Latvijas zirgaudzētāju biedrība
   
78806

Izlolo sapni par saviem zirgiem
23.05.2017


Autors: Agita Bērziņa
Datums: 18.05.2017
Izdevums: Kursas Laiks

Juliana Bularga: “Man zirgi dod prieku. Kad uzsēžos zirgam mugurā, aizmirstu par visām problēmām un nebūšanām.”

Alūksnietis Vitālijs Frunza ar draudzeni Julianu Bulargu gandrīz pēc desmit gadu darba ārzemēs atgriezušies dzimtajā Latvijā, lai saimniekotu un savu dzīvi turpmāk veidotu Alūksnes pusē. Alsviķu pagastā viņi iegādājušies saimniecību “Palejas”, kur jau piedāvā zirgu izjādes “Palejas zirgi”, taču nākotnē iecerējuši “Palejas” veidot ne tikai kā atpūtas vietu ģimenēm, bet arī rīkot zirgu sacensības.

Pievilina ar zirgiem
Vitālijs ar Ogres puses meiteni Julianu iepazinās pirms deviņiem gadiem, strādājot Īrijā. Audzina divus bērnus – meitu Emīliju (7) un dēlu Sebastianu (4). Uz dzīvi dzimtajā Latvijā viņi atgriezās pagājušā gada vasarā. “Doma par atgriešanos Latvijā mums bija jau ilgu laiku. Jā, Īrijā dzīves līmenis ir cits, bet abi zinājām, ka tur visu mūžu nepaliksim dzīvot. Vienīgi vajadzēja vienoties, kur veidosim savu dzīvi tālāk – Alūksnē, Ogrē vai Pierīgā. Vitālijam teicu, ka Alūksnē dzīvošu tikai tad, ja man būs zirgi. Ko citādāk es svešā vietā darīšu? Viņš tam piekrita, tādēļ meklējām īpašumu skaistā vietā, kur varētu turēt zirgus. Zirgi ir mana sirdslieta kopš bērnības. Esmu bērnībā trenējusies, piedalījusies sacensībās un vienmēr sapņojusi, ka man pašai būs stallis ar zirgiem. Sapnis ir īstenojies, un man ir 11 zirgi, tostarp viens ponijs un dažas dienas vecs kumeļš,” stāsta Juliana. Ārzemēs sapelnītā nauda bija noderīgs starta kapitāls, lai iegādātos īpašumu un zirgus.

Izmanto Alūksnes plašumus
Viņi uzsver – Alūksnē ir ļoti piemērota vide zirgu audzēšanai. “Diemžēl Alūksnes novadā, par spīti tam, ka te ir piemēroti plašumi zirgu izjādēm, zirgu audzēšana nav ļoti populāra. Kāpēc Alūksnes pilsētas svētkos izjādes nodrošina nevis vietējie, bet zirgu audzētāji no blakus novadiem? To vajadzētu mainīt un piedāvāt vietējo pakalpojumu. Pilsētas svētkos plānojam piedāvāt savas aktivitātes,” saka Juliana. Alūksnē viņa jūtas kā mājās. “Alūksne man ļoti patīk! Negribētu dzīvot Rīgā, kur ir drūzma un troksnis. Gribas mieru. Vienīgais Alūksnes mīnuss – maz izklaides iespēju. Tieši tādēļ mūsu mērķis ir paplašināt šīs iespējas un radīt jaunu vietu, kur cilvēkiem atpūsties,” stāsta Juliana.

Ideju daudz
Jaunieši neslēpj, ka plāni un ieceres, kā apgūt iegādāto īpašumu, ir vērienīgas. Taču, lai sapņi īstenotos, visu atklāt nedrīkst. “Plānojam veidot atpūtas vietu visai ģimenei. Protams, gribam paplašināt saimniecību – iegādāties vairāk zirgu, uzbūvēt lielāku stalli, izveidot manēžu, laukumu zirgu sacensībām. Te varētu būt minizoodārzs, dažādas atrakcijas bērniem. No pieredzes zinām, ka bērniem ļoti patīk mazie dzīvnieciņi, truši, kazas. Varētu rīkot vasaras nometnes bērniem. Zemes pietiek, vajag tikai darīt. Mēģināsim piesaistīt kādu projektu finansējumu, jo ar pašu spēkiem visu īstenot nespēsim. Esam apņēmīgi ar tālejošiem mērķiem. Tikai tam visam vajag laiku un finansējumu. Taču esam pārliecināti, ka mums viss izdosies. Ir tikai jāgrib un jādara,” atzīst abi jaunieši. Vitālijs teic, ka tās ir nākotnes ieceres, taču jau šovasar iegādāsies ratus, lai varētu vizināt cilvēkus, bet ziemai – kamanas un pūšļus. “Pats svarīgākais būtu uzcelt lielāku zirgu stalli – 30 līdz 40 zirgiem, izveidot sacensību laukumu un izbūvēt manēžu, lai ziemā varētu trenēties,” saka Vitālijs. Jaunieši iecerējuši audzēt arī sporta zirgus.

