Desmit gadi kopš atdzimšanas
06.03.2015

---

Inese Ruskule

Pavisam neticas, ka tik ātri paiet laiks. Jo šķiet, ka tik nesen atsākās šī skaistā jo īpaši Latgalē izkoptā tradīcija – rikšotāju zirgu sacensības. Attālajā 2005.gada 6.martā visi ar lielu pārsteigumu ieraudzīja paziņojumu, ka tādā Latgales nostūrī – Ciblā notiks rikšotāju sacensības. Ciblā tolaik bija saglabājušies vēl no Padomju Savienības laikā audzētie rikšotāju zirgi – tie bija Krievijas rikšotāju šķirnes zirgi. Skaisto rumaku vairs nebija daudz, jo liktenis tos bija izmētājis pa daudzām lauku sētām. Toties Ciblas rikšotāju braucēju entuziastiem bija vēlēšanās atsākt rikšošanas sacensības.

Atšķirībā no šodienas mīlīgās pavasara saulītes, 2005.gada 6.martā laiks nevienu nelutināja Ciblas pusē, jo bija liels sniegputenis, kurš bagātīgi papildināja ar sniegu tā jau piesnigušos laukus. “Ar asarām acīs stāvēju uz skrejceļa un gaidīju vai vispār kāds atbrauks – gan no dalībnieku, gan no skatītāju puses. Tomēr pēc laiciņa sāka pietuvoties pirmās automašīnas ar zirgu piekabēm, kā arī sāka pulcēties skatītāji. Sirdij palika vieglāk …“  tā šo vēsturisko dienu atceras galvenā sacensību organizatore Ciblā – Sandra Soikāne. Laika apstākļi nebija tie piemērotākie, taču atpakaļceļa vairs nebija. Dalībnieki jūdza savus skaistuļus sen neizmantotajos divričos, zirgi ar nepacietību gaidīja startu, jo katrs jau “ jaunības gados”  bija uzzinājis ko nozīmē skrejceļš.

Dalībnieku skaits bija pieticīgs, taču kopumā tie bija ieradušies no 5 tolaik dēvētajiem Latvijas rajoniem – Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Aizkraukles un Rīgas. Tas vien nozīmēja to, ka šie zirgi ir vēl un vēl ir arī cilvēki, kuri vēlas izkopt un atjaunot šo zirgu audzēšanu Latvijā. Distances garums tolaik Ciblā bija 1600 m kā tas bija ieraksts arī agrāk. Pieci no startējušiem zirgiem bija dzimuši Latvijā (Latgalē) un pārējie 8 – ievesti no ārzemēm (Krievijas, Somijas, Lietuvas un Igaunijas). Pieticīgs zirgu skaits un pieticīgi laika rezultāti uz skrejceļa, tomēr tas bija labs sākums, lai varētu sākt domāt par atdzimšanu. Labākos laika rezultātus todien uzrādīja rudais Amerikas rikšotāju šķirnes kastrāts Hansas Tatjanas Martinsones (Garkalnes novads) vadībā – 2.39,2 min. Pirmajās sacensībās esošais zirgu sastāvs kā vēlāk izrādījās bija labs pamats turpmākajai rikšotāju audzēšanas darbībai Latvijā. Jo īpaši labus pēcnācējus deva tādas T.Martinsones ķēves kā:

• Lavočka (sirma Krievijas rikšotāju šķirnes ķēve)  deva izcilāko T. Martinsones audzēkni La Fer, kura 2009.gadā uzstādīja absolūto Latvijas rekordu 1600m un labo Tallinas hipodroma rekordu ķēvēm – 1.15,3 (2.00,4 min, 1600 metri).
• La Isla Bonita (bēra Amerikas rikšotāju šķirnes ķēve)
  deva  La Manche, kurš 2011 gadā Tallinas hipodromā vinnē Derbiju uzrādot laiku -1.15,3, kas reizē ir arī Latvijas rekords ērzeļiem.
• Zaga Doo (dūkana Amerikas rikšotāju šķirnes ķēve) , kuras pēcnācēja Zeja Star 5 gadu vecumā uzrāda laiku 1600m distancē 2.04,3 min.

Tagad jau šo pēcnācēju “ bērni’ dodas uz skrejceļa un kas to lai zina- varbūt labos savu vecāku rezultātus.

