Šaura stāvotne (E). Konstatē, aplūkojot kājas no priekšas. Zirga kājas pie zemes ir tuvāk kopā nekā plecos. Šī ir bieža kļūda zirgiem ar platu krūšu kurvi. Rezultātā zirgs nes neizlīdzinātu svaru (vairāk uz kājas ārpusi), kas var radīt osteoartrītu. Plata stāvotne. Zirga kājas pie zemes ir novietotas platāk nekā plecos. Šī kļūda uzliek slodzi kāju mediālajai pusei (iekšpusei), kas var radīt t.s. stīpu (vēzīša vai kronīša locītavas osteoartrīts). Pirksti uz iekšu (C). Zirga pirksti ir vērsti uz iekšu viens otram pretī. Zirgs nes vairāk svara uz kājas ārpuses struktūrām visā tās garumā. Zirgi kustoties „airē” priekškājas, vai liek uz ārpusi lidojuma fāzē un atpakaļ uz zemes ar pirkstiem uz iekšu svara nešanas fāzē. Pirksti uz āru (B). Pirksti vērsti uz sāniem, prom viens no otra, kā balerīnai. Bieža kļūda zirgiem ar platu stāvotni. Zirgi kustībā „apļo” kājas – tendence piezemēt kājas uz viduslīnijas. Nes vairāk svara uz kājas mediālās puses. Zirgi, kam ir pirksti uz āru un šaura stāvotne, gaitā var krustot kājas – kāja iet uz iekšpusi un piezemējas priekšā otrai kājai. Šī ir ļoti nevēlama iezīme, jo zirgs var klupt, kad kājas saskaras. Carpal valgus (D). Skatoties no priekšas, kājas daļa zem karpālās locītavas ir novirzīta uz ārpusi, prom no viduslīnijas. Daudzi kumeļi piedzimst ar šādām kājām, un dzīves laikā tās pašas izlabojas. Carpal varus (F). Pretējais carpal valgus. Karpālās locītavas ārpuse aug ātrāk kā iekšpuse – locītava „aiziet” uz āru. Carpal valgus un varus ir bieža kumeļu problēma. Ja to nekoriģē un nenotiek arī spontāna izveseļošanās, šīs stāvotnes stipri noslogo karpālās locītavas saites un kaulus.

Izliektas (E)/ieliektas (D) karpālās locītavas. Izliektas locītavas (izskatās, ka zirgs stāv ar viegli saliektām karpālajām locītavām). Pretējais variants – ieliektas karpālās locītavas – locītava novirzīta atpakaļ no taisnās līnijas, pārāk iztaisnota. Gari (C) vai īsi (B,D) vēzīši. Dažiem zirgiem vēzītis ir īss vai stāvs (B). Šī kļūda bieži ir kopā ar šauru stāvotni, pirkstiem uz iekšu. Zirgiem ar īsiem vēzīšiem parasti ir arī īsas kājas, spēcīgs ķermenis un stāvs plecs. Tiem ir predispozīcija vēzīša un starpfalangu (kronīša, naga) locītavu traumatiskam artrītam un navikulārajam sindromam, jo nepietiekama triecienu amortizācija uz leju no vēzīša locītavas. Turpretī gari vai mīksti (C) vēzīši rada papildus slodzi struktūrām kājas aizmugurē – saliecējstiegrām, starpkaulu muskulim, sezamkauliem. Nagi. Dažādas kļūdas var atrast arī priekškāju nagu uzbūvē. Tie var būt lēzeni vai stāvi, saspiesti, vai ar lauztu līniju, kas iet caur vēzīti un nagu. Stāvs nags ir tāds, kura ass pret zemi veido vairāk kā 60°, bet naga-vēzīša ass nav lauzta. „Lāča kāja” (C)– nags stāvāks nekā vēzītis. Nagu kļūdas var būt vienai vai abām kājām. Parasti vienpusēja naga kļūda liecina ar traumu, bet abpusēja – par ģenētisku vai attīstības procesā radušos problēmu.

Plata stāvotne (F). Zirga nagi atrodas viens no otra tālāk nekā augšstilbi. Pareiza stāvotne ir, ja var novilkt vertikālu līniju caur augšstilbu muskuļu un nagu centriem. Šaura stāvotne (E). Zirga nagi atrodas tuvāk nekā augšstilbi, skatoties no aizmugures. Daudziem zirgiem ar šauru stāvotni ir o-veida pakaļkājas vai tarsal varus (lauzta līnija lecamajā locītavā). Tāda stāvotne rodas, ja lecamās locītavas kaulu laterālā puse (ārmala) aug ātrāk kā mediālā (iekšpuse). Zirgiem ar šauru un platu stāvotni ir tendence uz osteoartrītu, jo nav vienmērīgi izdalīta slodze kājām un nagiem. Satuvināti pirksti. Pareiza stāvotne, bet no vēzīša locītavas uz leju nobīdīta uz iekšpusi. Līdzīgi kā o-veida stāvotne, saistīta ar ātrāku kaulu augšanu vēzīša locītavas ārpusē. X-veida stāvotne (B, C). Ļoti bieža eksterjera kļūda. Šiem zirgiem ir šaura stāvotne lecamo locītavu augstumā, bet zemāk paplatinās. To sauc arī par tarsal valgus. Rodas, ja lecamās locītavas kauli iekšpusē aug ātrāk nekā ārpusē. X-veida stāvotne var kombinēties ar zobenveida stāvotni.

