Burtnieki ir atdzimuši!
25.07.2019

---

Burtnieki ir atdzimuši!

DACE MILLERE, Māra Millera foto

 

Burtnieku zirgaudzētava ir vecākā un lielākā Latvijā. Kādreizējos, augstas popularitātes gados, to vadīja Valda un Jānis Juraši. Pēc viņu aiziešanas aizsaulē bija ne pārāk veiksmīgs pārejas posms, taču nu jau sešus gadus uzņēmuma vadību pārņēmis viņu jaunākais dēls Jānis Jurašs kopā ar sievu Ilonu. Viņu apbrīnojamā apņēmība, spīts, darba un zirgu mīlestība ļāvusi paveikt to, ko daudzi uzskatīja par neiespējamu – atjaunots ievērojamais zirgu skaits un Burtnieku spēks.

BURTNIEKU ZIRGAUDZĒTAVA

* Dibināta 1941. gadā, 1999. gadā pārveidota par SIA “Burtnieku zirgaudzētava”;

* 3 staļļos vietas 215 zirgiem;

* saimniecībā atrodas 210 zirgi;

* šogad piedzimuši 39 kumeļi;

* apsaimnieko 300 ha zemes, ieskaitot nomāto;

* manēža 26x75 m, celta 1988. gadā;

* strādā 10 darbinieki.

 

Katru gadu saimniecībā piedzimst ap 40 kumeļiem, šogad to ir 39. Un lielu daļu no tiem cilvēki nopērk tikko dzimušus, pa kādam – pat vēl nedzimušus, uzticoties Burtnieku zirgaudzētavas kvalitātei. Sešu mēnešu vecumā kumeļus atšķir no mammām, un viņi turpina dzīvot zirgaudzētavā pilnā un profesionālā aprūpē apmēram divarpus gadu, kad nonāk pie saviem īstajiem saimniekiem.

Lai gan saimnieki visas kumeļmātes pazīst pēc vārdiem – visas neuzskaitīt. Taču Ilona min pieprasītāko kumeļu mammas: Gagra, Flinta, Granāda, Livonija, Arāvija, Ambēra, Gravitācija, Aksioma, Akcija, Akordansa, Rotācija, Membrāna...

Vērtīgais un cienītais Aromāts

Burtnieku zirgaudzētavā ir seši šķirnes ērzeļi, no tiem “vērtīgākie” – Aromāts, Donnerbube II,  Cesano 2 un Latvijas šķirnes genofonda ērzelis Diploms. Aromāta attēls grezno gan zirgaudzētavas suvenīrus, gan redzams gleznās pie “godu” telpas sienas, gan arī uz Latvijas vaislas ērzeļu 2017. gada kataloga vāka. Ilona nosmej, ka visi kopā cerot, ka 20 gadus vecais ērzelis Aromāts vēl gadus desmit varēs turpināt savu asins līniju, un tiek lolots un uzpasēts, lai tā tas arī būtu, ieskaitot Zanes Apiņas regulāras masāžas. Aromāta bērni jau daudzus gadus ir “uz izķeršanu”. Prasmīgi to izmantojuši kaimiņvalstu labākie jātnieki: igaunis Reins Pills veiksmīgi startē ar  Aromāta dēlu Alfons RA (ar kuru uzvarēja Pasaules kausa Rīgas posmā 2017. gadā un daudzās citās starptautiskās sacensībās), Kullo Kenders ar zirgu Artas kvalificējās PK fināla sacensībām, kas notika šogad Gēteborgā. Jāpiemin vēl veiksmīgi startējošie Aromāta bērni: Arlekino, ar kuru startē Baltkrievijas izlases jātniece Hanna Karasjova, Avansi, ar kuru jāj Inesa Merkulova (Krievijas izlases jātniece) un Arums, ar kuru startē Staņislavs Čeredņičenko (Krievijas izlases jātnieks). Savukārt lietuvietis Andriuss Petrovs atvedis pie Aromāta lecināt savas ķēves.

Aromāts ir Holšteinas šķirnes ērzelis, ko Valda Juraša nopirka divus gadus vecu Vācijā. Pēc tam, vērtējot kādu zirgu skati Latvijā, uzaicinātie vācu eksperti brīnījušies, kam gan bijis prāts tik labu ērzeli pārdot uz Latviju...

