Burtnieku kausa konkūrā izcīņas tradīciju un jau nākamgad rīkot sacensības.

Pārdod vēl nedzimušus

Šobrīd Burtnieku zirgaudzētavu apdzīvo 250 zirgi, no kuriem 205 ir saimniecības īpašums. Kad Ilona un Jānis Juraši pārņēma saimniecības vadību savās rokās, tajā bija tikai 150 zirgi. «Sešos gados, kopš vadām Burtnieku zirgaudzētavu, esam nostabilizējušies, nostājušies uz kājām. Faktiski mums tika atstāts nogrimis kuģis, to vajadzēja izcelt. Bija palikuši neatmaksāti kredīti no tēva laikiem. Kad tos atdevām, naktīs sāka nākt miegs,» atzīst J. Jurašs. Viņš ir gandarīts, ka šobrīd Burtniekos dzimst 40–45 kumeļi gadā. Sešu mēnešu vecumā viņus atšķir no mammām un viņi turpina dzīvot zirgaudzētavā profesionālā aprūpē aptuveni divarpus gadu, kamēr nonāk pie saviem īstajiem saimniekiem. Burtnieku zirgaudzētavā ir septiņi šķirnes ērzeļi, no tiem vērtīgākais – holšteinietis Aromāts, kuru divu gadu vecumā no Vācijas atvedusi Jāņa māte Valda. Aromāta attēls grezno gan zirgaudzētavas suvenīrus, gan redzams fotogrāfijās un gleznās pie sienas, gan arī viņš ir pabijis uz Latvijas vaislas ērzeļu 2017. gada kataloga vāka. Saimnieki cer, ka 20 gadu vecais ērzelis vēl gadus desmit varētu turpināt savu asins līniju, tāpēc tiek īpaši lolots un uzpasēts. «Sākumā mēs viņu nelecinājām ar svešām ķēvēm, tikai ar savējām, spēlējām tādu kā Monopolu. Taču tā kā pēc viņa bija liels pieprasījums arī no kaimiņvalstīm – Lietuvas un Igaunijas –, augstāka līmeņa sportistiem neatteicām. Šonedēļ iegūt Aromāta spermu interesi izrādīja zirgaudzētāji no Holandes,» stāsta J. Jurašs. Aromāts ir pieprasīts savu lielo darbaspēju dēļ, kuras viņš nodod saviem pēcnācējiem. Lai arī Aromāts nav sporta zirgs, viņa bērni lec augstu un sasniedz labus rezultātus. Aromāta bērni jau daudzus gadus ir uz izķeršanu. Kopumā viņam ir teju 300 pēcnācēju daudzās pasaules valstīs. Visvairāk Baltkrievijā, Krievijā, Igaunijā, arī Brazīlijā un Saūda Arābijā. Teju visi guvuši ievērības cienīgus rezultātus, piemēram, Aromāta dēls Alfons RA, ar kuru startē igaunis Reins Pills, uzvarējis Pasaules kausa Rīgas posmā 2017. gadā, ar Arlekino startē Baltkrievijas izlases sportiste Hanna Karasjova, ar Arumu – Krievijas izlases jātnieks Staņislavs Čeredņičenko.

Nereti Aromāta bērni tiek aizrunāti un pārdoti, vēl esot ķēves vēderā, neslēpj saimnieki. Zirgaudzētavas lepnums ir arī Burtniekos dzimušais un izaudzētais zirgs Rotors (Rasty), kurš ar Vācijas jātnieci Ullu Zalcgēberi izcīnīja zelta medaļu komandu vērtējumā un bronzas medaļu individuāli 2000. gadā Sidnejas olimpiskajās spēlēs iejādē. «Lielākais prieks un gandarījums mums ir par mūsu zirgu panākumiem. Ja viņi labi startē pasaules līmenī, skudriņas skrien,» saka I. Juraša.

Pieprasījums aug

«Latvijā ieved diezgan daudz nekvalitatīvu zirgu no ārzemēm, jo cilvēki domā, ka tur tie ir labāki, bet tā nav. Latvijā arī tiek audzēti gan ļoti labi sporta, gan hobija zirgi,» uzsver J. Jurašs. Burtnieku zirg-

audzētava pārdod ne tikai savus audzētos zirgus, bet palīdz interesentiem tos atrast arī citās valstīs. Paredzams, ka šogad tiks pārdoti 70–80 zirgi. No viņiem tikai kādi pieci paliek Latvijā. «Pieprasījums pēc zirgiem palielinās visā pasaulē, īpaši pēc bērnu un amatieru zirgiem. Tādus nebūt nav viegli atrast, jo viņiem ir jābūt raksturā ļoti nosvērtiem. Ja sportistam var būt karstasinīgs zirgs, ar kuru viņš spēs tikt galā, bērnam vai amatierim tāds būs nepiemērots,» skaidro I. Juraša. Zirgu cenas pēdējā laikā ir augušas; pirms pāris gadiem labs hobija zirgs maksāja 2–3 tūkst. eiro, bet tagad pircējam ir jārēķinās ar pieciem tūkst. eiro, informē zirgaudzētavas saimniece. Pēdējā laikā ir augušas medicīniskās apskates prasības – lai zirgu varētu pārdot, ir jābūt rentgenam.