Zobenveida lecamās locītavas (C). Pārāk šaurs lecamo locītavu leņķis (ko savukārt nosaka ceļa locītavas leņķis). Tas palielina slodzi uz struktūrām lecamās locītavas aizmugurē un metatarsālajiem kauliem, īpaši sporta zirgiem. Taisnas lecamās locītavas (D). Rodas no pārāk taisnas ceļa locītavas. Šādas pakaļkājas izskatās labāk nekā zobenveida, tomēr var veicināt lecamās locītavas osteoartrīta (špata) veidošanos, problēmas ar ceļa kaulu un starpkaula muskuli. Nagi. Lai gan pakaļkāju nagi ir nedaudz atšķirīgi no priekškāju izskata un leņķu ziņā, kļūdas ir principā tādas pašas kā priekškājām. Bieži sastopami lēzeni vai saspiesti nagi, lāča kāja, stāvi nagi, plāna naga siena un zole. Mitrumi. Šķidruma uzkrāšanās lecamās locītavas iekšpusē. K.Salinss skaidro: „Bieži īpašnieki un veterinārārsti mitrumiem nepievērš uzmanību, kamēr zirgs nesāk klibot. Tomēr mitrumi ir sinovīts – locītavas somiņas sinoviālās kārtas iekaisums. Tam parasti ir rentgenoloģiski vai artroskopiski atrodams cēlonis. Laika gaitā šis it kā nenozīmīgais sinovīts var pārvērsties par osteoartrītu.”

Pēc TheHorse.com publicētā Stacey Oke, DVM, raksta "Horse Conformation Conundrums" sagatavojusi Anna Veidemane.

PS: Terminoloģija vietām vienkāršota, lai saturs būtu saprotams cilvēkiem bez priekšzināšanām veterinārmedicīnā.

Ketlīna Kērsena (Kathleen Kirsen)
Veiksmīgu kombināciju atkārtošana.

WORLD CUP I-V

World Cup I - 1977.g. dzimis ruds ērzelis – bija vislabākais no visiem pieciem. Viņš bija talantīgāks nekā pārējie – lielākā vai mazākā mērā. Šis ir labs piemērs, cik neviendabīgi iedzimst talants, pat prepotentiem zirgiem. Turklāt World Cup I bija tā priekšrocība piedzimt pirmajam un būt vienam no diviem brāļiem, kuri tika izmantoti vaislā Celles audzētavā uz labākajām ķēvēm. Tomēr viņš tiešām bija pārāks. Viņš uzvarēja ērzeļu darbaspēju pārbaudē ar rezultātu 137.29; bija sava gada čempions un divas reizes – rezerves čempions. Atstāja 17 ērzeļus, tai skaitā superzvaigzni Weltmeyer. (Latvijā izmantoti Weltmeyer pēcnācēji Don Weltmeyer H235, Weldfred HN248, Willy WE9) World Cup I

1980.g. dzimušais rudais World Cup II nespēja līdzināties savam brālim. Ērzeļu darbaspēju pārbaudē viņš ieguva rezultātu 117.12, ieņemot tikai 9.vietu no 39. Viņa karjera kā vaisliniekam arī nav ievērojama. (World Cup II ir mātes tēvs ērzelim Pikards H224) Dūkanais World Cup III, dzimis 1982.g., bija jau labāks. Viņš darbaspēju pārbaudē ieguva rezultātu 121.94, palikdams 5.vietā no 34. Diezgan labi sevi parādīja arī vaislā, atstājot tādus pēcnācējus kā White Foot (starptautiski veiksmīgs iejādes zirgs), un visumā tiek uzskatīts par ievērojamu vaislinieku. Nākamais rudais brālis – World Cup IV, dzimis 1984.g, tika pārdots uz Kanādu. Pārbaudē viņš palika 4.vietā no 40, un sagadīšanās pēc tieši šajā gadā pārbaudē uzvarēja viņa brāļa dēls Weltmeyer. World Cup IV pēcnācēji ir labi iejādes zirgi. Par World Cup V man vispār nav informācijas. Šķiet, viņš arī bija dūkans un gan jau tika izmantots sporta zirgu ieguvē. Pat pieņemot, ka brāļi bijuši dažādos apstākļos, World Cup I tomēr ir zvaigzne un par tādu tiek uzskatīts Vācijā. World Cup III un IV arī bija ļoti labi zirgi, kuri citos apstākļos varētu būt atstājuši lielāku ietekmi, bet tiek uzskatīti par talantīgās W līnijas labajiem piemēriem. Mani gan mazliet mulsina informācijas trūkums par World Cup V, bet diezgan droši, ka viņš un vēl World Cup II ir ieguvuši mazāko daļu no sava ģenētiskā potenciāla.

Rakstot šos piemērus, mani pašu pārsteidz, cik līdzīgi ir rezultāti starp World Cup I-V un Man’o’War un viņa četriem īstajiem brāļiem/māsām. Abās kombinācijas no pieciem brāļiem/māsām viens ir izcils, divi ļoti labi un divi vienkārši labi zirgi. 

Ieteikums Hanoveras audzētājiem – jūs varat iegūt labu izcelsmes pamatu, izmantojot dažādus Flugeladjutant līnijas, pat ja tās ir ļoti tālu izcelsmē – šis ērzelis ir ģenētisks gigants! Ja jums izdosies savienot iespējami daudz dažādus šī ērzeļa pēcnācējus un tuvus radiniekus, tad rezultāts būs liels talanta potenciāls un augsta ganāmpulka ģenētiskā vērtība.