Ērzeļi – arī citu zirgaudzētāju pieprasīti

Diploms –  Latvijas šķirnes ērzelis – ir ļoti pieprasīts lecināšanai  Latvijas šķirnes ķēvēm, kur sasniegti labi rezultāti, demonstrējot atzīstamas zirga lēkšanas spējas. Burtnieku zirgaudzētava labprāt sadarbojas ar nelielām audzētavām un ļauj izmantot savus ērzeļus.

Daudzi audzētāji arī dod uz Burtniekiem savus zirgus sagatavošanai un pārdošanai, jo te to var veikt kvalitatīvāk, izmantot manēžu un trenēt zirgus neatkarīgi no gadalaika vai laika apstākļiem. Pircēji brauc no Somijas, Krievijas, Baltkrievijas, Zviedrijas, Ukrainas, Čehijas, ASV, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas. Vērojot zirgu starptautiskās izsoles internetā, Ilonai un Jānim ir  iecere rīkot pašiem savu  – Burtniekos. Diemžēl Latvijas pircēji ir kūtrāki – kādā intervijā Latvijas Zirgaudzētāju biedrības (kuras biedrs ir arī Burtnieku zirgaudzētava) prezidents Edgars Treibergs sacīja: “Mūsu sportistiem vajadzētu parādīt lielāku patriotismu, startējot ar Latvijā audzētiem zirgiem.” Un Burtniekos to ir daudz.

Paši prot visus darbus

Zirgi vasarā lielākoties dzīvo ganībās, kur lielākā daļa paliek arī pa nakti, daudzi – septiņu, astoņu kilometru attālumā no staļļiem. Uz lauka ir gana zāles, tiek regulāri piegādāts ūdens un laizāmā sāls. Auzas un minerālbarību saimniecība pērk no ražotājiem, bet visu pārējo – sienu, skābsienu – gatavo paši. Gan strādnieki, gan Jānis.

Ilona apguvusi veterinārfeldšeres profesiju, ikdienas darbus zirgu veselības uzturēšanas jomā viņa var veikt pati, taču talkā nāk arī veterinārārsti Jānis Bušers un Liene Krēsliņa-Bērziņa, jo ir lietas, ko pat vislabākais zirgaudzētājs pats vienkārši nav tiesīgs darīt. Savukārt Jānis nosmej: “Stallī esmu dzimis, stallī uzaudzis, tāpēc protu veikt gandrīz visus darbus saistībā ar zirgiem.” Arī nagus apkopt, bet kalēja darbus veic trīs speciālisti – Ivo Miķelsons, Toms Plīkša un Edvīns Strauts.

Senatnes pieskāriens...

Lielākais no staļļiem, dibinot zirgaudzētavu, ierīkots senās baronu muižas teļu kūtī. Tā ir grandioza četrstūru celtne ar ieejas arku un lielu pagalmu.

Jānis lepojas, ka pagalmā izveidots Latvijā lielākais zirgu trenažieris – karuselis, kurā vienlaikus var trenēties seši zirgi. Tas ir izdevīgi pēc intensīva treniņa, lai “atsoļotu” zirgu 40 minūtes, bet patstāvīgi zirgi tajā var soļoti un rikšot labprāt līdz pusotrai stundai. Tā ir pirms diviem gadiem uzcelta astoņstūru koka mājiņa 15x15 metru platībā ar nepieciešamo aprīkojumu – nožogojumu katram zirgam.

Galvenais – kumeļi un jaunzirgi

Ar zirgiem parasti strādā  divi, trīs sportisti. Savukārt Ilonas meita Sintija vada ekskursijas, labi pārzina zirgaudzētavas vēsturi, vizina apmeklētājus un palīdz mārketinga un publicitātes jomā, jo šīs zinības ir apguvusi Vidzemes augstskolā.

Zirgus iejāt var Jānis, kurš kādreiz visai veiksmīgi startējis sacensībās līdz 130 cm augstos maršrutos. Arī Ilona, kura joprojām turpina startēt  Latvijas Jātnieku federācijas sacensībās amatieru konkurencē un aizbrauc uz Lietuvu un Igauniju. “Sacensības mani uzlādē,” saka Ilona. “Tu atbrauc mājās noguris, un zini, ka  priekšā vēl saimniecības darbi. Bet pēkšņi spēks rodas pats no sevis, tu ej un dari.”