Prioritāte – kumeļu audzēšana

Jāņa tēvs paralēli zirgkopības darbam aktīvi trenējās jātnieku sportā, piedalījās dažāda mēroga sacensībās konkūrā, daudzus gadus bija valsts izlasē, un 1979. gadā izcīnīja PSRS sporta meistara nosaukumu. Arī Ilona un Jānis ir nodarbojušies ar jāšanas sportu šķēršļu pārvarēšanā. «Ja nebūtu zirgu, mēs, iespējams, nebūtu nemaz iepazinušies,» teic I. Juraša. Viņa nāk no Dikļiem, apdzīvotas vietas blakusesošajā Kocēnu pagastā. Jau no bērnības viņa aizrāvusies ar zirgiem, pēc skolas «pazudusi» Dikļu stallī un mājās pārnākusi vien vēlu vakarā. Burtnieku zirgaudzētavas saimniece ir guvusi vērā ņemamus panākumus sportā, pērn Latvijas amatieru konkurencē izcīnot 1. vietu. «Tā kā man bija nopietna trauma, dakteri vairs neļauj augstu lēkt. Arī zemu lēkt neļauj, bet es neklausu, tāpēc šobrīd startēju pie amatieriem,» stāsta I. Juraša.

Burtnieku zirgaudzētavā ir diezgan liela – 1950 m2 (26x75 m) plaša – manēža. Uz šejieni brauc trenēties jātnieki no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem, arī no galvaspilsētas. Šeit tiek nodrošināti arī trenera pakalpojumi. «Sportistu trenēšana nav mūsu prioritāte, fokusējamies uz kumeļu audzēšanu,» piebilst J. Jurašs.

Uzbūvē karuseli

Līdz šim nekādas Eiropas Savienības fondu naudas zirgaudzētava nav piesaistījusi, pašu nopelnītie līdzekļi pamatā ieguldīti lauksaimniecības tehnikā, lai varētu gatavot zirgiem pilnvērtīgu barību – sienu, auzas un skābsienu. «Visu cenšamies darīt paši saviem spēkiem. Zirgiem karuseli šogad uzbūvējām, manēžā atjaunojām segumu un bortus. It kā jau vajadzētu beidzot šo iespēju izmantot, jo stallim ir jāmaina jumts,» saka uzņēmējs.

Tāda izmēra karuselis (15x15 metri), kurā var vienlaicīgi darboties seši zirgi, Burtnieku zirgaudzētavai ir vienīgajai, lepojas saimnieki. Paši dara visus darbus, kopj un baro zirgus, kā arī pieņem ķēvēm dzemdības. «Esmu stallī «dzimis un audzis». Tētis bija zirgkopis, māte vetārste. Kad uz trim dienām aizbraucam uz Zviedriju, kaut arī ar zirgiem, visu laiku ir nemierīgs prāts, velk atpakaļ uz mājām – uz stalli,» secina J. Jurašs.

«Reiz pie mums atbrauca žurnālisti no televīzijas, Jānis bija traktorā, jo tajā dienā presēja sienu. Viņi man jautāja, kur tad ir saimnieks – vai Rīgas birojā? Kad Jānis atnāca – šortos, netīrām rokām un melnu muti – viņi nespēja noticēt, ka tas ir saimnieks,» smej I. Juraša. Šobrīd zirgaudzētavā ir nodarbināti 14 cilvēki – gan zirgkopji, gan jaunzirgu treneri. «Tad, kad sākām šeit saimniekot, daudzi īsti neticēja, ka mēs ar visu tiksim galā. Tagad mūs atbalsta novada pašvaldība – savu iespēju robežās piešķir finansējumu gan sacensībām, gan ceļa izdevumiem. Mūsu zirgaudzētavas zirgi piedalās dažāda līmeņa sacensībās, nesot Burtnieku vārdu pasaulē. Nākamgad startēs divas Aromāta meitas,» ir gandarīts zirgaudzētavas saimnieks.