CALYPSO I-V

Calypso I

Lieliskā Holšteinas ķēve Tabelle, lecināta ar Cor de la Bryere, radīja piecus vaislas ērzeļus. Vidējā šo ērzeļu kvalitāte ir ļoti augsta. Calypso I – 1973.g. dzimis bērs ērzelis – bija 170cm skaustā, ar pamatīgu uzbūvi, tomēr ļoti elegants. Viņš tālāk nodeva savu kvalitāti un universālumu. Atstājis gan iejādes zvaigznes, gan starptautiskus konkūra zirgus. Uzskata, ka viņš ir ļoti nozīmīgs vaislinieks un lielisks viendabīgu, elegantu sacensību zirgu producētājs. Prepotents ērzelis, kurš konsekventi nodevis savas izteiksmīgās, plašās kustības. Atstājis 10 ērzeļus un vairāk kā 140 vaislas ķēves. Viņš tiešām ir superzvaigzne. (Atrodams izcelsmē caur ķēvēm – Ako H231, Concord H238, Liberato OL6, Amadeus OL2, Colins H261)

No gadu vēlāk dzimušā Calypso II tika gaidīts daudz. Arī 170cm augsts, pareizi veidots, bet parupja tipa, ar lielu personību, ļoti masīvs un spēcīgs ērzelis. Fantastisks lecējs, pārliecinoši uzvarēja darbaspēju pārbaudē. Viņam bija nesatricināma nervu sistēma – pilnīgi nesatraucams un bezbailīgs. Pēcnācējiem viņš nodeva savu lekšanas talantu, enerģiskas, atsperīgas gaitas; daļa pēcnācēju labi startē iejādē – bet visi bija labi lecēji. Sākumā viņš tika izmantots Holšteinā, tad Hanoverā – atstāja 4 ērzeļus un 58 vaislas ķēves. Tiek uzskatīts par vienu no visu laiku labākajiem ērzeļiem attiecībā uz lekšanas spējām un jājamību. No Calypso II cēlies superzvaigzne Contender, kurš ar 146.62 lēkšanas indeksu uzvarēja darbaspēju pārbaudē. Viņš sākumā tika izmantots Oldenburgā, bet tad atgriezās Holšteinā, un ir atzīts gandrīz visās eksistējošās sporta zirgu šķirnēs. Šobrīd jau ir sertificēti 50 viņa dēli un tā ir viena no aktuālākajām līnijām pašlaik. (Latvijā izmantoti viņa dēli Colibri HL247 un Coleo HL278, mazdēli Crēzs LS1700, Korlandos, Captain LS1738, Le Cowando DH14, Acodetto HL)

Ja Contender nebūtu baltas pazīmes uz kājām, es domātu, ka tas ir nepareizs foto – ērzelis šeit izskatās gandrīz identisks savam tēva brālim Calypso I.

MAN'O'WAR xx

„Viņš bija visu laiku zirgu zirgs.” (W.Harblut). Es esmu liela Man’o’War fane. (Sākumā šis raksts parādījās manā iepriekšējā mājaslapā: Sport Horse America).

Ērzelis ir dzimis 1917.g., bet ir kļuvis par leģendu. Viņš varēja visu – ar savu izturību, veselību, drosmi, ātrumu, universālumu, un vēl spēja to visu nodot bērniem. Vienbrīd 1930.gadu beigās viņam bija 4 dēli, kas bija čempioni 4 dažādās sacensībās: Triple Crown (trīs lielas ASV gludauļošanas sacensības – lai iegūtu uzvarētāja titulu, jāuzvar visās trijās) uzvarētājs War Admiral; Grand National (Lielbritānijas lielākās stīplčeiza sacensībās) uzvarētājs Battleship; Maryland Hunt (stīplčeiza sacensības ar no baļķiem veidotiem šķēršļiem) uzvarētājs Blockade; daudzu konkūra sacensību uzvarētājs Holystone. Lūk, te ir kombinēta prepotence ar universālumu! Pēc manām domām, kopš tā laika mums vairs nav bijis neviens tik labs ērzelis. Viņa meitas joprojām ir „zelta dzīslas” jebkuros ciltsrakstos, turklāt viņš nodeva pēcnācējiem savu spēcīgo sirdi. Un viņa dēli – War Relic, War Admiral un American Flag – joprojām tiek augstu vērtēti sporta zirgu audzēšanā. Man’o’War klātbūtne izcelsmē vienmēr ir vērtējama pozitīvi. (Latvijā šī ērzeļa pēcnācējs pa tēva līniju ir Emīrs Ang70 un viņs dēls Eksperts XX97; vistuvāk ir Forever 862; kā arī ir izcelsmē Maclesias KWPN13, Prozai XX103).

Man’o’War ir 4 īstie brāļi/māsas. Paskatīsimies uz šiem radiniekiem kā ilustrāciju, kāpēc laba kombinācija ir jāatkārto, ja vien ir iespēja. Tā kā gēni dažādi atdalās un kombinējas, pat īstie brāļi un māsas var nebūt līdzvērtīgi. Jo vairāk homozigotu ir ģenētiskajā kartē, jo konsekventāks būs rezultāts. Lai Man’o’War radi pastāsta par ģenētisko mainīgumu paši.

Masda, īstā māsa, dzimusi 1915.g., bija ļoti labs zirgs. Viņa bija uzvarējusi skrējienos un izcila vaislas ķēve. Viņa dzemdēja 3 skrējienu uzvarētājus; un ir tiešā mātes līnijā vienam Triple Crown uzvarētājam: Assault. Starp viņas pēcnācējiem tālākās paaudzēs ir arī Īrijas čempions Solfed un Jockey Club Gold uzvarētājs Prove Out, kurš ir vienreiz pārspējis arī „nepārspējamo” Secretariat. Masda bija ļoti ātra. Viņas treneris Sems Hildrets teica: „Vairākas reizes, kad treniņos uzņēmu laiku, Masda bija skrējusi tik ātri, ka man likās, ka es noteikti esmu kļūdījies. Tad es prasīju pārējiem apliecināt, ka mans hronometrs nemelo. Bet pārējiem bija uzrādījies tas pats laiks.” Tātad Masda bija Man’o’War ļoti vērtīga māsa.

