Latvijas zirgaudzētāju biedrība
64365

Pretim jauniem izaicinājumiem
01.03.2016


Autors: Inese Ruskule

Nemaz nespēju iedomāties, ka talantīgā latviešu māksliniece Dace Štrausa varētu kaut vai uz mirkli apstāties un atskatīties atpakaļ. Viņas skatiens un domas vienmēr vērstas kaut kur tālumā un nākotnē, meklējot kaut ko jaunu un nezināmu. Tomēr, lai kur arī viņa būtu, viens no viņas pieturpunktiem ir zirgi. Latvijā esošie zirgaudzētāji viņu pazīst kā profesionālu zirgu vērtētāju, jo daudzus gadus viņas ikdiena Latvijā saistījās ar šo pienākumu. Esot pie zirgiem katru dienu, Dace iemācījās arī  prasmīgi fotografēt un gleznot zirgus. Šobrīd viņa dzīvo Somijā, taču tas neaptur un viņa turpina darīt iesākto sirdslietu arī šajā ziemeļvalstī – radīt skaistus mākslas darbus. Šobrīd Somijas pilsētā Espoo norisinās kārtējā Daces Štrausas personālizstāde.

Kura pēc kārtas Tev jau ir izstāde Somijā? Vai šī ir gleznu, vai foto izstāde?
- Ja neskaita dažādas mazas izstādes pasākumos vai sacensības, tad šī ir ceturtā personālizstāde Somijā. Jaunākā izstāde Espoo atšķiras ar to, ka pirmo reizi izstādu arī zīmējumus. Fotogrāfijas arī ir, bet šī nav pirmā reize.

Kā Tevi kā mākslinieci uzņēma Somijā? Vai grūts bija ceļš līdz tam, lai Tev piedāvātu veidot savu izstādi? 
- Mainot valsti, katru reizi ir jāsāk viss no sākuma. Jāatrod auditoriju un jāieinteresē, jāpierāda, ka varu labāk vai vismaz citādāk kā citi. Jāmeklē personīgie kontakti, jo neviens jau tā uzreiz pakaļ neskries. Sevišķi jau Somijā, kur vietējie mākslinieki un pat vietējie produkti kotējas daudz augstāk nekā visādi tur iebraucēju veidojumi. Neko jau tādu īpašu šeit nedaru, tāpat vien kā Latvijā - apmeklēju pasākumus, mazliet padižojos par to, ko protu, cenšos būt draudzīga ar zirdzinieku sabiedrības pārstāvjiem, šad tad izdodas satikties ar kādu mākslas menedžeri.

Salīdzinot Latviju un Somiju - kurā valstī ir lielāka ieinteresētība par taviem darbiem ?
- Kad dzīvoju Latvijā, tad ieinteresētība bija Latvijā, bet tagad – Somijā. Pārdot mākslu tagad nenākas viegli. Te Somijā tomēr ir izsludināta krīze, un lielais tautas vairums naudu izdod ļoti uzmanīgi. Somi jau vispār divdesmit piecas reizes padomās, tad desmitreiz nomērīs un tik un tā nenogriezīs. Plašu žestu šeit nav. Pie tā jau pierod. Tādēļ, kad aizbraucu uz vienu Vācijas zirgu pasākumu,  un tur vienā rāvienā nopirka visas bildes, man bija liels pārsteigums. Varbūt jāmaina valsti? Drīz uz kādu pusotru gadu braukšu uz Azerbaidžānu, redzēs - kā tur ies ar to mākslu.

Somiem un latviešiem ir dažādākas lietas, kas patīk mākslas darbos? Vai tomēr nav atšķirību šajā jomā?
- Nē, nekādas atšķirības nav vai ari neesmu pamanījusi.

Vai ir mainījies tavs mākslas stils kopš sāki izrādīt savus darbus Somijā?
- Kaut kas jau mainās visu laiku. Ja ienāk prātā kāda ideja vai tīri tehniskas lietas, tad to ar izmēģinu. Un, ja patīk, tad kādu sēriju uztaisu. Pati jau ar mainos.

Ko Somijā nozīmē zirgs- draugs, partneris kādā no sporta veidiem vai kas cits?
- Somijā zirgi, pat ņemot vērā ievērojamo dārdzību, ir ļoti populārs hobijs. Tāpat ka visas valstis, kur nodarbojas ar klasiskiem jāšanas sporta veidiem, arī Somijā ir parasti sportisti, kuri kaut ko vēlas sasniegt un kuriem zirgs pamatā ir dzīvs, bet tomēr – inventārs šī mērķa sasniegšanai. Tāpat arī sporta zirgu audzētāji, kuri līdzīgi kā Latvija cenšas sekot lielajiem audzēšanas dūžiem Vācijā un Holandē. Ļoti populāri ir dažāda paveida naturāļi - sākot ar Montiju Robertsu un beidzot ar visādiem pašizgudrojumiem, kas, protams, ja nav parspīlējumi un virspusība, nemaz tik ļauni nav. Bet tad, ja zirga audzināšana notiek bez īpašām zināšanām, bet tikai, ko viena tante, feisbuks vai jūsmīgi zirgu portāli, kas domāti mazam meitenītēm, ir teikuši, gadās, ka zirgi ātri vien nonāk citos ganību laukos, jo pieraduši darīt, kas tik ienāk prātā, cilvēku nerespektē un pat kļūst agresīvi.

