Ciltsdarba programma ietver sevī pasākumu kopumu, kas virzīti uz Latvijas zirgu šķirnes populācijas:
- ģenētiskā resursu saglabāšanu,
- attīstību, šķirnes īpatņu konkurētspējas paaugstināšanu iekšējā un eksporta tirgū.
1.1. Ģenētisko resursu (Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa) saglabāšana.
Par dzīvnieku ģenētiskajiem resursiem sauc kopējo šķirnes genofondu, kas ietver gan plaši izplatītas un izmantotas šķirnes, gan arī ģenētiskās rezerves, kuras veidojas no neizmantotām vai maz izmantotām šķirnēm un dzīvnieku grupām. 1994. gada jūnijā ANO konferencē Riodeţeneiro rīkotajā konferencē par vides un attīstības jautājumiem (UNCED), piedaloties 148 valstīm un 120 valstu valdības pārstāvjiem, tika panākta vienošanās par katras valsts augu un dzīvnieku daudzveidības saglabāšanu to teritorijā. Lai saglabātu lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko daudzveidību, visā pasaulē tiek realizēta apdraudēto dzīvnieku šķirņu un grupu apzināšana un saglabāšanas programmu realizācija. Zirgi, tāpat kā citas mājdzīvnieku sugas, ir globālās biodiversitātes sastāvdaļa, kuros šobrīd novērojami nopietna ģenētiskās variācijas erozija.
Par ģenētiskiem resursiem Latvijas zirgu šķirnē uzskata braucamā tipa zirgus, kuri atbilst šķirnes braucamā zirgu tipa prasībām un ir pieteikti ciltsdarbam saskaņā ar ciltsdarba programmas prasībām.
Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgiem raksturīgās īpašības - nosvērtība, labdabība, uzticēšanās cilvēkam, izceļ šo šķirni uz pārējo šķirņu fona. Šīs īpašības ir būtiskas, izmantojot zirgus darbā, tūrismā, reitterapijā un bērnu apmācīšanā. Jau 1932. gadā Latvijas zirgaudzētāju IV kongresā tika noformulēts, kādam ir jābūt Latvijas zirgam – pieticīgam barības ziņā, izturīgam, norūdītam un stipram veselībā un ilgstošā darbā, pakļāvīgam, nosvērtam, pietiekoši straujam.
Lai nemazinātu genofonda zirgu vērtību, ir svarīgi saglabāt iepriekš minētās zirgu īpašības, kas veidojās no vietējās izcelsmes zirgiem.
Iepriekšējās ģenētisko resursu ciltsdarba programmas darbības laikā, atjaunojās darbs pie Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas un izkopšanas.
Šobrīd Latvijā par Latvijas zirgu šķirnes ģenētiskajiem resursiem uzskatāmi šķirnes braucamā tipa zirgi, kuru ģenealoģijā trešajā paaudzē (skat.1.tabulu) ir 75% Latvijas šķirnes un ir pieļaujami līdz 25% Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas vai 12,5% Angļu pilnasiņu vai Traķēņu šķirņu asinības un ceturtajā paaudzē jābūt 50% Latvijas šķirnes asinības.
1.2. Lavijas zirgu šķirnes sporta tipa attīstība
Ja Latvijas zirgu šķirnes braucamais tips ir saglabājams ģenētiskās daudzveidības nodrošināšanai, tad sporta tips ir attīstāms atbilstoši starptautiskā sporta zirgu tirgus tendencēm, lai palielinātu Latvijas zirgu audzētāju konkurētspēju.
Selekcijas darbā ar sporta tipa zirgiem praktizē gēnu importēšanu, lai uzlabotu esošās saimnieciski derīgās īpašības un radītu lielāku variāciju daţādību izlasei.
Zirgu sporta īpašību uzlabošanai pagājušo ciltsdarba programmu ietvaros tika importēti daţādu šķirņu (Hanoveres, Holšteinas, Vestfāles, Dānijas siltasiņu, Zviedrijas siltasiņu, Nīderlandes siltasiņu un Franču jājamzirgu šķirnes) vaislinieki.