Mirabelle, otra īstā māsa. Viņa nav piedalījusies skrējienos un no viņas tālākās paaudzēs caur meitām cēlušies daži uzvarētāi – Francijas čempions In Fijar un Amerikā veiksmīgais Delaware Township. Bet ne viņas auļošanas spējas, ne pēcnācēji nav salīdzināmi ar brāli.

Playfellow. Īstais brālis. Viduvējs auļotājs. Uzvarēja dažos skrējienos un nav atstājis nekādu ietekmi kā vaislinieks. Neatceros, ka kādā izcelsmē būtu viņu redzējusi.

My Play. Īstais brālis, ļoti labs auļotājs. Uzvarēja Jockey Club Gold un bija veiksmīgs vaislinieks, it īpaši labas bija viņa meitas kā kumeļmātes. Diemžēl viņš nodzīvoja tikai 11 gadus, tomēr ir vēl sastopams labās izcelsmēs.

Tātad tikai divi no Man’O’War brāļiem un māsām vispār bija salīdzināmi ar savu izcilo brāli. Viņi visi bija diezgan labi zirgi, bet tikai divi no viņiem bija krietni virs vidējā un bija tikai viens Man’O’War. No 5 kombinācijas atkārtojumiem – divi bija tā nekas, divi bija labs rezultāts, un viens bija zvaigzne. Tāpēc laba kombinācija būtu jāatkārto, lai iegūtu arī labāko iespējamo rezultātu.

Autors: Kathleen Kirsen, Jadehorse LLC.

Avots: http://www.sport-horse-breeder.com/

Tulkoja Anna Veidemane

Bernārs le Kurtuā (Bernard le Courtois)

STOP THE BLUP.

Ir pagājuši 6 gadi (tulk.piez. – 1994.gada raksts), kopš ticis ieviests BLUP.

Sākumā es biju optimistisks attiecībā uz BLUP – lai gan man vienmēr bijusi pārliecība, ka nekas nevar aizvietot īsta zirdzinieka pieredzi, novērotāja spējas un intuīciju.
Tagad, skatoties atpakaļ, es redzu sistēmas nepilnības. Mēģināšu jūs iepazīstināt ar saviem uzskatiem. Es neesmu zinātnieks un neizlikšos par tādu, atstājot zinātni profesoriem Siņorē (Signoret) un Bušs-Pijons (Bouch-Pillon), kurus esmu citējis. Mans viedoklis ir ņemts tieši no manas profesionālās pieredzes, ko esmu uzkrājis kā zirgaudzētavas īpašnieks, zirgu īpašnieks, vērtētājs, pārdevējs un it īpaši kā audzētājs, kura aizraušanās ir sporta zirgu selekcija.

BLUP, kas tiek prezentēts kā ģenētiskās vērtības mērs Franču jājamzirgiem, ir attīstījies, pateicoties konstantai un pašpārliecinātai publisko attiecību speciālistu darbībai, kura gudri un pamatīgi ir skaidrojusi sistēmas labās puses. Vide bija pateicīga – zirgu audzēšana pēdējos 10 gadus plaukst un zeļ. Tradicionālie audzētāji pamazām zaudē pozīcijas, jo nākusi jauna „hobija audzētāju” paaudze, t.i. cilvēki, kuriem audzēšana nav iztikas avots.
Pretī tiem - Les Haras Nationaux darbinieki, kuriem nav priekšteču praktisko iemaņu, jo mainījusies apmācība un noteikumi, atzīstot vērtētājus. Audzētāji pašlaik grib dialogu un izskaidrojumus vai reizēm - attaisnojumus. Liela daļa – gan audzētāji, gan organizācijas darbinieki- neapšaubāmi jūtas apjukuši, jo nepārzin visu nozari – selekciju, audzēšanu, izmantošanu un mārketingu.

Uz šiem viegli iespaidojamiem „jaunajiem audzētājiem” BLUP var atstāt iespaidu. Faktiski daudzi no viņiem pieķērās BLUP kā bērnišķīgi vienkāršai glābšanas bojai. Pēkšņi viņi sajutās līdzvērtīgi ar profesionāļiem, neapjaušot, ka paši sevi maldina. Viņi paslēpās aiz BLUP, ticot, ka tas spēs viņus pasargāt. Šādas attieksmes vidū BLUP popularitāte strauji pieauga. Tik daudz no skeptiķa puses.

Tagad daudzi audzētāji, jātnieki un zirgaudzētavu pārvaldnieki vairs netic kļūdainajām teorijām par skaitļos izteiktu vērtību. Ir pienācis laiks par šo jautājumu diskutēt un mūsu uzņēmējdarbības sektors ir sācis sev uzdot jautājumus par šo jauno Les Haras Nationaux ieviesto selekcijas metodi. Tie izmanto BLUP kā galveno kritēriju, it kā ieguldītie līdzekļi par katru cenu būtu jāattaisno.

Tātad, kas ir BLUP un vai šo metodi var pielietot sporta zirgiem? Vai tas tiek pareizi noteikts un izrēķināts? Kādas sekas mēs varētu gaidīt un no kā mums jābaidās, izmantojot BLUP audzēšanā?