Somija bieži notiek visāda veida ar zirgiem saistīti semināri, ko cilvēki arī labprāt apmeklē. Diemžēl, ne jau vienmēr kvalitatīvi, bieži komerciāli un gadās pat  pretrunīgi. Visa tā rezultātā, man tā no malas skatoties, šķiet, ka šeit izveidojusies tāda interesanta attieksme pret zirgu, kad bieži vien lietas tiek pārspīlētas. Piemēram, pat neskūtie zirgi savīkšķīti siltās segās, ka ari kājsargos, dažreiz pat vasarā, ja uzlīst lietutiņš. Man šķiet tiek aizmirsts, ka zirgs tomēr ir dabas sastāvdaļa un bieži, labu gribot, zirgam tiek nodarīts pāri. Zirgs tomēr nav lellis. Ne jau tikai par zirgu segām te ir runa.

Vai Somijā ir daudz zirgi ievesti no Latvijas? Kāpēc somi izvēlas tieši Latvijā audzētus zirgus- vai to ietekmē cena, vai zirgu šķirnes labās rakstura īpašības?
- Pa kādam zirgam no Latvijas te var atrast gandrīz vai katrā lielākā vai mazākā stallī. Es domāju, ka tas saistīts ar lielo hobija jātnieku skaitu. Par laimi Latvijas zirgi vēl nav zaudējuši līdzsvarotību un prātīgumu, tādēļ šim mērķim vieglāk izmantojami. Somiem Latvijas zirgi tiešām patīk un atsauksmes ir labas. Arī cenas un Latvijas relatīvais tuvums bieži ietekmē izvēli.  Sportisti, kuri grib sasniegt ko vairāk, parasti izvēlas dārgākus zirgus no Vācijas, Holandes, Zviedrijas, lai arī tie bieži vien nonāk hobija jātnieku rokās, jo neattaisno gaidīto.

Kādas šķirnes zirgus audzē paši somi un kā viņus tos izmanto? Cik zirgu apmēram uz šo brīdi ir Somijā?
-Somijā kopā ir apmēram 75 000 zirgu. Skaits ir aptuvens, jo līdz šim nebija stingras prasības zirgus reģistrēt kopējā Somijas zirgu reģistrā, ko veic visu dažnedažādo šķirņu audzētāju  biedrību apvienība Suomen Hippos.

  Rikšotāji un ar to saistītais bizness ieņem īpašu vietu. Pateicoties hipodromiem ar totalizatoru, tas ir pelnošākais zirgu izmantošanas virziens Somijā. Arī naudas balvas, sevišķi dažu tradicionālo braucienu uzvarētājiem, ir vērā ņemamas. Somi ir atraduši pielietojumu savai visai unikālajai vietējai somu šķirnei. Kaut ari tie ir tā saucamie aukstasiņi, tomēr izrādās, ka tie var parikšot pietiekoši ātri, lai būtu interesanti rikšošanas sacensībās. Tie, protams, rikšo atsevišķos skrējienos no siltasiņu rikšotājiem.

Somu šķirne, kaut arī robusta un par skaistuma un grācijas etalonu varbūt arī neder, tomēr vēl joprojām ir populāra. Patriotiskie somi pat cenšas no savas vietējās šķirnes bez jebkādas krustošanas ar citām šķirnēm veidot arī klasiskajiem sporta veidiem piemērotus zirgus. Viens no somu šķirnes tipiem ir mazais somu zirgs, kas sportā atbilst poniju klasei. Somijā tie ir populāri pajūgu braukšanai.

Somija dzimušie sporta zirgi FWB – somu siltasiņi pēc izcelsmes ir dažādu Eiropas šķirņu sajaukums. Arī Latvijas zirgi nav pilnībā izslēgti no somu sporta zirgu audzēšanas programmas, vienīgi jāpierāda, ka izcelsme sastāv no Rietumu sporta zirgu šķirnēm. Tomēr jāsaka, ka somi ar kumeļu iegūšanu pārāk neaizraujas. Tas ir ļoti dārgi un rezultāts ne vienmēr iepriecinošs.

Somijā ir daudz un dažādas zirgu un poniju, kā arī ēzeļu šķirņu draugu un audzētāju biedrību, kas kopā sastāda ievērojamu skaitu. Tas tā – lai būtu interesantāka dzīve. Tuvāk pazīstu dažus Ahaltekes zirgu, Lusitano zirgu īpašniekus. Tur vienmēr liela jezga tādās nelielās biedrībās – gan pozitīvā, gan negatīvā nozīmē. Biedri organizē visādas skates, seminārus, piedalās izstādēs utt.

Kāds ir Somijas zirgaudzētāju galvenais mērķis – tavs kā zirgu vērtēšanas ekspertes viedoklis?
-   Mērķis jau visiem vienāds – augstāk, ātrāk, skaistāk un to visu dārgāk pārdot.
Vai no somiem varam  ko mācīties? Ar ko Latvijā esošais zirgaudzētājs atšķiras no soma?
Ilgi domā un tad pieņem lēmumu. Zirgu audzētāji ir ļoti atbildīgi. Ja nebūs droša plāna, ka kumeļš tiks realizēts, tad parasti nekādu kumeļu arī nav. Un arī piemērotais ērzelis ķēvei lecināšanas laikā tiek izvēlēts, pamatīgi apdomājot variantus.

Daudz līdzīgu un ierastu lietu var atrast Daces stāstījumā par Somijas zirdziniekiem. Tomēr atšķirības ir, jo katrā valstī jau ir savas īpatnības un ar tām jau mēs atšķiramies viens no otra. Drīz Dace Štrausa būs jauna izaicinājuma priekšā, dzīvojot pavisam citā vidē – Azerbaidžānā. Tur viņa radīs jaunus atklājumus un secinājumus, radīs jaunu iedvesmu saviem mākslas darbiem. Lai viņai veicas! Un gaidīsim stāstījumu par jauniem redzējumiem iz zirdzinieku dzīves šajā valstī.

Ielādēju...



      Atpakaļ