IZGLĪTĪBAS KRITĒRIJS DARĪJUMOS AR LAUKSAIMNIECĪBAS ZEMI
11.02.2015

---

No tiesību normu saprātīgas piemērošanas principa, kas nostiprināts Administratīvā procesa likuma 8.pantā, izriet, ka iestāde un tiesa, piemērojot tiesību normas, izmanto tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatisko, sistēmisko, vēsturisko un teleoloģisko metodi), lai sasniegtu taisnīgāko un lietderīgāko rezultātu.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 17.pants reglamentē Tiesību normu interpretācijas un analoģijas piemērošanas pamatpostulātus, tas nosaka, ka:

- Iestāde un tiesa, interpretējot (tulkojot) tiesību normu, lieto šādas interpretācijas pamatmetodes (17.panat 1.daļa):

1) gramatisko (filoloģisko) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu no valodnieciskā viedokļa;

2) vēsturisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, ņemot vērā apstākļus, uz kuriem pamatojoties tā radīta;

3) sistēmisko interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu saistībā ar citām tiesību normām;

4) teleoloģisko (jēgas un mērķa) interpretācijas metodi, tas ir, noskaidro tiesību normas jēgu, pamatojoties uz lietderīgu un taisnīgu mērķi, kas ar attiecīgo tiesību normu jāsasniedz;

- Ja iestāde vai tiesa konstatē tiesību sistēmā nepilnību, tā var šo nepilnību novērst, arī lietojot analoģijas metodi, tas ir, sistēmiski analizējot līdzīgu gadījumu tiesisko regulējumu un šīs analīzes rezultātā konstatētos tiesību principus piemērojot konkrētajā gadījumā. Ar analoģiju nedrīkst pamatot tādu administratīvo aktu, kurš ierobežo adresāta cilvēktiesības (17.panat 1.daļa);

- Ja, interpretējot tiesību normu pēc dažādām metodēm, iespējams nonākt pie dažādiem rezultātiem, kas visi atbilst tiesību sistēmai, lieto to interpretācijas metodi, ar kuru konkrētajā gadījumā iespējams sasniegt lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu (17.panat 1.daļa).

Likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.¹ panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā un 2.punkta c)apakšpunktā likumdevējs ir noteicis izglītības kritērijus: izvēles kritēriju fiziskai personai, obligātu kritēriju – juridiskai personai. Attiecīgi lauksaimniecības zemi var iegādāties:

1.      fiziskās personas, kuras ir ieguvušas lauksaimniecisko izglītību vai tai pielīdzināmu izglītību arodizglītības programmā, profesionālās vidējās izglītības programmā vai profesionālās pilnveides izglītības programmā, apgūstot augkopības, lopkopības vai citus atbilstošus priekšmetus ne mazāk kā 160 stundu apmērā,

2.      juridiskās personas, kurās vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā

Par pamatapmācību lauksaimniecībā uzskatāmi mācību kursi, kas dod pamatzināšanas dažādās lauksaimniecības nozarēs un pēc kuru beigšanas ir saņemta atbilstoša kvalifikācijas apliecība, par arodizglītību vai profesionālo vidējo izglītību lauksaimniecībā uzskatāma pabeigta viengadīgā lauksaimniecības skola (pēc vidusskolas), profesionāli tehniskā skola, profesionālā skola, koledža, arodvidusskola, lauksaimniecības skola, lauksaimniecības tehnikums, savukārt par augstāko izglītību lauksaimniecībā uzskatāma iegūta profesionālā vai akadēmiskā augstākā izglītība lauksaimniecībā¹. Par profesionālo pilnveides izglītības programmas apgūšanu uzskatāma zināšanu papildināšana mācību kursos izglītības centros, zinātniskās iestādēs, kur apmācību programmu sagatavo speciālisti un pedagogi, un kuru programma ir licencēta normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

Profesionālās izglītības likuma 6.panta piektā daļa un Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumu Nr.902 „Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti” 2.punkts nosaka, ka profesionālās pilnveides izglītību apliecina profesionālās pilnveides izglītības apliecība. Būtiski atzīmēt, ka attiecībā uz profesionālās pilnveides izglītības programmas apgūšanu, jābūt apgūtiem augkopības, lopkopības vai citiem atbilstošiem priekšmetiem (kas komisijas ieskatā ir atbilstoši iesniegumā norādītās plānotās zemes ilgtspējīgas izmantošanas nodrošināšanai) ne mazāk kā 160 stundu apmērā.