Dažas atbildes var dot mūsu pieredze un veselais saprāts, neaizmirstot piesardzību un loģiku. Profesors Siņorē (Signoret) teicis: „BLUP metodes princips ir ārkārtīgi vienkāršs, pat vienkāršots. Tas a apriori apgalvo, ka kumeļa vērtība (pie vienādiem apstākļiem) būs tieši vidējā vērtība starp viņa tēva un mātes vērtībām. Audzētāji, ģenētiskas speciālisti un visi citi, kas iesaistīti mājdzīvnieku šķirņu uzlabošanā, zin, ka principā tas tā nav. Vienīgais veiksmīgais un pierādītais izņēmums, kur tas tiešām darbojas, ir piena produkcija.” Izrādās, ka zirgaudzēšanas BLUP indekss nav nekas vairāk kā amerikāņu piena produkcijas BLUP indeksa adaptācija. „Nekas neliedz mums ticēt, ka tas pats attiecas uz sporta zirgu kvalitāti. Bet tā ir radikāli vienkāršota hipotēze, kas ir tāla no realitātes un nav apstiprināta ar pieredzi.”

Šo izšķirošo pieredzi varētu simulēt, pieņemot, ka visi zirgi ar vāju BLUP indeksu (-5) tiek izslēgti no audzēšanas. Cik daudzus labus, sliktus un izcilus zirgus mēs zaudētu? Ir daudzi piemēri, kad izcili Zirgi, kas dzimuši ar vidēju vai pat sliktu BLUP. Paskatīsimies uz svarīgākajām sacensībām un veiksmīgākajiem Franču jājamzirgu pārstāvjiem sportā 1992.gadā. Uzreiz redzams, ka apmēram puse no tiem dzimuši ar BLUP, kas zemāks par 10 – Roxanne de Gruchy, Norton de Rhuys, Nonix, President Papillon, Orient de Frebourg. Pārējie ir koncentrēti ap ērzeļiem ar augstiem BLUP indeksiem – Laudunum (tēvs zirgam Raspail), Uriel (tēvs Paladin des Ifs), Jalisco B (tēvs Quidam de Revel un Quito de Baussy). Sarakstu varētu papildināt ar pēdējiem medaļu ieguvējiem – visi ar zemu BLUP. Morgat (zelts un bronza Pasaules čempionātā), Quinta (zelts Eiropas čempionātā), Sissi de la Lande (Sudrabs Eiropas čempionātā), nemaz neminot Jappeloup (Tulk.- 1988.gada Olimpisko spēļu zelta medaļas ieguvējs).

Metodes, statistika un ticamība ņem vērā 95% gadījumu – pieņemot kā ticamus un reprezentatīvus visiem gadījumiem. Galējie un neticamie gadījumi tiek uzskatīti par nereprezentatīviem un tiek... atmesti.
Bet zirgi, kas tiešām pierāda savu kvalitāti, ir tie, kas piedalās A1 un CSI sacensībās. Un šie zirgi reprezentē tikai 2% no populācijas! Tiek pieliktas lielas pūles, meklējot retos (un līdz ar to – galējos) čempionus, izmantojot metodes, kas nemaz viņus neiekļauj. Cik dīvaini!

Masu selekcija kā BLUP savā labākajā veidā var uzlabot vidusmēru un pastiprināt homogenitāti. Rezultātā – visumā sliktie vairs nebūs tik slikti, vidējie būs mazliet uzlaboti un labākie, kas būs novilkti tuvāk vidusmēram, nebūs kļuvuši labāki, bet izcilie vispār vairs neeksistēs. No otras puses, dažas metodes var izkliedēt, bet ne uzlabot vidusmēru. Teorētiski rezultāts ir pamatots un praktiski vērtība ir pārbaudāma (angļu pilnasiņu audzēšanā).

Komandās, kas pēdējos gados pārstāvējušas Franciju starptautiskos čempionāts un Nāciju kausos, līdzās Jalisco un Uriel dēliem bijuši daudzi angļu pilnasiņu krustojumi ar vai nu caur tēvu (Morgat, Norton de Rhuys, La Belletiere, Rienza des Loups) vai caur māti (Jappeloup, Lafayette, Nonix, Punition) – kas ir neraksturīgs krustojums mūsu šķirnē, bet tomēr ar tik labiem rezultātiem.

Šāda ceļā mēs pamazām nonākam pie atsevišķu tēvu līniju asiņu koncentrēšanas – Orange Peel, Ibrahim, Alme un viņa pēcteči, Ultimate, Grand Veneur un viņa pēcteči, kuru ir tiešām daudz. 1991.gadā gandrīz 20% bija no Alme un Grand Veneur, un skaits pieaug. Attiecībā uz augstākā līmeņa konkūra zirgu audzēšanu (ērzeļi ar pēcnācējiem A1 līmenī) 36% apsēkloto ķēvju Francijā vispār un 52% ķēvju privātajā sektorā tiek apsēklotas ar šo divu ērzeļu pēcnācēju spermu.

Mēs esam pieaugošas tuvradniecības fāzē, īpaši uzsverot faktu, ka vaislas zirgi ir tikai neliela daļiņa no šķirnes pārstāvjiem - ik gadu Francijā dzimst 14000 zirgi. Šo fenomenu pastiprina BLUP selekcija un izraisa t.s. „sifona efektu” (skat., rakstu Ciltsgrāmatas sākumā).

Tā kā bāze krustošanai un atkal-krustošanai ir samazināta, tad ģenētiskais ieguvums ar laiku arī samazināsies. Lai saglabātu cerību uz optimālu ģenētisko ieguvumu, mums vajadzētu, gluži pretēji, uzsvērt dažādu līniju krustošanu, īpaši iekļaujot labus pilnasiņus un ārzemju šķirņu pārstāvjus.

