Intervijas
67363

Zirga uzticība – pats svarīgākais veiksmīgai sadarbībai
01.07.2016


Inese Ruskule

Jau pavisam drīz- šī gada jūlija beigās Anda Pavlovska kopā ar savu uzticamo četrkājaino draugu Kristāls B un palīgiem dosies uz Austriju, lai piedalītos visaugstākā pasaules līmeņa pajūgu braukšanas sacensībās – FEI Pasaules čempionātā zirgu vienjūgiem, kas norisināsies no 3.- 7.augustam. Latvijas pajūgs sacentīsies sacensībās līdzās pārstāvjiem no tādām valstīm kā: Čīle, ASV, Jaunzēlande, Krievija, lielākā daļa no REiropas valstīm, Vācija, Holande, Igaunija, Lietuva un citas. Tā būs sava veida lappuses pāršķiršana Latvijas zirgkopības vēsturē, jo Anda pirmā Latvijā to ir panākusi un kvalificējusies šāda veida mačiem, un pirmo reizi starp dažādu zirgu šķirnēm parādīsies arī Latvijas šķirnes zirgs. Lai arī ir gūta pieredze starptautiska līmeņa mačos, tomēr šis čempionāts ir liels izaicinājums pašai sportistei.

Dzimšanas dienas gaviļnieks
Tieši šodien – 1. jūlijā, Pavlovsku ģimenes lolotajam zirgam Kristāls B ir 10 gadu jubileja. Kristāls B ir Latvijas šķirnes zirgs, kura māte ir izbijis konkūra zirgs Bembija un tēvs – Holšteinas šķirnes ērzelis Capatino. Kā Anda pati saka – Kristāls ir mūsu ģimenes pašizdomāts zirgs. Laiks ir pierādījis, ka lielais salni bērais skaistulis ir patiešām bijis veiksmīgs gala rezultāts. Jau no kumeļa vecuma viņš ir lolots un mīlēts. Tas arī atspoguļojas viņa labdabīgajā raksturā arī šodien – zirgs ir ļoti ieinteresēts par notiekošo un pienāk apsveicināties ar visiem klātesošajiem. Lai arī Kristālu trīs gadu vecumā iebrauca pajūgā, sākotnējais mērķis nebija ar viņu startēt pajūgu braukšanas sacensībās, bet apmācīt daudzpusīgi. Taču 2008.gadā Latvijā sāka veidoties pajūgu braukšanas entuziastu pulciņš. Līdz ar to Andas tēvs – Andis Pavlovskis nolēma startēt pajūgu braukšanas disciplīnā – iegādājas Latvijas šķirnes zirgu Viskijs, un turpināja strādāt arī ar Kristālu B.

Pirmā sezona Kristālam B bija 2011.gadā, kad pašaudzētais zirgs bija sasniedzis 5 gadu vecumu. Līdz tam Anda visu vēroja no malas, iemūžināja skaistus foto mirkļus un pašai nemaz nebija doma kāpt ratos un piedalīties sacensībās,  taču  sanāca tā, ka 2011.gads bija pirmā sezona pajūgu braukšanā gan Kristālam, gan arī Andai.

Liktenīgs pavērsiens
Visi mēs zinām, ka ir teiciens – nav sliktuma bez labuma. Tā varētu arī teikt par jauna posma sākumu Andas dzīvē. “Nedod Dievs, ka vēl kāds pajūgu braucējs pieļauj tādu kļūdu kā es, “ saka Andis Pavlovskis. Tā gada vasaras dienā Andis ar savu dzīvesbiedri Aiju devās ikdienas izbraukumā ar pajūgu, kur bija iejūgts Kristāls. Zirgs pēkšņi sabijās no aizmugurē esošajiem auļojošajiem zirgiem, bet Andis nenoreaģēja uz notiekošo, aizsapņojās – kā pats saka, un groži izslīdēja no rokām. Rezultātā nopietnas traumas abiem diviem, un Andim līdz ar to bija jāaizmirst par sēšanos pie grožiem uz diezgan ilgu laiku. Pavlovsku ģimene nevēlējās pamest iesākto un tāpēc nolēma, ka Anda varētu mēģināt tēva iesākto. Un izrādījās, ka tā lieta aiziet. Bet viss jau nebija vienkārši, jo no pašiem pamatiem pajūgu braukšanu vajadzēja apgūt, izlasot daudz grāmatas svešvalodās. Viss tika apgūts un tiek apgūts vēljoprojām lielākoties jau pašmācības ceļā. Pati Anda atzīst, ka tieši grāmatas ir vislabākais mācību avots. Sportistes neatlaidība un centība drīz vien atalgojās ar panākumiem, gūstot labus vērtējumus manēžas un konusu braukšanā, kas bija pirmās divas disciplīnas jauno zirgu klasēs, un vēlāk sākot startēt arī maratona disciplīnā.