Izstāde noņem stresu
Šobrīd “Palejas zirgu” piedāvātās izjādes iecienījuši vietējie iedzīvotāji. “Lai gan neesam reklamējušies, interese ir. Uz izjādēm lielākoties nāk novada iedzīvotāji – gan bērni, gan pieaugušie. Uz izjādēm vajadzētu nākt cilvēkiem, kuri ikdienā saskaras ar stresu. Reizēm pat pietiek paglāstīt zirgu, iedot kādu gardumu, lai jau kļūtu vieglāk. Jāšana attīsta fizisko formu, lieti noder stājas uzlabošanai. Man zirgi dod prieku. Kad uzsēžos zirgam mugurā, aizmirstu par visām problēmām un nebūšanām. Atslābinos un atbrīvojos no stresa. Zirgi viennozīmīgi uzlabo gan garīgo, gan fizisko veselību,” stāsta Juliana.

Tiem, kuriem no zirgiem ir bail, viņa iesaka sākt ar mazumiņu – sākumā tikai paglāstīt, pieskarties, nevis uzreiz kāpt mugurā. “No zirgiem nav jābaidās! Bet iesaku sākt ar kādu mierīgāku zirgu, kurš jūtas brīvi,” skaidro Juliana. Arī Vitālijam sākumā bija bail no zirgiem. “Viņam pirms tam nebija saskares ar zirgiem. Sākumā nevarēju viņam pat iedot pavadu, lai patur zirgu, jo viņš baidījās. Tagad dodas izjādēs, baro un tīra,” stāsta Juliana.

Doties prom nedomā
Zirgi ir Julianas dzīvesveids. “Tas vairs nav hobijs, bet visa mana dzīve. Es mīlu katru zirgu. Būt zirgu saimniecei nav viegli, īpaši, kad zirgi satrakojas vai pat aizbēg. Esmu pa nakti meklējusi aizbēgušu zirgu. Bet tas viss ir to vērts un man patīk. Zirgiem, tāpat kā cilvēkiem, ir savs raksturs. Mīlu visus zirgus, bet īpašāka ir ķēve Bella, kuru arī pirku kā savu personisko zirgu. Citi zirgi ir pirkti izjādēm, nomai, bet Bella ir mans zirgs,” stāsta Juliana.
Zināšanas viņa ieguvusi Latvijas Lauksaimniecības universitātē jātnieku sagatavošanas un zirgkopības kursos.

Turklāt zirgkopji ir ļoti draudzīgi un neliedz savu padomu vai palīdzību. Zirgu saimniecībā strādā gan Vitālijs, gan Juliana. Juliana vairāk gadā par zirgu kopšanu un barošanu, bet Vitālijs ierīko teritoriju.

Iespēja, ka Vitālijs un Juliana atkal dosies strādāt uz ārzemēm, nepastāv. “Ja nu vienīgi visu pārdosim un dosimies uz Ameriku. Melnstrādnieki vairs negribam būt. Jā, biznesa iespējas tur būtu lielākas, īpaši, ja ir valodas zināšanas, jo tad nav problēmu atvērt kādu veikalu vai citu uzņēmumu. Tas būtu daudz pelnošāk nekā šeit. Bet dzimtene vilka atpakaļ mājās. Desmit Īrijā nodzīvoti gadi ir ilgs laiks. Vecāki par atgriešanos ir priecīgi, tikai uztraucas, ko mēs šeit darīsim un vai bizness būs ejošs. Man ir pārliecība – ja dara un izdomā ko citādāk, tad viss izdosies. Jāgrib tikai darīt,” saka Vitālijs.




 
      Atpakaļ