Diemžēl sistēma, ko atbalsta komsija, nav nekas vairāk kā ērzeļu izvēle pēc BLUP (+21 SF ērzeļiem), tādējādi darbojoties tieši pretēji mērķiem attiecībā uz mūsu šķirni.

Audzētāji šajā sistēmā vairs neizvēlēsies ērzeļi pēc intuīcijas, bet vienkārši sekojot BLUP noteikumiem. Ja vaislas ērzeļu (ērzeļu skates) un vaislas ķēvju (prēmiju sistēma; saimnieka intuīcija) izvēli veiks BLUP, audzētāji nenovēršami nonāks pie tiem pašiem ērzeļiem ar augsto BLUP. Kā kādas audzētavas vadītājs nesen teica SF ērzeļu izsolē: „Nav nozīmes, kuru ērzeli es paņemšu, ja vien tas var uzlabot manu ķēvju BLUP.” Tā ir perversa situācija, kurā sistēma mūs ieved.

Tā mēs vairs neizmantosim jaunus angļu pilnasiņus un angloarābus, jo tiem nav BLUP, turklāt viņi pazeminās aplecināto ķēvju BLUP. Tas pats attiecas uz ievestajiem ērzeļiem. Ja jūs izmantosiet Pasaules čempionu Abdullah vai vienu no pasaules labākajiem ērzeļiem kā Ramiro, jūsu kumeļam būs smieklīgi zems BLUP. Brīdī, kad Eiropa atveras, šī atpakaļejošā pozīcija nedod neko ģenētikas progresam.

Profesors Siņorē (Signoret) uzdod jautājumu: „Kuri zirgi kuriem jātniekiem?” Plašs jautājums, kuram vajadzētu apturēt dogmatismu. Vai metode, kura var sniegt atbildes attiecībā uz vidusmēru un iespējamību, var tikt piemērota individuālajam un unikālajam zirgaudzētāja un jātnieka fenomenam? Tas ir ļoti sarežģīts jautājums attiecībā uz visām zinātnes nozarēm un to pielietojumu. BLUP ir tikai labākā lineārā nenobīdītā prognoze. Jebkura cita interpretācija ir optimistiska.

Personīgi es atstātu kompetentiem zinātniekiem pierādīt, ka sporta zirgu darba spēju pārmantojamība nevar tikt reprezentēta kā lineāra diagramma - piemērota mājdzīvnieku selekcijai tiešās produkcijas ieguvei (govju pienīguma pārmantojamība), bet nav attiecināma uz mūsu nozari. Selekcija pēc indeksa ir balstīta uz sekojošu aksiomu „Zirgs, kas piedalās sacensībās, nodos labākas darbaspējas nekā tāds, kas nepiedalās”. Protams, zinātnieki izsakās drīzāk, ka „dzīvnieka, kas piedalās sacensībās, īpašību nodošanas kvalitāte tiek uzskatīta par augstāku nekā dzīvnieka, kas nepiedalās sacensībās”.

Realitātē šis pirmais apgalvojums bieži ir izrādījies nepareizs, jo spējas var neizpausties vienu vai vairākas paaudzes (cikliskā jeb sporādiskā ģenētika) vai vienkārši parādīties vai pazust (paradoksālā ģenētika). Diemžēl slavenu vaislinieku (konkūrā, auļošanā u.c.) viduvējie pēcnācēji mums to nereti atgādina, kā norāda Bušs-Pijons (Bouche-Pillon). Minēšu divus piemērus:

Angļu pilnasiņu ērzelis Kaldoun (slavenā Caro dēls) bija labs auļotājs, bet ne tik labs, kā varētu gaidīt no izcelsmes. Tāpēc viņš tika nosūtīts uz zirgaudzētavu Anžū provincē, kur uzsāka anonīmu vaislas darbību uz ļoti pieticīga ķēvju sastāva. Un tomēr viņš izrādījās viens no labākajiem ērzeļiem Francijā pēdējos gados un pašlaik tiek izmantots visslavenākajās Normandijas audzētavās. No otras puses, Grand Veneur, kurš tiek uzskatīts par izcilu vaislinieku (izrunājot ar piesardzību), nāk no virknes neievērojamu ērzeļu, kas sniedzas līdz pašam Ultimate xx, kopā ar labu ķēvju materiālu.

Ultimate bija viens no labākajiem pēckara angļu pilnasiņiem: tēvs Kultimate un vectēvs Quirinal – diviem ērzeļiem, kuri nav atstājuši nekādas pēdas. No Quirinal cēlies Amour du Bois, ērzelis, kurš arī nevienam nav palicis atmiņā un tomēr ir Grand Veneur tēvs.

Šie ir divi sporādiskās ģenētikas piemēri. Ja audzētāji tolaik būtu veikuši selekciju pēc BLUP, Kultimate un Quirinal nekad nebūtu bijuši ērzeļi un Grand Veneur vispār nebūtu dzimis.

Pasakot citādi, sacensību panākumi vienmēr ir priekšrocība, bet jāņem vērā citi faktori, it īpaši audzētāja ģeneoloģijas zināšanas vai intuīcija,bet tāpat liela nozīme ir veiksmei, kas nosaka, ka tāds krustojums būs veiksmīgs. Piemēram, pilnasiņi Ultimate un Rantzau tika izmantoti Manche departamenta dienviddaļas fermās pirms Ibrahim. Lai gan Rantzau bija daudz labāks sporta zirgu producētājs kā Ultimate, tomēr, izmantojot Ibrahim uz Ultimate meitām, rezultāts bija satriecošs.