Lai Latvijas šķirnes sporta tipa zirgi varētu konkurēt starptautiskajā tirgū, ciltsdarba programma paredz pasākumus, kuri vērsti uz augstvērtīgu ķēvju izlasi, jaunzirgu darba spēju pārbaudēs papildus testēšanas ieviešanu, augstvērtīgu vaislinieku izmantošanu ķēvju lecināšanai un augstvērtīgu pēcnācēju iegūšanu.
Audzēšanas progress jeb izlases efektivitāte paaudzē ir atkarīga no četriem faktoriem:
- izlases intensitātes,
- noteikto ciltsvērtību precizitātes,
- izkopjamo pazīmju ģenētiski nosacītās mainības,
- paaudţu maiņas intervāla garuma.
1.3. Ciltsdarba mērķi un uzdevumi
Latvijas zirgu šķirnes selekcionēšanas mērķis ir saglabāt un izkopt Latvijas zirgu šķirnes vēsturiski izveidotos divus zirgu tipus. Popularizēt Latvijas zirgu šķirnes vērtīgās īpašības – labdabību un nosvērtību.
1.3.1. Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa selekcionēšanas mērķis
Ir saglabāt un izkopt zirgus ar vēsturiski veidotām īpašībām - stipru konstitūciju, eksterjeru atbilstošu Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa (genofonda) prasībām, labdabīgu un nosvērtu raksturu, korektu, plašu un enerģisku gaitu, izturīgus, pieticīgus barības izmantojamības un turēšanas apstākļu ziņā.
Ciltsdarba uzdevumi.
1. Saglabāt šķirnes braucamo tipu kā gēnu rezervi bez neradniecīgo šķirņu asins pieliešanas.
2. Saglabāt un izkopt šķirnē uz šo brīdi neizzudušās ģenealoģiskās līnijas.
3. Apzināt, izvērtēt un izkopt ķēvju ganāmpulka kvalitatīvo sastāvu, turpinot ciltsdarbu daļēji slēgtā populācijā, Latvijā dzimušas, Latvijas šķirnes ģenētiskiem resursiem atbilstošas ķēves lecinot tikai ar augstvērtīgiem, sertificētiem Latvijas braucamā tipa genofonda ērzeļiem.
4. Palielināt vaislai izmantojamo dzīvnieku izlases intensitāti - izvērtēt un noteikt augstvērtīgākos ērzeļus, piešķirot ieteicamo ērzeļu statusu, ieviest vaislas sastāva zirgiem iedalījumu klasēs.
5. Turpināt zirgu vērtēšanas darbu, datu uzkrāšanu un analīzi, to izmantošanu ciltsvērības noteikšanai.
6. Veicināt mākslīgās apsēklošanas ( MA) punktu izveidošanu pie kādas MA stacijas, ķēvju mākslīgai apsēklošanai ar sertificētu ērzeļu bioproduktu.
7. Izstrādāt Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu sagatavošanas un piedāvāšanas vietējā un starptautiskā tirgū stratēģiju, organizēt pasākumus, braucamā tipa zirgu pārdošanai.
8. Atjaunot darbu pie spermas bankas izveidošanas, lai saglabātu Latvijas šķirnes braucamā tipa izzūdošās ģenealoģiskās līnijas.
9. Izstrādāt un ieviest zirgu temperamenta testēšanas metodiku.
10. Izstrādāt zirgu vērtēšanas instrukciju.
11. Izstrādāt pajūgu braukšanas sacensību rezultātu vērtēšanas metodiku.
12. Izpētīt un izvērtēt veco Oldenburgas tipa ērzeļu Emilton DE487000023705 (VCG Nr. OL13) un Emir DE487000107905 (VCG Nr. OL 12) pēcnācēju atbilstību Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ciltsprogrammas prasībām.
