Treiberga zirgus novērtē arābu šeihi un slaveni sportisti
06.08.2018
Autors: Santa Sergejeva
Datums: 27.07.2018
Izdevums: Vakara Ziņu Žurnāls
Kādā skolēnu brīvlaika vasarā, ko Edgars Treibergs pavadīja Upesciemā, veicot lauku darbus, viņš pirmo reizi sastapās ar zirgiem – un tas galu galā izrādījās viņa dzīves lielais aicinājums. Kopš tās reizes pagājuši daudzi gadi, bet mīlestība pret zirgiem un nozari augusi arvien stiprāka. Viņš studējis un sportojis, sadraudzējies ar pasaules labākajiem zirgaudzētājiem, viņa audzētie zirgi piedalījušies olimpiskajās spēlēs, tos iegādājušies pat arābu šeihi un pasaulē ietekmīgi ļaudis. Ko tik visu viņš nav paveicis, lai savā dzimtajā zemē varam lepoties ar zirgaudzēšanu un jāšanas sportu. Treibergu ciena un atbalsta gan tie, kas sevi pierādījuši jāšanas sportā, gan arī zirgaudzētāji. Viņš ir darbaholiķis, augstas raudzes profesionālis.
Jau šajā nedēļas nogalē Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidentu Edgaru Treibergu sastapsim Kleistos, kur norisināsies Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posms šķēršļu pārvarēšanā. Tie atkal būs skaisti un grandiozi svētki, pie kuriem daudz un centīgi strādāts gada garumā.
Edgars Treibergs iestājas ne tikai par zirgaudzēšanas attīstību, bet arī par lauksaimnieku interesēm pagājušajā gadā lietavu laikā, bet šogad sausuma apstākļos.
Jāšanas sports, studijas un darbs bez atpūtas
Pērn Edgars Treibergs saņēma balvu par mūža ieguldījumu jāšanas sporta attīstībā. Jaunības gados pats aktīvi piedalījies jāšanas sporta sacensībās – startējis iejādē, konkūrā, trīscīņā un arī rikšošanā. Ar jāšanas sportu sāka nodarboties 1971. gadā un sasniedza arī labus rezultātus. 1975. gadā saņēmis diplomu no Lauksaimniecības ministrijas Izglītības pārvaldes par 1. vietu zootehnikas specialitātē lauksaimniecības tehnikumu un sovhoztehnikumu izlaiduma kursu audzēkņu 6. olimpiādē. Savukārt 1985. gada diplomu saņēmis kā aktīvākais tiesnesis trīscīņā un iejādē, kam nākamajā gadā sekoja arī krūšu nozīme «Labākais tiesnesis».
Atskatoties uz jaunības gados paveikto, Edgars Treibergs atminas: šis laiks bijis tik piesātināts un tik ātri paskrējis, ka viņš paguvis vien laikus attapties, ka jāstājas augstskolā – Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā, kur apguvis veterinārārsta arodu. Paralēli studijām trenējies augstskolas sporta bāzē Mušķos, kā arī Ikšķilē. Bet kopš 1978. gada, kad studējis vēl tikai otrajā kursā, saņēmis uzaicinājumu strādāt tobrīd Latvijā lielākajā Tērvetes zirgaudzētavā. Šeit treniņu iespēju bija krietni vairāk, jo ik gadu pārdošanai vajadzējis sagatavot 50 līdz 60 zirgus. Tērvetē viņš nostrādāja piecus gadus. Un, jau būdams otrā kursa students, pats arī sevi uzturēja.
1981. gadā Edgara Treiberga uzņēmību, zināšanas un profesionalitāti novērtēja arī zirgaudzēšanas un jāšanas sporta entuziasti. Viņu mudināts, Edgars sāka darboties Lauksaimniecības ministrijā – viņš bijis galvenais speciālists Ciltslietu pārvaldē un jau vēlāk Zirgkopības nodaļas vadītājs. 1982. gadā sāka intensīvi nodarboties ar zirgaudzēšanas un zirgkopības attīstību, galvenokārt ar šķirnes fermu veidošanu, lai tādas būtu katrā Latvijas reģionā. 1983. gadā Edgars Treibergs pārstāja startēt jāšanas sporta sacensībās. Taču visu savu mīlestību pret zirgiem viņš realizēja, izveidojot zirgaudzētavas katrā rajonā, un, apvienojoties ar profesionāļiem, panāca, ka zirgu skaits pieauga līdz 35 tūkstošiem. Tolaik daudzi zirgi tika eksportēti ar Padomju Savienības institūciju starpniecību. Tos iegādājās Francijā un citās Eiropas valstīs, Arābu Emirātos, Kanādā un Brazīlijā. Šobrīd situācija ir mainījusies – Latvijā ir 11 tūkstoši zirgu. Bijušie zirgkopji ir novecojuši, jaunie pametuši laukus, un pēc darba zirgiem nav vairs pieprasījuma. Taču lejupslīde nav novērojama, beidzamos gados situācija stabilizējas, un zirgu skaits nav sarucis – vaislas un šķirnes zirgu skaits pat palielinās. Kādreiz slēgtās manēžas zirgu sagatavošanai bija tikai Kleistos, Tērvetē, Grobiņā un Burtniekos, bet tagad tās ir uzceltas pat salīdzinoši nelielās saimniecībās un sporta klubos – Kurmenē, Kalngalē, Jaunmārupē, Ķekavā, Preiļos, Babītē, Ropažos un citviet.
