Cimperlīgais Kvinto
30.08.2016

---

Autors: Lāsma Reimane
Datums: 15.08.2016
Izdevums: Kurzemnieks

Zirgs Kvinto ir Alises Krūmiņas mīlulis. Alise šogad sāks mācības Kuldīgas Centra vidusskolas 12.m klasē. Brīvo laiku viņa velta savam zirgam un jāšanas sportam.

Visa sākums
„Viss sākās ar to, ka tētim Arvim bija problēmas ar muguru, un viņš zināja, ka jāšana ar zirgiem var palīdzēt. Snēpeles deju kolektīvā, kurā viņš dejo, darbojas arī Ilonda Reita, kura ir jāšanas sporta trenere,” stāsta Alise. Tētis pirms trīsarpus gadiem paņēma Alisi līdzi uz treniņu, tā aizsākās interese par zirgiem. Alise atzīst: „No sākuma tētis centās mani pierunāt iet līdzi uz nodarbībām, bet tagad ir tā, ka pati eju un patīk. Sākums bija ļoti grūts, jo tas ir liels dzīvnieks, ir jāprot atrast saikne. Pirmajos divos gados es mācījos sadarboties ar zirgu, pielāgoties viņam, braukāju pa sacensībām un skatījos, kā tās notiek.”

Pašai savs
Lai saskarsme ar dzīvnieku kļūtu ciešāka, vajadzīgs savs zirgs. Pagāja divi gadi, un Alise ar ģimeni sāka meklēt zirgu. „Nebija viegli atrast, jo bija jāpiemeklē tieši tāds, kas derētu manam augumam. Atradām skaistu zirgu Kvinto, tagad tas mitinās pie Ilondas jātnieku sporta klubā Eguss Snēpelē. Pie zirga braucu pēc iespējas biežāk, parasti trīs līdz piecas reizes nedēļā,” saka Alise. No sākuma viņa zirgu notīra, nomazgā dubļus, notīra kājas, izķemmē krēpes, apseglo un tad jāj. Viņa stāsta: „Ir dienas, kad ar Kvinto trenējamies, un ir dienas, kad tikai izvedu viņu pastaigā. Mans zirgs ir niķīgs un cimperlīgs, ar savu raksturu. Noteikti Kvinto nebūs piemērots visiem. Nav paredzams, kad dzīvnieks izdomās lēkt, spert vai skriet. Draudzību var nodibināt ne tikai ar sēdēšanu zirga mugurā, bet ar rūpēm un sarunām.” Turpmākais Alises plāns ir zirdziņu iejūgt kamanās, jo mājās ir restaurētas kamanas un būtu ļoti jauki tajās pavizināties. Mīlestība pret zirgiem ir ģimenē, jo jaunietes tantei patīk uzņemt labas fotogrāfijas un veidot dažādas lietiņas viņas zirgam.

Treniņi un sacensības
„Braucam arī uz sacensībām, ir iegūti labi rezultāti. Notiek gan sacensības, gan treniņu mači, uz kuriem varētu braukt. Kopīgajos treniņos ar pārējiem sacensību dalībniekiem nav tik liela spriedze, kā sacensībās,” stāsta Alise. Nesen jauniete nokrita un traumēja muguru, tāpēc tagad ir neliela atpūta, bet viņa brauc pie Kvinto, cik vien bieži var, un cenšas jau kāpt zirgam mugurā, jo mīlestība pret dzīvnieku ar traumu nebeidzas. „Man noteikti būs savs treneris, gribētu arī turpmāk piedalīties sacensībās un nākotni saistīt ar zirgiem. Šobrīd zirdziņš dzīvo īrētos boksos, bet ar laiku gribētu Kvinto turēt pie mājas,” stāsta Alise. Viņa uzsver, ka liela nozīme ir ģimenes atbalstam, jo bez tā Alise nekad nebūtu domājusi par savu zirgu, sacensībām un labiem rezultātiem.

***

Alise Krūmiņa iesaka

• Vispirms nodibināt draudzību ar zirgu un tikai tad domāt par sacensībām.
• Jāšanas sports ir ļoti dārgs, tāpēc pirms tam kārtīgi jāapsver iespējas.
• Katram atrast kādu lietu vai sporta veidu, ar kuru patīk nodarboties, lai tas nekļūtu tikai par vaļasprieku, bet par dzīvesveidu.