Likumdevējs ir izvirzījis izglītības kritēriju ar mērķi saistīt lauksaimniecisko izglītību ar spēju ilgtspējīgi un pēc iespējas efektīvāk apsaimniekot iegādāto lauksaimniecības zemi. Šajā sakarā būtu jāņem vērā tostarp likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.¹ panta otrajā daļā sniegtais skaidrojums attiecībā uz lauksaimniecisko darbību, no kura netieši izriet likumdevēja griba saistīt lauksaimniecisko izglītību ar spēju ilgtspējīgi apsaimniekot iegādāto lauksaimniecības zemi. Tomēr jāatzīmē, ka uz likuma 28.¹ panta otrajā daļā lietoto terminu „lauksaimnieciskā darbība” liktais juridiskais slogs ir šaurāks nekā uz izglītības kritēriju liktais slogs.

Tālab, interpretējot likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.¹ panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktā un 2.punkta c)apakšpunktā ietverto tiesisko regulējumu attiecībā uz izglītības prasību, daļēji piemērojama arī analoģija ar Ministru kabineta 2011.gada 4.oktobra noteikumu Nr.773 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu kompensāciju maksājumu veidā pasākumam "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem"” 1.pielikumā ietverto skaidrojumu attiecībā uz augstāko vai profesionālo vidējo lauksaimniecisko izglītību².

Latviešu valodas skaidrojošā vārdnīcā vārds „līdzīgs”, „pielīdzināms” skaidrojams kā „ tāds, kam viena vai vairākas (retāk visas) īpašības, pazīmes ir, parasti aptuveni, tādas pašas kā (kaut kam) citam; līdzvērtīgs. Praksē, vērtējot izglītības pielīdzināšanu lauksaimnieciskai izglītībai darījumos ar lauksaimniecības zemi, jāpieturas pie vispārējo tiesību principa „ in dubio pro civis”, kas nozīmē, ka pamatotu šaubu gadījumā, jānosliecas par labu indivīdam. Tomēr katrā konkrētajā gadījumā jācenšas sasniegt iespējami lietderīgāko un taisnīgāko rezultātu.

Lai atvieglotu pašvaldībām darbu, speciālisti izglītības jomā ir palīdzējuši apkopot iespējamo priekšmetu sarakstu, kas šaubu gadījumā daļēji var atvieglot darbu lauksaimnieciskai izglītībai pielīdzināmas izglītības noteikšanā, paturot prātā, ka zemāk uzskaitīto priekšmetu uzskaitījums nav izsmeļošs, vēl jo vairāk, ņemot vērā to, ka Latvija ir pievienojusies Boloņas deklarācijai un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā Latvijā atzīti starptautiskie diplomi ir saistoši Latvijai un diskriminācija attiecībā pret likuma „Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 28.pantā minētajiem subjektiem (ES, EEZ, Šveices konfederācijas u.c.pārstāvjiem) nav pieļaujama.

Savukārt juridiskām personām izvirzītā izglītības prasība „vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgajam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība attiecīgajā juridiskās personas darbības jomā, kas iegūta ne mazāk kā arodizglītības programmā vai profesionālās vidējās izglītības programmā” pēc būtības nozīmē vien to, ka īpašnieka (-u) vai pastāvīgā (-o) darbinieka (-u) izglītībai jāatbilst attiecīgās juridiskās personas darbības jomai (no likuma redakcijas izriet, ka tā (darbības joma) var nebūt saistīta ar lauksaimniecību). Arodizglītība atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 1.punktam ir daļēja vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju, bet profesionālā vidējā izglītība atbilstoši Profesionālās izglītības likuma 1.panta otrās daļas 8.punktam ir vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

Iespējamo priekšmetu saraksts atbilstošas lauksaimnieciskās izglītības noteikšanā:

Vispārējs

Agrārā politika

Biznesa plāns lauksaimniecības uzņēmumam

Ekosistēmu nozīme lauksaimniecībā

Ievads lauksaimniecībā

Ilgtspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošanas pamatprincipi

Labas lauksaimniecības prakses nosacījumi

Lauksaimniecības pamati

Lauksaimniecības resursu nodrošinājums

Lauksaimniecības sistēmas

Lauksaimniecības un lauku politika Latvijā

Lauksaimniecības produkcijas ražošanas metodes

Lauksaimniecības uzņēmuma vadīšanas pamati

Ražošanas ekonomika

Ražošanas nozaru izvēles principi

Saimniekošanas plāna izstrāde

Vides aizsardzība

Vides apstākļu ietekme uz organismiem

Vielu un elementu aprite dabā

Tehnika, iekārtas, būves

Augsnes apstrādes mašīnas

Graudu pirmapstrādes mašīnas

Lauksaimniecības mehanizācija

Lauksaimniecības tehnika

Lopkopības fermas

Mājdzīvnieku mītņu tehnoloģiskā projektēšana

Sadalītājmašīnas

Stiebraugu novākšanas mašīnas

Tehnikas mācība

Tehnisko kultūraugu novākšanas mašīnas

Traktortehnikas mācība

Augkopība

Agronomija

Agrobioloģija

Apstādījumu augu audzēšana

Apstādījumu ierīkošana un kopšana

Apstādījumu veidošanas pamatprincipi

Audzēšanas metodes

Augkopība

Augkopības izmaksu plānošana un grāmatvedība

Augļaugu stādāmā materiāla kvalitāte

Augļkopība

Augļu un ogu dārza ierīkošanas pamatprincipi

Augļu un ogu pārstrāde

Augsne

Augsnes apstrāde

Augsnes mācība un agroķīmija

Augšana un attīstība

Augu aizsardzība

Augu aizsardzība augļkopībā

Augu aizsardzība dārzeņkopībā

Augu aizsardzība krāšņumaugiem

Augu barošanas pamatprincipi

Augu un dzīvnieku šūnu bioķīmiskais sastāvs

Bioloģiskā lauksaimniecība

Botānika un augu fizioloģija

Dabisko zālāju raksturojums

Dārzeņkopība

Dārzeņkopība atklātā laukā

Dārzeņkopība segtajās platībās

Dārzeņu audzēšana segtajās platībās

Dārzeņu bioloģiskās īpatnības un ekoloģiskās prasības

Dendroloģija;

Graudaugu audzēšana pārtikai, sēklai

Kartupeļu audzēšana pārtikai, pārstrādei un sēklai

Krāšņumaugu klasifikācija

Kultūraugu apputeksnēšana

Kultūraugu audzēšana alternatīvās enerģijas ieguvei

Kvalitatīva sēklas un stādāmā materiāla ieguve

Lauku kultūru audzēšanas tehnoloģijas

Mazāk izplatītu augļaugu audzēšana

Mēslošana

Ogulāju audzēšana

Pākšaugu audzēšanas tehnoloģijas

Puķkopība

Selekcijas pamati

Sēkleņkoku un kauleņkoku audzēšana

Sēklkopība

Sēto zālāju ierīkošana un kopšana

Sķiedraugu un eļļas augu audzēšana

Šūnas bioloģija

Vainaga veidošanas pamatprincipi

Zāles lopbarības vajadzība

Zālieni

Lopkopība

Aitkopība

Aitkopības un kazkopības tautsaimnieciskā nozīme. Situācijas raksturojums Latvijā.

Aitu bioloģiskās īpatnības, produkcijas ieguve un kvalitāte

Aitu un kazu ēdināšanas pamatprincipi

Biškopības attīstības vēsture

Bišu saimes sastāvs

Bišu slimības

Darbi bišu saimju produktīvajā posmā

Ciltsdarbs

Ciltsdarbs zirgkopībā

Cūkkopība

Cūku bioloģiskais potenciāls un tā izmantošanas līmenis

Cūku ēdināšanas pamatprincipi

Cūku grupas, produktivitāte un tās novērtēšana

Cūku šķirnes Latvijā

Cūku turēšanas sistēmas un veidi

Dīķa zivju audzēšanas biotehnoloģijas

Dīķiem piemērotās zivju sugas

Dīķsaimniecības veidošana

Dīķu nozveja, zivju pirmapstrāde

Dzīvnieku augšana un attīstība

Gaļas produktivitāte, to ietekmējošie faktori

Ganāmpulka atjaunošanas plānošana

Ganību ierīkošana, kopšana un mēslošana

Govju ēdināšanas pamati

Govju slaukšana un piena pirmapstrāde

Govkopība

Govkopības tautsaimnieciskā nozīme, situācijas raksturojums Latvijā

Kazkopība

Kazu bioloģiskās īpatnības, produkcijas ieguve un kvalitāte

Kūtsmēslu izvākšana un uzkrāšana

Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas pamati

Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana

Lauksaimniecības dzīvnieku produktivitāte

Lielražošanas īpatnības cūkkopībā

Lopbarības sagatavošana un izdale

Mājputnu ēdināšanas pamatprincipi un īpatnības

Mājputnu produktivitāte

Mājputnu šķirnes

Metabolisma procesi

Mikroorganismu metabolisma īpatnības

Minerālā barošanās

Mūsdienīgie mājdzīvnieku turēšanas veidi

Netradicionālās lopkopības nozares

Piens, tā sastāvs un kvalitāte.