1.3.2. Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa selekcionēšanas mērķis
Ir pilnveidot sporta tipa zirga modeli piemērotu klasiskajiem sporta veidiem (konkūrs, iejāde), saglabājot Latvijas šķirnes zirgiem raksturīgās īpašības - labdabību, nosvērtību, stipru konstitūciju ar korektām, plašām, enerģiskām gaitām.
Ciltsdarba uzdevumi.
1. Palielināt vaislai izmantojamo dzīvnieku izlases intensitāti - izvērtēt un noteikt augstvērtīgākos ērzeļus, piešķirot tiem ieteicamā ērzeļa statusu, un ieviest ieteicamo vaislas ērzeļu sadalījumu pēc izmantošanas virziena.
2. Izvērtēt un noteikt konkrētas selekcionējamās pazīmes, kuras visbūtiskāk uzlabotu konkūra un iejādes zirgu darba spējas (1.attēls).
3. Izstrādāt ciltsvērtības noteikšanas darba metodiku un sākt praktizēt ciltsvērtību noteikšanu vaislā izmantojamiem dzīvniekiem.
4. Veicināt mākslīgās apsēklošanas( MA) punktu izveidošanu pie kādas MA stacijas, ķēvju mākslīgai apsēklošanai ar sertificētu ērzeļu bioproduktu.
5. Izstrādāt sporta zirgu vērtēšanas instrukciju.
6. Izstrādāt un ieviest jājamības testēšanas un lēciena kapacitātes vērtēšanas metodiku.
7. Izstrādāt un ieviest zirgu temperamenta testēšanas metodiku.
9. Izstrādāt zirgu sporta rezultātu vērtēšanas metodiku.
1.4. Audzēšanas metodes
Laika gaitā mainās cilvēku vajadzības, t.i. prasības pret zirgu, tā izmantošanu. Nemainīga paliek selekcijas teorētiskā bāze – iedzimtības un mainības objektīvās likumsakarības un šo likumsakarību prasmīga izmantošana.
Audzēšanas metodes zirgkopībā būtiski neatšķiras no citās lopkopības nozarē lietojamām metodēm, tikai te jārēķinās ar ilgāku paaudţu maiņu nekā citām sugām. Kā tīraudzēšanas, tā krustošanas metodes izmantošana zirgkopībā ir atkarīga no selekcijas mērķa, dabas apstākļiem, kā arī no saimniecības materiālajām iespējām un selekcionāru kvalifikācijas.
Audzēšana pēc populāciju ģenētikas metodēm koncentrējas uz iespējami ātru vidējo darbaspēju līmeņa ģenētisku uzlabošanu visai populācijai. Šāda audzēšana mazāk pamatojas uz izlasi un atlasi, bet gan uz to, lai visi tālākai audzēšanai izvēlētie dzīvnieki saņemtu labāko populācijas gēnu daļu. Klasisko jātnieku sporta zirgu (siltasiņu) audzētājiem ir daudz grūtāk pielietot populācijas ģenētikas principus nekā, piemēram, mājputnu, cūku vai liellopu audzētājiem, jo: zirgam raksturīgs neliels vairošanās līmenis un ilga paaudţu maiņa, tāpēc tas mazāk piemērots populāciju ģenētiskai apstrādei nekā lielākā daļa citu lauksaimniecības dzīvnieku, nelielais populācijas līmenis un neizdevīgā audzēšanas struktūra (nelieli ganāmpulka izmēri) apgrūtina populāciju ģenētikas izmantošanu, jātnieku sportā ir problemātiska audzēšanai nepieciešamo pazīmju definēšana.
Visas selekcijas metodes ir vērstas uz selekcijas efekta panākšanu. Selekcijas efekts ir pēcnācēju vidējā genotipa pārākums par to vecāku attiecīgās pazīmes vidējo vērtību. Līdzīgos apstākļos zirgkopības selekcijas efektivitāti ietekmē:
- selekcijas diferenciāļa palielināšana,
- paaudžu intervāls,
- mērījumu ticamība,
- iegūto datu izmantošana.