Vēl viens piemērs: kāpēc angļu pilnasinis Caro, kurš Francijā nedeva nevienu CSO līmeņa zirgu, ASV tos tomēr dod? 1992.g. CSIO-Baule ASV komandā bija četru pilnasiņu ietekme, ieskaitot 2 Caro dēlus. Neapšaubāmi tas ir noticis, pateicoties laba krustojuma fenomenam, profesionālai pieredzei, ekspertu zināšanām un nevis kaut kāda piemērota indeksa dēļ.

Un beidzot piemērs no Zangershaides audzētavas Beļģijā, kur fantastiskais Alme tika izmantots vairākus gadus. Šī audzētava stingri turējās pie Hanoveras zirgiem, bet viņiem piederēja arī Holšteinas ķēve Heureka, kas bija uzvarējusi Āhenes Grand Prix. No šīs ķēves Zangershaide ieguva savu izcilāko kumeļu, pēc 20 gadu audzēšanas un vairākiem simtiem dzimušu zirgu. Pasaules kausa čempiona, Olimpiskā vicečempione Ratina Z (T.Ramiro, M.Argentina Z no Alme un Heureka). Neviens indekss nevarētu paredzēt brīnumu, ko radīja Holšteinas

(Ramiro un Heureka) un Franču jājamzirgu (Alme) asiņu sajaukums.

To vajadzētu saprast reizi par visām reizēm, ka ne viss audzēšanā ir izmērāms. Fenonens, ko zinātnieki sauc par „dinamisko efektu” un kuru audzētāji sauc par sava materiāla pazīšanu, man liekas fundamentāls zirgu audzēšanā. Audzēšanas zinātne vairāk nozīmē izcelsmes vērtējumu nevis indeksa nolasīšanu.

Kāpēc jātnieki tik maz uztraucas par zirga izcelsmi un nekad nav pat dzirdējuši par BLUP? Tāpēc, ka viņiem interesē zirga spējas un kāda ir sajūta uz šī zirga jāt. Dzīvnieka kvalitātes novērtēšana ir speciālistu, nevis programmatūras uzdevums, jo ar zirgu jās cilvēks, nevis dators.

Atgriezīsimies pie BLUP metodes principa: „Kad aprēķinam BLUP, indivīdiem ar nezināmu vērtību tiek piešķirta vērtība 0” (Hendersons, 1973).

Šis patvaļīgais lēmums ir attiecināms uz piena govīm, un tad ir attaisnojams – jo lielākā daļa govju dod pienu. Bet vai tas ir pieļaujams zirgiem, kuru spējas nav tikušas pārbaudītas. Tā ir liela daļa populācijas (vaislinieki, kas nepiedalās sacensībās, eksportēti zirgi utt.) un jebkurš ievests citas šķirnes zirgs, kurš varētu dot uzlabojumu (pilnasiņi, ārzemju šķirnes). Kā gan mēs varētu novērtēt ģenētiku un sportiskās spējas 1993.g. Eiropas čempionei Quinta la Silla, kas ir dzimusi kā Franču jājamzirgs, bet ar neievērojamu izcelsmi, un kļuvusi par starptautisku čempioni zem Šveices karloga? Viņas vērtība nav novērtējama, indekss palicis tāds pats, ka eksportēšanas brīdī. Pat samazinājies Francijas sacensību rezultātu trūkuma dēļ. Kā mēs aprēķināsim BLUP indeksu Holšteinas ērzeļa Ramiro (viens no labākajiem pasaules vaisliniekiem) kumeļam no Narcos II, Larry, Mazarin vai Quatsous meitas? Izcila izcelsme ar ievērojamu potenciālu un tomēr šim kumeļam būs tikai puse no mātes BLUP, jo Ramiro BLUP indekss ir 0!

Kāds būs BLUP Franču jājamzirga kumeļam no Olisco un angļu pilnasiņu ķēves, Olimpiskās čempiones Touch of Class? Tā sarakstu varētu turpināt. Praktiski – ja padomājam ar loģiku, šis indekss ir bīstams. „Ja tā taisnība, ka augsts BLUP vienmēr kaut ko nozīmē, un zems vai nulles BLUP nenozīmē vispār neko, tad nav ko piebilst. Pierādījumu trūkums vēl pats par sevi nav pierādījums.”

Mūsu Franču jājamzirgu un Angloarābu šķirnes gūst vislielāko labumu no krustošanas. Tas piešķir universālajiem franču zirgiem spēku un ļauj gūt panākumus visās trīs olimpiskajās disciplīnās. BLUP intersē tikai konkūrs, lai gan audzēšanas rezultātus parāda visi trīs. Nekāda atzinība netiek ģimenēm, kas producē trīscīņas un iejādes zirgus. Kā jau noprotat, lai zirgam būtu BLUP, tam ne tikai jābūt dzimušam Franču jājamzirgam, bet arī sava sporta karjera jāveido Francijā. Citādi nav iespējams izrēķināt BLUP vērtību. Bez tam šis datu trūkums soda arī zirga pēctečus un radiniekus. BLUP indekss tiek piešķirts ģimenei. Tas ne tikai bremzē eksportu, bet ir pilnīgs nonsenss jebkurā selekcijas plānā, jo liela daļa elites vaislas zirgu tiek izslēgti. Eksportētie zirgi bieži ir ģenētiski augstvērtīgi vai labi sporta zirgi.

