Intervijas
64643

Mums ir labi zirgi
11.03.2016


Autors: Inese Ruskule

Pašā Rīgas pievārtē – Rāmavā, jau vairākus gadu desmitus saimnieko zirgaudzētāja Anita Blauberga. Ne visi zina, ka pēdējā laikā bieži daudzinātā zirga King Of The Dance (pateicoties neatlaidīgam darbam un piedaloties daudzās starptautiskās sacensībās ar šo zirgu, Latvijas jātnieks Rihards Snikus ir izcīnījis tiesības startēt Riodežaneiro paralimpiskajās spēlēs 2016.gada vasarā) audzētāja ir tieši Anita. Viņa ir ļoti priecīga, redzot King Of The Dance izcilos panākumus kopā ar Rihardu Snikus, lai arī zirgs viņai vairs nepieder.

Kāpēc esi devusi šim skaistajam zirgam tieši šādu vārdu? King Of The Dance tulkojumā no angļu valodas nozīmē Dejas Karalis, vai tiešām jau kumeļa vecumā nojauti, ka zirgs būs perspektīvs iejādes disciplīnā?
-Zirgu šajā vārdā nosaucu pati, jo viņš jau no pirmajām dienām bija liels spriņģotājs, ļoti kustīgs un labestīgs. Tā kā paši vairāk nodarbojamies ar konkūra zirgiem, domāju, ka tas būs labs konkūra zirgs, taču laika gaitā pierādījies, ka Kings Of The Dance gūst izcilus panākumus iejādes disciplīnā. Bet laikam jau tomēr tas vārds ir ietekmējis zirga likteni un patiesi pilda savu misiju. Šo skaisto bēro zirgu apjāja mans dēls Kārlis Blaubergs, nostartēja pirmajās sacensībās četru gadu vecumā un tad to arī iegādājās patreizējā zirga saimniece Irīna Andrusa.

Kāda ir King Of Tthe Dance izcelšanās? 
-Kinga (saīsinājums no King of the Dance)  māte ir Kaiva, kura cēlusies no Kingstona. Tā bija ķēve ar raksturu. Ļoti grūti viņu bija apjāt. Uz laukuma sākumā arī bija grūti  jāt, jo visu laiku cēlās pakaļkājas. Labestīgais un cilvēkam pakļāvīgais raksturs Kingam tomēr nāk no viņa tēva Kadilaka, kuru divu gadu vecumā es iegādājos no Zilupes zirgaudzētavas. Visi šīs ērzeļa bērni, kas iegūti piecu gadu laikā, ir ar izciliem raksturiem. Kadilaks tagad jau ASV, kur to nopirka viena hobija līmeņa jātniece. Pircējai rudais ērzelis iepatikās no pirmā acu skatiena.

Tava saikne ar zirgiem noteikti jau sākusies krietni vien ātrāk nevis tikai pēdējos gados? 
-Jā, ar zirgiem uz Tu jau esmu no bērnības. Manai mammai ļoti patika zirgi, viņa arī jāja. Dzīvojām mēs toreiz Mālpilī, un mamma strādāja par zootehniķi, līdz ar to viņai arī bija iedoti zirgi, lai tos uzturētu. Un tā es jau no piecu gadu vecuma esmu zirgā. Savukārt divpadsmit gadu vecumā patstāvīgi varēju apjāt zirgus. Biju traks skuķēns, kurš varēja uzlekt mugurā neapjātam zirgam. Protams, ka bez kritieniem jau tā lieta neizpalika. Vēlāk (apmēram 13 gadu vecumā) pārcēlāmies uz dzīvi Allažos, un tur es sāku trenēties pie pazīstamās jāšanas sporta meistares Austras Melbārdes.

Noteikti arī Tava izvēlētā profesija bija saistīta ar zirgiem?
-Protams. Iestājos Smiltenes tehnikumā, lai apgūtu zootehniķa profesiju. Un tur es apguvu jāšanas sporta iemaņas pie trenera Modra Manfelda. Pēc tehnikuma dzīve mani aizveda atpakaļ uz Pierīgu – Upesciemu, kur zivsaimniecībā strādāju par zootehniķi. Bija man saimniecībā viens  zirgs, uz kura arī jāju, bet uz Allažiem vairs nespēju izbraukāt. Tad  sākās ģimenes dzīve, trīs dēlu audzināšana.

Tomēr pēc pārtraukuma atkal pievērsies savai sirdslietai – zirgiem? 
-Nākamais dzīves posms man ir saistīts ar Rāmavu, kur ir neliels stallis arī šobrīd. Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados privatizācijas laikā iegādājos saimniecības ēkas Rāmavā, kur arī ierīkoju nelielu stalli dažiem zirgiem. Sākotnēji jau doma bija, ka zirgus iegādāšos, lai tikai pati un bērni varētu pajāt. Taču Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents Edgars Treibergs mani iedrošināja attīstīt savu saimniecību un nopietnāk pievērsties zirgaudzēšanai, par ko arī esmu viņam pateicīga.