Selekcijas diferenciāļa palielināšana. Selekcijas diferenciāli nosaka kā starpību starp vaislai domāto dzīvnieku (ciltskodola) pazīmes vidējo un visas populācijas vidējo vērtību, panākot iespējami lielāku nākamai paaudzei izlasīto vecāku pārākumu pār populācijas vidējo. Selekcijas diferenciāli ietekmē divi faktori – selekcijas intensitāte un variācija. Zirgkopībā variācijas palielināšanu var panākt izmantojot augstvērtīgus vaisliniekus un veicot „asins pieliešanu‖ no citām šķirnēm. Zirgkopībā svarīgi ir noteikt, cik procenti dzīvnieku tiek izlasīti jaunās paaudzes veidošanai. Latvijā šķirnes zirgu ganāmpulkos izlasa ap 25% no paaudzes, līdz ar to intensitāte ir zema un selekcijas diferenciālis nav augsts. Lai izietu no šīs situācijas, jāpaaugstina prasības ērzeļu un ķēvju iekļaušanai vaislas sastāvā, kā arī jānodrošina iespēja pielietot mākslīgo apsēklošanu. Tā dod iespēju no augstvērtīga vaislinieka iegūt ievērojamu skaitu pēcnācēju, kā arī atvieglotu īpaši prepotentu ērzeļu izmantošanu populācijas uzlabošanai no citām šķirnēm.
Paaudžu intervāls. Ne mazāk svarīgs par selekcijas diferenciāli, selekcionējot šķirnes ietvaros, ir paaudžu intervāls. Zirgkopībā šis periods ir ļoti garš – 8 – 12 gadi. Jo ātrāk nomainās paaudze, jo lielāks ir virzības ātrums. Zirgiem labos ēdināšanas un turēšanas apstākļos paaudžu intervālu var samazināt tikai līdz 8 gadiem.
Mērījumu ticamība. Mērījumam jāatspoguļo pazīmes lielums, kas ar šo mērījumu tiek noteikts. Ja mērījums ir neprecīzs, pieaug vides variācija, samazinās ticamība iedzimstamībai un selekcijas darbs kļūst nepareizs. Mērījumu ticamību, novērtējot zirga eksterjeru un darbaspējas, palielina ar kvalificētu zirgu vērtēšanas speciālistu palīdzību. Vērtējot zirgus, mērījumu ticamības nodrošināšanai, jāievēro sekojoši nosacījumi:
- zirgiem jābūt attiecīgi sagatavotiem pārbaudēm (testiem),
- pārbaudēm jānotiek pēc iespējas vienādos apstākļos, jāizvēlas konkrēta pārbaudes vieta, sezona un vērtētāji.
Nav pieļaujamas zirgu identifikācijas kļūdas. Zirgkopībā izmanto starptautisko zirgu identifikācijas metodi, kas balstās uz zirgu krāsas un pazīmju aprakstu. Šo metodi iespējams papildināt ar degzīmju pielietošanu, kā arī ar zirgu apzīmēšanu ar mikročipu.
Iegūto datu izmantošana. Galvenais likums zirgu audzēšanā ir: audzēšanas programmas uzdevumos ir jāiekļauj to pazīmju kopums, kuras ir svarīgas šai šķirnei. Jo vairākas pazīmes tiek selekcionētas, jo mazāks ir selekcijas efekts katrā atsevišķā pazīmē. Ģenētisko korelāciju aprēķins starp iejādes zirgu pazīmēm (gaitām) un lekšanas dotībām uzrāda nenozīmīgas vai pat pretējas (negatīvas) sakarības.
