Latvijas novados
   
78807

Zirgu lietas raisa interesi
23.05.2017


Autors: Ilze Kalniņa
Datums: 12.05.2017
Izdevums: Liesma

Otro reizi šogad Valmiermuižas staļļa saime bija aicinājusi zirgu mīļotājus andelēties ar zirglietām, aprunāties, un jaunie jātnieki rādīja, kā izdevies sadraudzēties ar zirgiem, sniedzot interesantus priekšnesumus.

Tas viss notika maija svētku brīvdienās, kad latvieši svinēja Brīvības svētkus un izslavētajā Valmiermuižas gadatirgū gan iepirkās, gan, ja vien bija vēlēšanās, varēja tuvāk izzināt tūkstošiem gadu seno un joprojām iespējamo cilvēka un zirga sadarbību.

Biedrības «Valmiermuižas jātnieku skola» pārstāvji — pavisam mazi bērni, topošie jātnieki un skolas vecuma jaunās jātnieces, pārsvarā meitenes — demonstrēja, ko ziemas sezonā apguvušas. Skatītāji priecājās par to, cik augstus šķēršļus jaunajiem jātniekiem izdodas pārvarēt, kā veicies sastrādāties un saprasties ar zirgu.

Mazākie pasākuma apmeklētāji izmantoja iespēju doties īsās izjādēs gan ar poniju, gan zirgiem, bet vecāki pētīja, ko piedāvā profesionāli zirdzinieki, andelējoties ar zirglietām, kas atjaunotas vai jaunas. Tika pārdoti sedli, jātnieku zābaki, zirdziņa sakas, sukas un daudzi citi jātnieku sportam vajadzīgie aksesuāri.

«Zirglietas mainās, mazie jātnieki aug, bet jātnieku sports nebūt nav lēts,» sacīja Marika LoginaPušinska no Cēsu puses, kura soli pa solim veido saimniecību, kuriem maziem un lieliem zirgu mīļotājiem tiktu piedāvātas gan izjādes iespējas, treniņi, gan iespēja vienkārši pabūt kopā ar zirgiem.

«Kādreiz cilvēkiem noteikti bija mazāka interese par zirgiem. Tagad pie mums labprāt atbrauc ģimenes, jo bērni un arī paši vēlas pabūt kopā ar ponijiem, zirgiem, bet pagaidām nav plašu iespēju, tāpēc meklējam savu nišu. Ir izdomāts, ka veidosim saimniecību, kurā būs pilns stallis ar nestandarta šķirnēm. Jau tagad mums ir raibi zirdziņi, pleķaini, punktaini, nu gluži kā dalmācieši,» stāstīja Marika un piebilda, ka zināms jau arī, kā vietu, kas gaidīs tūristus, nodēvēs — «Kasbilles raibie zirgi».

«Mūsu meitiņa ir Bille, dēls Kaspars. Pašlaik ar zirgiem nodarbojamies viņu priekam un iztikšanai, bet ceram uz attīstību, plānu ir daudz,» stāstīja Marika, kura garos ziemas vakarus pavadījusi, atjaunojot dažādas zirglietas, kas iepirktas Latgalē, kur darba zirdziņi joprojām augstā godā, bet vīrs atjaunojot gan ratus, gan pajūgus, un šad tad visa ģimene kopā braucot uz ārvalstīm, lai nopirktu kādu jaunu zirdziņu, — tiem šopavasar jau atskrējuši kumeliņi, kurus paaudzētus varēs arī nopārdot.

Pieaugušajiem un bērniem pasākumā, kur tika izrādīta zirgu un cilvēku varēšana, liela interese muižas pagalmā bija arī par vietu, kur notika zirdziņu apkalšana. Skatoties, kā kalējs Edvīns Strauts ātri un meistarīgi tiek galā ar pakava pielikšanu, nevilšus nāca prātā filma «Emīla nedarbi».

«Es atļaušos tomēr teikt, ka zirgam nags nekut, bet jutīgs tas gan var būt, tāpēc nags jāapgriež, pakavs jāliek prasmīgi, lai nav nepatīkama sajūta. Tas ir gluži kā bērniem ar pieredzi pie zobārsta. Ja sāpes nav justas, tad ārstam ļaujas, tāpat ar zirgiem, ja nav bijušas nepatīkamas sajūtas, tad labu laiku zirgs var nostāvēt, kamēr jaunās kurpes uzliktas,» tā Edvīns, kurš neliedzās, ka kalēju, kuri labi pieprot šo aroda daļu, Latvijā nebūt nav daudz.

«Braucu apkārt pa visu Latviju. Darba tiešām netrūkst. Lieku pakavus gan vaislas zirgiem, sporta zirgiem lielās saimniecībās, gan dodos arī uz Latgali, kur vēl arvien daudz darba zirdziņu, kur zirgs joprojām palīdz saimniekot,» tā Edvīns, raujoties vaiga sviedros arī dienā, kad citiem bija laiks atpūtai.

Ir paredzēts, ka zirglietu andele Valmiermuižā kļūs par tradīciju. Šoreiz no tirgotāju puses tā bija mazāk apmeklēta, taču pirmajā zirglietu tirgū, kas notika ziemas viducī, zirdzinieki teica, ka šāds tirdziņš ir iespēja atrast tādas lietas, kuras internetā un lepnos zirglietu veikalos neuzmeklēt, tāpat zirgu mīļotāji atbalstīja ideju, ka notiek lietu pārpārdošana vai atdošana otram, ja pašam lieta vairs nav vajadzīga. Tas nozīmē, ka sabiedrībā tiek popularizēta nevis patērēšanas, bet dalīšanās ideja.

Arī biedrība «Valmiermuižas jātnieku skola» darbojas veiksmīgi, jo trenēties jātnieku sportā, būt kopā ar zirgiem regulāri izvēlas daudz bērnu, visvairāk uz Valmiermuižas stalli un treniņiem steidz Valmieras bērni, un vecāki atbalsta viņu vēlmi, jo tas nozīmē, ka bērni, pusaudži un jaunieši svaigā gaisā pavada pozitīvām emocijām piesātinātu laiku, enerģiski kustas un dara to, kas no sirds tīk.




 
      Atpakaļ