Ikdiena ar zirgiem
Šobrīd Pavlovsku ģimenes četri zirgi mājvietu ir atraduši kādā privātas saimniecības stallī. Var teikt, ka Anda ir staļļa pārvaldniece un viņas darbs šobrīd ir saistīts ar četru zirgu kopšanu ikdienā. Pavlovsku ģimene ir pateicīga liktenim, ka viņus atveda uz šo vietu Jaunmārupē, jo tur ir viss nepieciešamais braucamā zirga uzturēšanai – ganības, treniņu laukums un ceļi pa meža teritoriju, kur var salīdzinoši mierīgi braukt un strādāt zirgus. Kāds gan varētu tagad teikt – kas ta tur par labumu, ka visu dienu esi piesiets zirga astei, labāk īrēt boksus kādā citā privātā stallī. Pavlovsku ģimene tā neuzskata. Tieši šī katras dienas komunikācija ar zirgu ir pati svarīgākā veiksmīgai sadarbībai ar četrkājaino draugu. “Tu pats visu vari kontrolēt, tu redzi kā tas zirgs jūtas, tu zini ko viņš ir ēdis. Bet ja zirgus apkopj sveši cilvēki, tad tu nezini kā tam zirgam ir gājis dienas garumā. Nav pat obligāti strādāt katru dienu, taču aiziet pie zirga un sasveicināties, uzcienāt viņu ar kādu kārumu – tas ir svarīgi,“ atzīst Andis, “citi man stāsta, ka zirgi no viņiem aplokos bēg, nevar saķert, bet ar mūsu zirgiem tā nav, viņi visi nāk, kad mūs ierauga, jo uzticas mums, zina, ka mēs neko ļaunu nenodarīsim. Zirgs ir partneris, un ja tu neko nezini par zirgu un zirgs tevi redz tik šad un tad – kāda tur var būt sadarbība?”

Latvijā ir daudz labu braucamzirgu
Pavlovsku ģimene atzīst, ka Latvijas šķirnes zirgi ir ļoti labi piemēroti pajūgu braukšanai sava nosvērtā, piezemētā rakstura dēļ, tikai …. Tikai ir viens bet – cilvēki vai nu tos ir jau agrā vecumā pārāk daudz apmācījuši, izmantojot „latvieša” izcili labo dabu, vai nu atkal pretēji - zirgi nav apmācīti. Abos gadījumos rezultāts ir bēdīgs. Bieži vien ir dzirdēts, ka mūsdienās Latvijas šķirnes genofonda ērzeļus triju gadu vecumā no staļļa ved divi cilvēki, jo zirgs ir spēcīgs un nevaldāms. Tas vien nozīmē to, ka zirgi nav atbilstoši apmācīti savai vecumu grupai, ar zirgu nav strādāts. Andis uzskata, ka vajadzētu veidot genofonda ērzeļu depo punktus un tur tos attiecīgi apmācīt, pirmkārt jau apmācot vilkt pajūgu. Tad attiecīgi šos šķirnes pārstāvju arī reklamēt Latvijā un ārpus tās. Tas nav braucamā tipa genofonda zirgs, ja viņš nekad nav redzējis ne ratus, ne kamanas.

Cilvēki nevēlas mācīties, bieži vien tiek sastrādātas tādas muļķības nezināšanas dēļ, tā, ka mati stāvus saceļas. Daudzviet tiek noturēti zirgi līdz astoņu gadu vecumam neapmācīti. Tad attiecīgi tie paliek nevaldāmi, un cits nekas neatliek kā vien nodot šos zirgu gaļas kombinātā.