Tīraudzēšana
Tīraudzēšana ir vadošā izkoptu šķirņu audzēšanas metode. Tā kā tīraudzēšana pamatojas uz vienas un tās pašas šķirnes abu dzimumu pārošanu un šķirnes dzīvniekiem ir samērā stabila iedzimtība, pēcnācējiem visumā ir raksturīgās šķirnes pazīmes. Šī iemesla dēļ tīraudzēšanu var droši izmantot ikvienā saimniecībā.
Latvijas zirgu šķirnes ciltsdarbā izmanto tīraudzēšanas metodi. Šķirnes ciltsdarba programmas ietvaros atļauts izmantot radniecīgo siltasiņu zirgu šķirņu vaislas ērzeļus: Oldenburgas, Hannoveras, Holšteinas, kā arī šķirnes, kas cēlušās no iepriekšminētajām, kā, piemēram, Dāņu un Nīderlandes siltasiņus.
Straujākai sportisko īpašību ienešanai šķirnē, pieļaujama asins pieliešana arī Angļu pilnasiņu un Traķēnas šķirņu vaisliniekiem
Tradicionāli tīraudzēšana ir saprotama kā audzēšanas metode, kuru lieto vienas šķirnes ietvaros vai daļā no šķirnes – populācijā. Metode ļauj šķirnē esošo gēnu rezervi uzturēt un attīstīt tālāk.
Latvijas braucamā tipa zirgu audzēšana notiek daļēji slēgtā populācijā un balstās uz audzēšanu pa līnijām un radniecīgām grupām. Tā kā pašreiz, Latvijas zirgu šķirnē braucamajā tipā vēl ir saglabājušies 8 līniju pēcnācēji:Ammona Old7, Gaida Lb574, Kru – Kru Old56, Markgrāfa Old77, Māda Lsb164, Siego Old66, Spēkoņa Lsb100, Redţinalda Lb320, tad Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ciltsdarba programmā iekļaujamas tā saucamās vecās līnijas. Jaunu līniju veidošana šķirnē patlaban nenotiek.
Darba gaitā lielākā problēma saskatāma apstāklī, ka šie braucamā tipa zirgi nav koncentrēti vienā vietā, bet atrodas atsevišķās zemnieku saimniecībās un nereti tikai pa vienam. Lielie attālumi rada problēmas izlases un atlases darbā, ķēvju lecināšanā. Plānojama līniju rotācija. Inbrīdinga pakāpes mazināšanai un šķirnes zirgu tipiskuma saglabāšanai ir iespēja papildināt populāciju ar ievestiem vaisliniekiem no vecā Oldenburgas tipa, kuri vēl saglabāti Vācijā (Moricburgā).
Šī iespēja tika realizēta, importējot atsevišķus vecā Oldenburgas tipa jaunzirgus. Izmantošanai vaislas darbībā no tiem ir sertificēti divi ērzeļi: Emilton DE487000023705 (VCG Nr. OL 13) un Emir DE487000107905 (VCG Nr. OL 12)
Šīs ciltsdarba programmas darbības laikā tiks izvērtēta minēto ērzeļu piemērotība Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa prasībām, pieskaitot ērzeļu Emilton DE 487000023705 (VCG Nr. OL 13) un Emir DE 487000107905 (VCG Nr. OL12) pēcnācējus ģenētiskajiem resursiem.
Emir un Emilton pārstāv tās pašas vecās Oldenburgas smago siltasiņu dibinātāja Normann 710 līnijas Ruthard 1255 zaru, kuru līdz šim Latvijā pārstāvēja Ammon Ol7 līnijas pēcnācēji.
1.5. Ciltsvērtības noteikšanas modelis
Zirga vērtēšana jānoslēdz ar ciltsvērtības kritēriju izstrādi ciltsvērtības noteikšanas modeļa izveidei. Ciltsvērtības noteikšanas rezultātā iegūst dzīvnieku izlases un atlases pareizus kritērijus, izdala būtiskākos darbaspēju ietekmējošos faktorus un nosaka dzīvnieku aditīvās ģenētiskās vērtības.