Indekss ņem vērā tikai sacensību rezultātus kopš 1972.g., it kā pirms tam sacensības neeksistētu, it kā mūsu ciltsdarbs ilgtu vien 20 gadus. Viss iepriekšējais ir aizmirsts. Piemēram, lielisko starptautisko čempionu no 50.-60.gadu labākajiem vaisliniekiem Furioso xx un Sudecteur aa – Malisande, Lacchante de la Dame, Camelia BLUP ir 6 vai 7, lai gan šis līmenis nekādi neatspoguļo viņu kvalitāti. Šīs ķēves ir mātes un vecāsmātes ērzeļiem un vaislas ķēves, kuriem nav nekāda labuma attiecībā uz indeksu no viņu priekšteču panākumiem. 1972.g. viss sākas no nulles – gan labais, gan sliktais. Fakts, ka kopš tā laika nomainījušās vairākas paaudzes neko nenozīmē, jo jau izejas punkts ir kļūdains.

BLUP dod priekšrocību populārajām SF ērzeļu līnijām un pamet novārtā angļu pilnasiņus un angloarābus. Sistēmas ieviesēji acīmredzot grib pielikt punktu AA un XX izmantošanai krustojumos. Vai mums vajadzētu ļaut cilvēkiem paust savu personīgo viedokli visas valsts ciltsdarba līmenī, tikai tāpēc, ka tas ir ērti un attaisno indeksu sistēmu, ko mums mēģina uztiept?

Ar BLUP mums jābaidās, ka vislabākie sporta zirgi tiks ierobežoti, tā apdraudot ģenētiskās pārmantojamības iespēju. Sekas lai novērtē citi, bet es vēlos vērst uzmanību uz vairākiem punktiem, kas liekas svarīgi.
BLUP izmantošana var noverst pie kļūdām: indekss neparāda kvalitāti. Šķietami tas kompensē zināšanu trūkumu. Bet šī elementārā informācija nav salīdzināma ar dziļo un smalko īsta eksperta izpratni. Vajadzētu arī saprast, ka uzspiežot BLUP indeksu, normālie un vēlamie mehānismi tiks traucēti.

Sāk kļūt grūti pārdot zirgus, kam nav augsts BLUP. Daži pircēji par neskatās uz kumeļiem ar BLUP zem 15. No otras puses, sistēma ir derīga tiem, kas pārdod nevērtīgus zirgus jaunajiem audzētājiem, kuriem neinteresē nekas cits kā BLUP vērtība. Audzētāji, kuri pārdod pēcnācējus no ķēvēm ar augstu indeksu, BLUP izmantos tīri mārketingam.

Ērzeļu skatē St.Lo zirgs ar visaugstāko BLUP tika prezentēts briesmīgā skatā – nekopts, neapkalts, izspūrušām krēpēm. Persona, kas viņu prezentēja, teica: „Kāda starpība, ar tik augstu BLUP viņu tāpat sertificēs!” Briesmīgi ir tas, ka īstu ekspertu zināšanas par izcelsmi zaudē jebkādu nozīmi. Esmu drošs, ka galu galā šīs neaizvietojamās zināšanas tiks zaudētas. Komisijas atskaite par ērzeļu selekciju, rakstīta 1993.g. oktobrī, to skaidri parāda.

Līdz par šim es nekad neesmu izvēlējies ērzeli vai ķēvi pēc BLUP vērtības un nekad neesmu to pielietojis atlasē. Un ceru, kad nekad to nedarīšu. Kad es izvēlos ķēvi priekš, piemēram, Jalisco, vienīgais, kas ir svarīgi – lai ķēve būtu asinīga, ar labu pakaļdaļu. Visumā es vēlos, lai ķēve un ērzelis viens otru papildina. Ja es izmeklēšu ķēvi priekš Galoubet (visaugstākais BLUP pašlaik), mani neinteresēs indekss. Es centīšos iegūt spēcīgi būvētu kumeļu, bet ar labu izcelsmi un asinību, jo visi labākie starptautisko sacensību zirgi no Galoubet ir tā veidoti.

Ja es nopirktu izcilos sporta pilnasiņus Laudanum un Hand in Glove un izmantotu uz Alme meitām, tas notiktu tikai tāpēc, ka šis krustojums man liekas interesants un tāpēc, ka es ticu, ka labiem sporta pilnasiņiem ir būtiska loma šķirnē. Tas nebūtu tāpēc, ka Laudanum ir ļoti augsts BLUP, jo Hand in Glove tāda vispār nav (viņš ir sportojis ASV). Man ir žēl, ka Hand in Glove pēcnācēji tiek negodīgi apdalīti salīdzinājumā ar Laudanum pašreizējās blupmānijas dēļ.

Es vēlos, kaut visi audzētāji tā darītu. Bet man bail, ka uzturot šos sistēmu, viņi tiks atrunāti un audzētāju intuīcija ar laiku tiks zaudēta, jo krustojumi tiks plānoti un aprēķināti.

Es esmu pārliecināts, ka „skaitliska indeksa ieviešana, lai piešķirtu katram zirgam objektīvu vērtību ir derīga tikai, kompensējot nepietiekamas zināšanas vai novērtēšanas spējas. Bet tā ir elementāra vērtēšana, nesalīdzināma ar īsta speciālista viedokli. BLUP metode paļaujas uz vienkāršotu teoriju, kas ir tāla no realitātes. Zinātniski tā nav pietiekami piesardzīga un nav pierādīta tās ticamība. Galu galā, tās sistemātiska izmantošana, virzot Franču jājamzirgu audzēšanu, nav nekas labs. Pašreizējie un gaidāmie efekti - visdrīzāk vājinās šķirnes potenciālu un dažādību, izslēgs iespēju izmantot izcilus īpatņus un degradēs audzēšanu un vājinās tirgu.”

Tāpēc es saku – STOP THE BLUP.

Oriģinālā raksts publicēts Franču jājamzirgu gadagrāmatā 1994.
Autora mājaslapa un teksts oriģinālvalodā http://www.brullemail.com/articles.php?Id_lang=2#

Tulkojums - Anna Veidemane