Jaunumi
67128

Informatīvā sapulce Latvijas Zirgaudzētāju biedrības biedriem
20.06.2016


Inese Ruskule

Šī gada 17.jūnijā notika Latvijas Zirgaudzētāju biedrības biedru pilnsapulce, kur neformālā gaisotnē varēja uzzināt jaunumus par valsts atbalstu, Leader projektiem, kā arī aktuālāko informāciju no Pārtikas un veterinārā dienesta un Latvijas Jātnieku federācijas. Lai piedalītos diskusijās un uzzinātu jaunāko informāciju, bija ieradušies vadošie zirgaudzētāji no daudziem Latvijas novadiem.

Zemkopības ministrijas pārstāve Biruta Ingiļāvičute pastāstīja klātesošajiem par aktualitātēm valsts atbalsta jomā. Zemkopības ministrija ieguldīja patiesi daudz darba, lai arī šogad saglabātu maksājumus zirgaudzētājiem pagājušā gada līmenī, tas nozīmē, ka valsts atbalsts šajā jomā netika samazināts (jāpiebilst, ka maksājums palika pagājušā gada līmenī tikai zirgkopības un cūkkopības nozarē, pārējās nozarēs tas tika samazināts). Plašas diskusijas bija arī par iekrāsoto lauksaimniecības dīzeļdegvielu – kādā transportā to var izmantot un kādā nevar.

Par Leader projektiem un citām projektu iespējām sapulces laikā pastāstīja Zemkopības ministrijas pārstāve Andra Karlsone. Lielākoties jau zirgaudzētāji un sporta klubi ir iesnieguši savus projektus attiecīgajās partnerībās. Taču procesa laikā ir radušies daudz jautājumi, uz kuriem kopīgi daloties varēja atrast atbildes diskusiju laikā. Visiem interesentiem, kuri vēlas iesaistīties Leader projektu iesniegšanā, jāņem vērā 2015.gada 13.oktobrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 (skatīt šeit), bet uz visiem pārējiem projektu veidiem attiecas 2014.gada 30.septembrī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 598. Ministrijas pārstāve arī informēja, ka Leader projektu jaunās kārtas atvēršanas laikā iespējams būs spēkā noteikumu Nr. 590 grozījumi. Līdz ar to tas nozīmē, ka jāseko līdzi jaunākajai informācijai. Kā arī tika atgādināts, ka lai realizētu Leader projektu, tiem noteikti ir jābūt sabiedriskā labuma projektiem.

Pārtikas un veterinārā dienesta Ziemeļpierīgas pārvaldes vadītājs Mareks Samohvalovs vēlējās klātesošajiem zirgaudzētājiem atgādināt:

  1. laicīgi veikt asins izmeklējumu analīzes, kas tagad ir redzams Lauksaimniecības datu centra (LDC) sistēmā. Ja zirgu nepieciešams vest uz citu valstu sacensībām, tad jāvakcinē atbilstoši arī tās valsts noteikumiem, jo, piemēram, Lietuvā nepieciešamo vakcīnu skaits atšķiras no Latvijā noteiktajām, kā arī asins analīzes Lietuvā nepieciešams veikt katru gadu.
    Diskusiju laikā klātesošajiem zirgaudzētāiem radās jautājums- kāpēc netiek veiktas regulāri pārbaudes – vai stallī zirgi nav sasirguši ar rinopneimoniju. Taču Latvijā ir noteikts kontrolēto slimību saraksts, un, piemēram, rinopneimonijas šajā sarakstā nav. Līdz ar to zirgaudzētājiem tiek lūgts, lai viņi būtu godīgi viens pret otru, tas nozīmē – laicīgi brīdināt kolēģus par stallī izplatījušos slimību, kā arī nevest savus zirgus uz citiem staļļiem slimības laikā. Protams, ka tas bieži vien ietekmē daudzus nozīmīgus pasākumus un ieceres, taču tikai tā mēs varam apturēt slimības izplatīšanos.
  2. Latvijā pēdējo gadu laikā ir parādījies sindroms “zirgi no zila gaisa”. Tas nozīmē, ka Latvijā tiek ievesti zirgi bez pasēm un  veterinārajiem sertifikātiem. Daudziem radās jautājums – kāpēc gan tas satrauc PVD darbiniekus, jo ar to taču nodarbojas LDC. Taču LDC sūta informāciju PDV pārstāvjiem, lai tiktu veiktas attiecīgās pārbaudes, un attiecīgi PVD darbinieki arī to dara un risina šīs situācijas.
  3. trešais jautājums attiecās uz zirgu pārvadājamo transportlīdzekļu un to vadītāju sertifikāciju, ja zirgs tiek izvests no Latvijas uz ārzemēm tirdzniecības nolūkā.


“Sports nevar izdzīvot bez zirgaudzētājiem, un zirgaudzētāji nevar izdzīvot bez sporta, “ tā atdzina Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidents Agris Blaus. Tā gan ir, jo vienīgais veids kā varam parādīt sava zirga darbaspējas, ir piedalīties attiecīgās disciplīnas sacensībās. Savā stāstījumā A.Blaus atzīmēja, ka Latvijā ir labi zirgi. Bieži vien paši zirgaudzētāji nesāk apmācīt zirgus atbilstoši vecumam, noturot zirgus līdz astoņu gadu vecumam un tad sāk domāt, ka kaut kas jau jāsāk darīt. Zirgam jābūt apjātam jau četru gadu vecumā un sasniedzot piecu gadu vecumu – tam jāsāk startēt sacensībās. Protams, ka ir izņēmumi, ka zirgu nevar kaut kādu iemeslu dēļ apmācīt agrā vecumā, taču tie ir tikai daži gadījumi. Lai to veicinātu, ir iecere sākt rīkot Baltijas jaunzirgu čempionātu. Latvijā uz šo brīdi ir apmēram 1000 jāšanas sporta pārstāvji (salīdzinājumam - Vācijā un Francijā sportistu skaits ir tuvu miljonam). Kā atzina A.Blaus, tad katru gadu jāšanas sportā ienāk daudz jauni sportisti un par to ir prieks, jo šie jaunieši ir iesaistījušies aktīvā un veselīgā dzīvesveidā, nevis pavada savu brīvo laiku pie datora.

Latvijas zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs pateicās visiem klātesošajiem par iespēju ierasties sapulcē, un uzsvēra, ka ir svarīgi visiem sanākt kopā, lai uzklausītu aktuālo informāciju un piedalītos diskusijās, gūstot atbildes uz jautājumiem.




      Atpakaļ