Pasaulē un arī Latvijā dzīvnieku ciltsvērtēšanā aizvien plašāk lieto jauktos lineāros modeļus, ar kuru palīdzību kļūst iespējams iegūt nenobīdītus ciltsvērtības novērtējumus.
Dzīvnieka ciltsvērtības noteikšanai var izmantot paša darba spēju rādītājus, izcelsmes datus, sānu radu datus, bet vēlāk arī pēcnācēju datus. No šīs informācijas var konstruēt selekcijas indeksu, kombinējot pieejamo informāciju par vienu pazīmi vai par vairākām pazīmēm.
1.5.1. BLUP metodes pielietošana zirgu audzēšanā
BLUP datu apstrāde dod iespēju atdalīt vides ietekmi no ģenētiskās ietekmes. Izmantojot vienu ērzeli vairākos ganāmpulkos, tajos tiek ienesti vienādi gēni. Šajā situācijā ar BLUP palīdzību var atdalīt ģenētisko informāciju no daţādu ganāmpulku vides ietekmes. Jo plašāk un vairākos ganāmpulkos tiek izmantots viens vaislas ērzelis, jo lielāka sasaiste starp ganāmpulkiem, jo precīzāka ir to salīdzināšana.
BLUP vērtēšanas metodes svarīga īpašība neselekcionētā datu bāzē ir tas, ka, pamatojoties uz esošo informāciju, viena zirga dzīves jebkurā momentā ar augstu ticamību var tikt noteikta viņa ciltsvērtība. Šī īpašība vienlaicīgi garantē, ka visu iekļauto zirgu ciltsvērtības ir tieši salīdzināmas savā starpā.
Zirgu ciltsvērtība tiek noteikta pēc fenotipiskajiem novērojumiem un dzīvnieku radniecības. Visas radnieciskās struktūras vērā ņemšana vienlaicīgi garantē, ka:
- visu radniecīgo dzīvnieku panākumi tiek savstarpēji izmantoti ciltsvērtības noteikšanā un var tikt optimāli kombinēti. Ciltsvērtība var eksperimentāli tikt aprēķināta jebkuram vēl nedzimušam kumeļam daţādu vecāku kombināciju gadījumā, kas var palīdzēt audzētājam plānot pāru atlasi,
- ērzeļu un ķēvju pārošanas līmenis tiek abpusēji koriģēts, kas zirgu audzēšanā ir ļoti svarīgi, jo parasti tiek veikta rūpīga saderīgu pāru atlase.
Kopš būtiski palielinājusies tirdzniecība ar sporta zirgiem un vaislas dzīvniekiem starptautiskajā tirgū, kā arī mākslīgo sēklošanu skaits ar importētu spermu, radusies nepieciešamība pēc vienotas vērtēšanas sistēmas izveides vaislas dzīvniekiem. Tas nav viegli, jo katrai valstij un pat katrai zirgu audzētāju organizācijai ir savi, atšķirīgi zirgu audzēšanas mērķi, zirgu vērtēšanas sistēmas. Šobrīd zirgu ciltsvērtību aprēķina pamatā ir zirgu uzrādītās darbspējas konkūrā, iejādē, trīscīņā un zirgu eksterjers. Beļģijā, Francijā un Īrijā ciltsvērtību aprēķina pamatā ir sacensību rezultāti, Dānijā un Zviedrijā izmanto darbspēju pārbauţu rādītājus, savukārt Vācijā un Nīderlandē tiek kombinēti sacensību un darbspēju pārbauţu rezultāti.