Putnkopība

Putnkopības tautsaimnieciskā nozīme. Situācijas raksturojums Latvijā.

Siena sagatavošanas tehnoloģija

Skābbarības sagatavošanas tehnoloģija

Truškopība

Veterinārijas pamati

Zirga vērtēšanas sistēma

Zirgkopība

Zirgkopības tautsaimnieciskā nozīme

Zirgu vispārējais apraksts un zirgu atražošana

Zoohigiēna

Mežsaimniecība

Mežkopība

Meža atjaunošanas metodes. Meža sēklkopība un stādmateriāla ieguve

Meža aizsardzība un apsardzība

Mērniecība un taksācija

Meža taksācijas jēdziens un uzdevumi. Meža taksācijas objekti

Meža likumdošana

Meža apsaimniekošanas projekts

Meža kompleksās izmantošanas principi un iespējas

Mežsaimniecības ekonomika

Mežaudžu kopšana

Motorinstrumenti

Mežsaimniecības tehnika

Mežkopības mehanizācija

Mežizstrāde – meža izstrādes tehnoloģiskais process. Meža izstrādes darbi

Koksnes mācība

Koksnes pirmapstrāde

Dendroloģijas pamati, mežos sastopamo koku un krūmu sugas

Meža kaitēkļi, to izraisītie bojājumi un to apkarošana

Meža aizsardzība pret dzīvnieki bojājumiem

Ekoloģijas pamati. Meža ekosistēmas uzbūve un veidošana

Meža bioloģiskā daudzveidība

Meža zemsedzes augi, sūnas un ķērpji

Medību saimniecība

Zivsaimniecība

Speciālā bioloģija

Mikrobioloģija

Hidrotehnika

Ekoloģija un dabas aizsardzība

Zvejniecība

Zivsaimniecības veterinārā un vides aizsardzības likumdošana

Zivkopība

Zivju mazuļu ieguve

Zivju bonitēšana

Zivju nozveja

Vēžu audzēšana

Ihtioloģija

Ihtiopataloģija

Hidrobioloģija

Hidroloģija

Ģeodēzija

1 http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/termini/izglitiba-lauksaimnieciba-38658.html

2 http://likumi.lv/doc.php?id=237842

1. Augstākās izglītības diploms, ja iegūta šāda kvalifikācija: agronoms ar specializāciju laukkopībā, dārzkopībā vai zootehnikā (lopkopībā), uzņēmējdarbība lauksaimniecībā, lauksaimniecības zinātņu bakalaurs, veterinārārsts, inženieris ar specializāciju lauksaimniecības mehanizācijā vai lopkopības mehanizācijā, profesionālais bakalaurs lauksaimniecības enerģētikā vai lauksaimniecības enerģētikas inženieris.

2. Profesionālās vidējās (vidējās speciālās) izglītības diploms, ja iegūta šāda kvalifikācija: agronoms, agronoms dārzkopis, dārzkopis, dārznieks, biškopis, zootehniķis, veterinārfeldšeris, veterinārārsta asistents, lauku uzņēmējs, uzņēmējs dārzkopībā, lauku īpašumu apsaimniekotājs, lauksaimnieks, lauksaimnieks ar specializāciju agronomijā vai dārzkopībā, vai mežkopībā, vai puķkopībā, vai zirgkopībā un zemkopis ar specializāciju lauku tūrismā vai zirgkopībā, vai mežkopībā, lauku māju saimniece ar specializāciju lauku tūrismā.

3. Augstākās vai profesionālās vidējās (vidējās speciālās) izglītības diploms šādās specialitātēs: agronomija, zootehnika, lopkopība, biškopība, dārzkopība, lauksaimniecības mehanizācija, lauksaimniecības tehnika, lopkopības mehanizācija un elektrifikācija (kvalifikācija – tehniķis elektromehāniķis), lauksaimniecības elektrifikācija, hidromeliorācija, veterinārija, mežsaimniecība, lauksaimniecības plānošana, lauksaimnieciskās ražošanas plānošana (kvalifikācija – tehniķis plānotājs), tehniķis plānotājs (kvalifikācija – tehniķis plānotājs), lauksaimniecības ekonomika, kā arī šādās Latvijas Lauksaimniecības universitātes Ekonomikas fakultātes specialitātēs: lauksaimniecības ekonomika un organizācija, lauksaimniecības grāmatvedība, lauksaimniecības grāmatvedības un saimnieciskās darbības analīze – līdz 1993.gadam un studiju programmā – ekonomika – līdz 2000.gadam.