Savu saimniecību paplašināji? 
-Jā. Jau pēc apmēram pieciem gadiem nopirku Aldas Šuvcānes stalli Iecavā un trīs viņas zirgus.  Protams, ka ar laiku  iegādājos arī papildus vaislas materiālus no Zilupes zirgaudzētavas, Ivetas Janelsiņas, ZS Zviedru Birzes zirgi.  Esošās ķēves krustoju ar E. Treiberga īpašumā esošajiem ērzeļiem – Radiants, Adermie R. 58 KW 16. Tā man izveidojās savs ganāmpulks, kas tagad ir apmēram 60 zirgi.  Stalli Iecavā pagājušajā gadā diemžēl nācās pārdot. Tam bija vairāki apstākļi kāpēc to izdarīju, bet lielākoties jau tāpēc, ka man pietrūka Aldas Šuvcānes un viņas dzīvesbiedra izpalīdzīgo roku.

Tad Tev tagad zirgi ir tikai Rāmavā?
-Nē. Man patreiz zirgi ir izmitināti trīs vietās – Rāmavā, ZS Tīraines staļļi un jaunuzceltajos pašas staļļos Cēsu novada Mārsēnos.

Tagad, kad visi zirgu skaitu cenšas samazināt, Tu tomēr uzbūvē jaunu stalli?
-Pašas stallis ir jau bijusi sen lolota iecere. Labu laiku atpakaļ jau esmu sākusi to darīt un tagad  staļļi ir uzbūvēti. Man tur ir divi staļļi – viens jaunajiem ērzelīšiem (10 boksi) un otrs – ķēvēm (arī 10 boksi). Arī savā saimniecībā zirgu skaitu esmu samazinājusi un lecinu tikai pašas labākās vaislas ķēves, gadā iegūstu līdz pieciem kumeļiem.

Kā spēj ar visu tikt galā, jo tomēr zirgi atrodas trīs dažādākās vietās? Vai ir kādi palīgi? 
-Pirms pāris gadiem vēl pati apjāju jaunzirgus, taču tagad tikai dažreiz atjaunoju savas prasmes sava meļņa Amaretto mugurā. Nav vairs tie gadi. Rāmavā zirgus jāj mans dēls Kārlis Blaubergs un Selīna Spūle. Kārlis jāj arī Tīrainē esošos manus zirgus un piedalās ar tiem sacensībās. Visiem dēliem patīk zirgi, bet zirgus apjāj un ikdienā trenē tikai Kārlis. Savukārt Mārsēnu staļļos saimnieko mans jaunākais dēls Lauris Blaubergs, bet zirgus apjāj un trenē – Zane Geikena. Tāds mums ir tas ģimenes uzņēmums. Jo tagad no malas ir grūti atrast godprātīgus un čaklus strādniekus, tāpēc jādara vien pašiem viss.

Vai Kings ir apliecinājums tam, ka Latvijā tomēr var izaudzēt labus un perspektīvus zirgus?
-Mēs Latvijā protam uzaudzēt labus zirgus, tikai diemžēl tos labākos nopērk ārzemnieki, jo vietējiem zirgaudzētājiem ir teiciens “Labs zirgs ir tas, kas ir pārdots” un tāpēc netiek pievērsta īsti uzmanība tam – kam pārdodam zirgus. Diemžēl, bet lielākā daļa no zirgaudzētājiem uztur savus mīluļus līdz trīs – četriem gadiem un tad ir spiesti pārdot, jo tālākā uzturēšana un apmācība neatmaksājas. Piedevām vēl pārdod diezgan lēti, jo citādāk ir grūti uzturēt apriti. Labi vēl, ka tas zirgs neslimo, bet ja vēl ierēķina visus ārstēšanas izdevumus, tad zirgdaudzētāja ienākumi ir mērāmi tikai ar mīnus zīmi. Pircēji no Somijas ir diezgan turīgi cilvēki, taču viņi vienmēr maksimāli nokaulēs cenu, kaut arī viņi apzinās to – cik patiesībā dārgi ir izaudzēt un uzturēt zirgu, jo pie viņiem šīs izmaksas ir krietni lielākas nekā Latvijā. Pretstats somiem ir pircēji no Krievijas, kuri  ir devīgāki un nopērk zirgus par daudz augstākām cenām.

Vai Latvijā audzētus zirgus pērk arī paši latvieši, tā sakot – vai izvēlas Latvijas preci?
-Pēdējā laikā lielākoties latvieši tomēr sporta zirgus izvēlas iegādāties no ārzemēm. Šī tendence ir vērojama visās Baltijas valstīs. Daudzi no labiem zirgiem aiziet arī neprašu rokās, kuri zirgus sabojā. Tāpēc no vienas puses ir labāk, ka zirgu nopērk ārzemnieki, un vairs tie nav acu priekšā un nesāp sirds.

Pašaudzēto zirgu skaits Latvijā samazinās, bet skatoties uz Anitas stāstu, ir divkāršs prieks. Pirmkārt, prieks par to, ka Anita pievērš uzmanību zirgu kvalitātei un ir spējusi izaudzēt daudz labus zirgus, tostarp King Of The Dance. Otrkārt, Anitai jālepojas par to, ka viņas bērni ir palikuši Latvijā un turpina ģimenes tradīcijas – darbojas zirgkopības nozarē. Jo daudzi jaunieši uzskata, ka vieglāk ir braukt un strādāt ārzemēs nevis darīt rutīnas darbu, lai gūtu atalgojumu gan materiālā, gan arī garīgā ziņā.

Ielādēju...



      Atpakaļ