Grūsnības  noteikšanu ķēvēm ar sonogrāfu veic Igaunijas speciāliste, ar kuru izveidojusies sadarbība jau kopš Juraša-seniora laikiem. Kvalitatīvi! Ķēvju dzemdības  pieņem paši. Ne vienmēr sanāk, ka kumeļš piedzimst stallī, gadās arī, ka ganībās... Tā tas bijis šogad, kad pļavā atskrējis “Lieldienu zaķis”.

Tāda jāšanas sporta sekcija vai klubs klasiskā izpratnē Burtniekos nedarbojas, jo Ilona uzsver: “Mūsu galvenais darbības virziens ir zirgaudzēšana augstā līmenī, un to nav iespējams savienot ar bērnu apmācību jāšanas sportā. Galvenais ir kumeļi, jaunzirgi. Kad strādājam ar jaunzirgiem, aizņemam visu manēžu. Zirgu ir daudz, un nepaliek vairs pietiekami daudz laika sporta treniņiem.”

Leģenda – Rasty

Zirgaudzētavas lepnums ir arī Burtniekos dzimušais un izaudzētais zirgs Rotors (Rasty), kurš ar Vācijas jātnieci Ullu Zalcgēberi izcīnīja zelta medaļu komandu vērtējumā un bronzas medaļa individuāli 2000. gadā Sidnejas olimpiskajās spēlēs iejādē. Rastijs dzimis 1988. gadā un divu gadu vecumā to pārdeva uz Baltkrieviju, pēc tam uz Vāciju, bet nu viņš jau šķīries no dzīves 25 gadu vecumā.

Iecere atjaunot sacensības

Ilglaicīga bija Burtnieku kausa izcīņas tradīcija jāšanas sportā šķēršļu pārvarēšanā, kur konkūra laukums kā uz greznas skatuves tika iekārtots pašā gleznainā Burtnieka ezera krastā. Jānis skaidro: “Jau pagājušogad bija iecere sacensību rīkošanu atjaunot, taču laika trūkuma dēļ neizdevās iesēt un ieaudzēt speciālo zālāju, kam vajadzīgi trīs, četri mēneši, tā nu šī iecere pārcelta uz nākamo gadu, jo visu gribam “pa smuko” izdarīt.”

Lielākā bibliotēka par zirgiem

Zirgaudzētavas manēžas ēkas telpās izveidota Baltijā lielākā bibliotēka par zirgaudzēšanu un jāšanas sportu. Savukārt netālajā “Briedes krogā”, kas celts 1840. gadā, atrodas novada vēstures un zirgkopības muzejs, kura ekspozīcijas lielu daļu savācis pazīstamais zirgkopības speciālists Vilis Stukuls (1909–1996), sadarbojoties ar Burtnieku zirgaudzētavu.

Prieks par zirgaudzētavā paveikto

Kā jau lielākā un labākā, Burtnieku zirgaudzētava gandrīz katrā ar zirgaudzēšanu un jāšanas sportu saistītā rezultātus apkopojošā pasākumā tiek godināta, kā arī 2017. gadā saņēma Burtnieku novada pašvaldības organizētā konkursa “Uzņēmēju gada balva” cildinājumu nominācijā “Gada lauksaimnieks lopkopības nozarē”. Saimnieki saka: “Nav tādas nozīmīgākās balvas, svarīgs ir katrs atzinīgs vārds, jo visvairāk prieka ir par to, ka esam varējuši sakārtot zirgaudzētavu un atgūt tās kādreizējo reputāciju. Gandarījums par to, ka varam turpināt Jāņa vecāku iesākto darbu.

Zirgaudzētavā, kad tur viesojāmies, bija ieradusies arī Latvijas Holšteinas šķirnes lopu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ieva Rutkovska, kura pērn šeit organizējusi dzīvnieku skati, bijusi ļoti apmierināta ar pasākumu, un šogad augustā to atkal organizēs Burtniekos, daudz lielākā mērogā.

Viesojoties zirgaudzētavā, izbrīna tas, cik droši un komunikabli ir zirgi un pat mazie šī pavasara kumeliņi kopā ar mammām, kuras seko, bet ir gatavas uzticēties, ka neviens nenodarīs pāri mazajam kumeļbērnam. Jānis saka: “Zirgs taču jūt, kā tu pret viņu izturies...”

  

Raksts publicēts LLKC izdevuma "Latvijas Lopkopis" jūlija numurā. Žurnāla abonēšana: https://abone.lv/lv/latvijas_preses_izdevumi/zurnali/2044/2019_gads/

Ielādēju...