Pasaules ranga tabulās parādās vārdi no Latvijas
Jātnieku federācijā Edgars Treibergs sāka darboties 1984. gadā kā Zooveterinārās komisijas priekšsēdētājs. Kopš 1996. gada viņš ir Latvijas Zirgaudzētāju biedrības priekšsēdētājs. Savukārt no 1992. gada piedalās Pasaules kausa Centrāleiropas zonas posma šķēršļu pārvarēšanas sacensību organizēšanā, vien 1994. gadā sacensības tika atceltas veterināro apstākļu dēļ. Pasaules kausa Rīgas posmā, kas norisinās Kleistos, piedalās augstas klases jātnieki no daudzām pasaules valstīm, tostarp Latvijas. Tiek demonstrēta ne tikai sportistu prasme, bet arī zirgaudzētāju paveiktais. Jau otro gadu viņš ir Pasaules kausa Rīgas posma goda prezidents. «Nekas jau tāpēc, ka esmu goda prezidents, nav mainījies. Mēs esam ļoti laba komanda, katrs zina, kas viņam jādara. Kleistu bāze ik gadu tiek uzlabota un sakopta iespēju robežās, cik nu varam atļauties, jo finansiālie līdzekļi jāmeklē mums pašiem. Sportisti jau neiegulda, bet gan tie, kas prezidijā. Mums ir divu zvaigžņu līmenis, bet varam droši apgalvot, ka attīstām šo konkūra veidu. Pasaules ranga tabulās mūsu sportisti startē arvien labāk. Un prieks, ka nāk jaunie sportisti. Beidzamā laikā organizējam augstas klases iejādes sacensības. Tā mēs mēģinām šo bāzi attīstīt un arvien vairāk piesaistīt sportistus. Jāšanas sportā jātniekam jādomā ar galvu, nevis spēku. Ir jāzina atstatums starp šķēršļiem un zirga temps. Jātniekam savs zirgs ir jājūt.
Šogad Kleistos ieradīsies tādi sportisti, kas nekad iepriekš Latvijā nav bijuši. Lielākoties pie mums brauc somi, poļi, igauņi, lietuvieši, krievi, baltkrievi. Ir bijuši amerikāņi, čehi, īri, kanādieši un zviedri. Šīs sacensības pēdējā gada laikā ļoti daudz organizē arī Polijā ar ļoti lieliem balvu fondiem,» stāsta Pasaules kausa Rīgas posma goda prezidents. Šogad sacensību kopējais balvu fonds sastāda 50 800 eiro. «Šis ir mūsu lielākais gada pasākums. Protams, vēl lielāks notikums, ja sportisti kvalificējas un brauc uz pasaules čempionātiem. Mūsu zirgi piedalījušies arī olimpiskajās spēlēs. Pirmais, kas aizbrauca uz olimpiskajām spēlēm, bija Sergejs Šakurovs ar zirgu Ikaru. Un Eiropas čempionātos ir startējis Andis Vārna, Dainis Ozols, kā arī jaunieši ir braukuši konkūra iejādē. Pasaules kausa finālā ir startējuši Andis Vārna un Kristaps Neretnieks.
Talantīgi sportisti izvēlas Latvijā audzētus zirgus
Jāsaka, ka šis sporta veids pasaulē ir ļoti populārs. Anglijā ir aptuveni 800 tūkstoši, Vācijā un Francijā miljons jātnieku, tādēļ izsisties uz olimpiskajām spēlēm un pasaules čempionātu ir ļoti grūti. Mēs varam lepoties arī ar saviem zirgiem. Viens zirgs ir bijis olimpiskais čempions komandu sacensībās. Savukārt olimpiskā čempione iejādē, vāciete Ulla Zalcgēbere, ir jājusi ar Burtniekos dzimušu zirgu Rastī, kuram pirms tam bija vārds Rotors. Ulla ar šo zirgu individuāli saņēma 2. vietu un komandā 1. vietu. Vāciešiem un holandiešiem zirgu audzēšana ir ļoti augstā līmenī. Viņiem ir izkoptas atsevišķas līnijas iejādei, konkūram, trīscīņai un pajūga braukšanai. Šajās valstīs ir ļoti liels zirgu kontingents, kā arī senas zirgu audzēšanas tradīcijas. Vācijā audzētie zirgi ir vieni no tiem, kas sacensībās visvairāk guvuši uzvaras un godalgotās vietas.
Mēs paši esam labus rezultātus parādījuši gan ar importētajiem zirgiem, gan pašu audzētiem. Beidzamais labākais zirgs ir ķēve KS Coradina, kas mums izaugusi Zviedru birzes zirgaudzētavā Kurmenē. Andis Vārna ar šo zirgu startēja Pasaules kausa finālā Lasvegasā. Mūsu zirgaudzētāji māk izaudzēt labus zirgus,» viņš palepojas ar panākumiem.
Ar savu pieredzi un profesionalitāti Edgars Treibergs dalās arī ar citiem. Deviņus gadus viņš arī vada Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi. «Varbūt tāpēc, ka, aizstāvot dažādu nozaru lauksaimnieku intereses, uzdrīkstamies reizēm visai skarbi izteikt savu viedokli, biedri ciena šo organizāciju, un juridisko biedru skaits šogad jau palielinājies līdz 67. Nedrīkst visus projektus un finanses dot tikai vieniem un tiem pašiem, citādi bagātie kļūs vēl bagātāki, bet nabagie – nabagāki,» savu viedokli Treibergs atklājis žurnālā «Latvijas Lopkopis».
Atpakaļ