Pajūgu braukšana ir ļoti noderīga visiem zirgiem, pat tie, kas piedalās konkūra un iejādes disciplīnā. Visā pasaulē vēl joprojām visi izcilākie ērzeļi Vācijā un Holandē vispirms tiek iebraukti jaunzirgu vecumā, un tikai pēc tam tiek izvēlēta attiecīgā disciplīna – konkūrs vai iejāde. “Agrāk jau Latvijā arī tā bija, ka tikai iebraukti lielākā daļa no zirgiem. Uz konkūra sacensībām jātnieki pat brauca pajūgos uz maču norises vietu, izjūdza tur savu zirgu, izleca maršrutu un atkal pajūgā devās mājup. Tagad tikai rets gadījums ir, ka visi zirgi stallī tiek paralēli arī iebraukti. Viens no tādiem staļļiem šobrīd ir Baldonē - Aigas Ozoliņas stallis, kur zirgi tiek cītīgi iebraukti, “ atzīst Andis. Jācenšas vairāk popularizēt šis sporta veids, iesaistīt jauni sportisti, jo tādējādi mēs vairāk varētu parādīt Latvijas šķirnes zirgu labās īpašības un izcilās darbaspējas. Neko nedarot, mēs to neredzēsim. Holandē slavenākajos staļļos labs trīs gadus vecs braucamzirgs, kurš ir tikko apguvis pajūgu braukšanu, maksā desmitos tūkstošus eiro. Sasniedzot jau 6 gadu vecumu, tā cena tuvojas jau vairākiem desmitiem tūkstošu eiro robežai. Varbūt zirgaudzētājiem ir vērts apsvērt domu zirgu apmācībā iekļaut arī iebraukšanu, tādējādi paaugstinot zirga vērtību, un atverot jaunu tirgu iespējas tuvākās un tālākas ārzemēs, kur pirktspēja un interese par veseliem, laba rakstura un iebrauktiem zirgiem ir lielāka. Esam pārliecināti, ka Latvijā ir visi priekšnosacījumi, lai izaudzētu un apmācītu labu, veselu zirgu.

Nekas nav neiespējams
Palicis tikai mēnesis līdz čempionātam. Anda un Kristāls B kopš pērnā gada rudens ir mācījušies un apguvuši jaunus manēžas braukšanas elementus - sākotnēji jau šķitis, ka nekas nav iespējams. Taču, lai to paveiktu un iemācītos pats un varētu iemācīt zirgam, bija nepieciešams izlasīt literatūru, pacietība un ilgstošs darbs. No tā Anda nebaidās “Daudzi uzskata, ka braukt ar pajūgu uz mežu katru dienu ir tik garlaicīgs pasākums. Bet tā nav – katru dienu patiess pajūgu braucējs izbauda šo procesu, protams, katru reizi arī strādājot ar zirgu.” Lai arī Anda strādā un piedalās sacensībās ar Kristālu B jau piecus gadus, tikai šogad viņa sāka manēžas shēmas sacensībās izstrādāt, nevis tikai izbraukt kā sanāk. “Bieži vien, kad devos iekšā manēžā, sapratu, ka esmu aizmirsusi shēmu un šķiet, ka vispār neko neprotu. Un tad protams biju priecīga, ka esmu tikusi līdz galam, un zirga strādāšana tad paliek otrajā plāna. Šogad un arī jau pagājušās sezonas beigās sacensībās es jūtos jau daudz pārliecinātāka, jo es un līdz ar to arī zirgs  - mēs spējām shēmā būt mierīgi, strādāt un paradīt labāko, ko tajā brīdī spējam “ atzīst Anda.

Aizbraukt uz Austrijā notiekošo čempionātu nav vienkārši pat ar vienu zirgu. Izrādās, ka Pavlovsku ģimenes specializētā smagā automašīna, kur var ievietot divus ratus un zirgu, nevar iebraukt šajā valstī attiecīgās emisijas klases dēļ. Tas visu procesu sadārdzina un padara daudz sarežģītāku, jo viss jau tiek realizēts pašu spēkiem un izmantojot savas finanses. Taču Pavlovsku ģimene nenokar degunu un cer, ka viss izdosies kā plānots.

Paldies jau tagad ir jāsaka arī vairākiem Latvijas zirdziniekiem, kuri, uzrunāti, un nākuši pretī un palīdzēs nodrošināt Kristāla B un viņam nepieciešamo ratu transportēšanu uz Austriju.

Vēlam Andai no sirds, lai viss izdodas! Un viņai viss izdosies, jo viņai apkārt ir tik fantastiska komanda un jo īpaši tik lielisks zirgs- Kristāls B!

Ielādēju...



      Atpakaļ