Latgalē esošie rikšotāju zirgu audzētāji centās iespēju robežās neatpalikt rikšotāju zirgaudzēšanas jomā. Protams, ka šie zirgi ir tikai hobija līmenis Latgales zemniekam, jo atšķirībā no Pierīgas saimniecībām, ikdiena tomēr ir saistīta ar zemkopības vai lopkopības darbiem. Tomēr, izmantojot sākotnējo rikšotāju zirgu sastāvu un ievestos zirgus, tika iegūti vairāki veiksmīgi pēcnācēji. Nikolajs Galiļejevs uzskatām par Latgales reģiona veiksmīgāko un rezultatīvāko rikšotāju zirgu audzētāju. Viņa zemnieku saimniecībā “Čadi” sākotnēji bija tikai ievestie Amerikas rikšotāju zirgi – gan ķēves, gan arī ērzeļi. Taču veiksmīgi ir izaudzēti pašmāju kumeļi. Viens no tādiem – bēra Amerikas rikšotāju šķirnes ķēve Koman Šeļ pašreiz startē T.Martinsones vadībā Lietuvā un Igaunijā, nemaz neatpaliekot no ārzemju konkurentiem un uzrādot labākos sacensību rezultātus. No Krievijas rikšotāju šķirnes ērzeļiem būtu jāmin Pialuns, kurš savulaik bija Ciblas novadā un kura pēcnācēji veiksmīgi startējuši rikšotāju zirgu darbaspēju pārbaudēs.

Uz šo brīdi Latvijā kopumā rikšotāju zirgi ir vairāk kā desmit saimniecībās, taču ne katrā no tām šie zirgi tiek audzēti. Lielākoties tie ir no ārzemēm ievestie zirgi. 2014.gada nogalē Latvijas Zirgaudzētāju biedrība kopā ar Latvijas Šķirnes zirgu audzētāju asociāciju izstrādāja “Ciltsdarba programma Latvijā audzējamo rikšotāju zirgu šķirnēm 2014. - 2018. gadam”. Programmas ietvaros ir paredzēts izkopt Latvijas teritorijai vispiemērotākās rikšotāju zirgu šķirnes - Amerikas, Krievijas, Orlova un Francijas. Saimniecību, kurās ir rikšotāju zirgi, galvenais uzdevums nav nodrošināt kvantitāti, bet gan arī kvalitāti. Tas nozīmē, ka no divu gadu vecuma rikšotājiem jāpārbauda darbaspējas. Kā vienīgais rikšotāju zirgu darbaspēju pārbaudes veids visā pasaulē tiek atzīts – zirgu rikšošana uz skrejceļiem noteiktā distances garumā, kas Latvijā uz doto momentu ir 1600 un 1800 metri. Līdz ar to aktīvi ir jāorganizē arī rikšotāju zirgu darbaspēju pārbaudes. Pagājušajā gadā šo iespēju lielā mērā ierobežoja Āfrikas cūku mēris, jo tikai izziņota karantīna. Līdz ar to šogad jau sacensību – darbaspēju pārbaužu organizatori sparīgi kaļ plānus par šī gada sacensību organizēšanu. Ciblas novada Pušmucovā sacensības tiek plānotas š.g. 4.jūlijā (Ciblas novada kauss) un 19.septembrī (Latgales ceļojošā kausa izcīņa), bet pavisam drīz – 16.maijā, darbaspēju pārbaude tiek plānota Garkalnes novadā. Šogad sacensības plāno rīkot arī Z/S “ Čadi” (Dagdas novads, Vecdome), pagaidām datums vēl nav noteikts. Iepriekš minētajās sacensībās aicināti piedalīties visi interesenti, atšķirībā no Dagdas muižā  rīkotajām sacensībām, kur tiek aicināti tikai daži no Latvijas braucējiem, un lielākoties tiek aicināti Lietuvas rikšotāju braucēji.

Kopumā desmit gadu darbs ir vērtējams pozitīvi, jo ir gūti panākumi un process nav apstājies. Rikšotāju braucēju biedrības piedalās Eiropas projektos, lai iegūtu labākus divričus, aizjūgu, kā arī lai uzlabotu esošos skrejceļus. Protams, mums vēl tāls ceļš ejams līdz Lietuvas un Igaunijas līmenim, kur ir izveidoti hipodromi, taču tāpēc mums nav jānolaiž rokas un jāpaliek malā, bet gan jāturpina iesāktais. Šī gada 18.aprīlī plkst. 13.00 Ciblā notiks arī pasākums par godu šīs atdzimšanas desmitgadei, kur laipni aicināti visi interesenti, lai atcerētos bijušos laikus un kaut vai mazliet ielūkotos – kā attīstīsimies tālāk.