Ciltsvērtību aprēķināšanā pielieto dzīvnieka modeli katrai pazīmei atsevišķi vai divām vai vairākām (Vācijā vienlaicīgi 15) pazīmēm kopā. Kā neģenētiskie faktori tiek ņemti vērā: zirga dzimums un vecums, jo novērojumos konstatēts, ka ērzeļu un kastrātu, kā arī vecāku zirgu rezultāti parasti ir augstāki nekā ķēvēm vai vēl jauniem, nepieredzējušiem zirgiem. Dažkārt tiek ņemta vērā arī jātnieka un svešās vides ietekme. Daţādu pazīmju un pārbaužu rezultātu iekļaušana ciltsvērtības aprēķināšanā novērojama Vācijā un Dānijā pielietotajā metodikā. Vācijā ciltsvērtības aprēķinā vienlaicīgi tiek iekļauti iejādes un konkūra sacensību rezultāti (4 pazīmes), ērzeļu darbspēju pārbauţu rezultāti (6 pazīmes) un arī ķēvju darbspēju pārbaužu rezultāti (5 pazīmes). lai aprēķinātu ciltsvērtības, pielieto Vairāku pazīmju – atkārtojamības – dzīvnieka modeli.
Daudzām citām lauksaimniecības dzīvnieku sugām ciltsvērtības ir viegli saprotamas, jo tiek izteiktas tajās pašās mērvienībās kā fenotipiskie novērojumi, piemēram, slaucamām govīm gan fenotipiskais mērījums, gan ciltsvērtība var tikt izteikta saraţotā piena kilogramos vai pienā esošo olbaltumvielu procentos. Savukārt, zirgu audzēšanā ciltsvērtības tiek aprēķinātas pēc iegūtajiem punktiem, vietām, naudas balvām, un šīs vērtības tālāk tiek transformētas labāk saprotamā un salīdzināmā veidā (vaislinieks ar augstu spēju nodot konkrēto pazīmi nākamajai paaudzei vai ar zemu spēju). Ciltsvērtības, kas aprēķinātas pēc darbspēju pārbauţu rezultātiem, visbieţāk tiek transformētas uz vērtējumu skalu, kur vidējā pazīmes vērtība ir 0 (Francijā) vai 100 (citās valstīs) un standartnovirze ir 20 (Nīderlandē eksterjera pazīmēm standartnovirze ir 4).
Būtiskas atšķirības ir arī starp bāzes populācijā ieskaitīto dzīvnieku grupām daţādās valstīs. Tā, piemēram, Nīderlandē un Īrijā bāzes populācijā iekļauj visus dzīvniekus, kuriem ir aprēķinātas ciltsvērtības, turpretim Dānijā, Francijā un Zviedrijā bāzes populācijā iekļauj tikai specifiska vecuma un dzimuma zirgus. Ciltsvērtības reizi gadā tiek pārrēķinātas un publicētas vai nu ţurnālos, vai arī Internetā. Visbieţāk ciltsvērtība tiek aprēķināta katrai pazīmei atsevišķi, taču daţās valstīs (Zviedrijā, Vācijā) ciltsvērtības tiek apkopotas indeksu veidā.
BLUP Dzīvnieka modeli pielieto arī Čehu siltasiņu zirgu ciltsvērtības noteikšanai, izmantojot 1991. – 1998. gada sezonu konkūra sacensību rezultātus (soda punktus). Ciltsvērtības tika aprēķinātas visiem ērzeļiem, kuru pēcnācēji bija piedalījušies konkūra sacensībās dotajā laika posmā un kuriem bija novērtēti vismaz 7 pēcnācēji. Kā fiksētie efekti tika pieņemti zirga vecums, dzimums, sacensību grūtības pakāpe, bet kā randomie faktori – audzētājs (saimniecība), jātnieks, apkārtējā vide.
Aprēķinātās ciltsvērtības tiek analizētas tikai tiem zirgiem, kuriem datu bāzē ir atrodams darba spēju un eksterjera novērtējums. Lai zirgu audzētājiem praksē rastos interese par ciltsvērtību pielietošanu, veicot izlasi un atlasi, tad ciltsvērtības apkopo 3 indeksos (vadoties pēc zirga iespējamā izmantošanas virziena):
- ciltsvērtības indekss iejādē,
- ciltsvērtības indekss konkūrā,
- kopējais ciltsvērtības indekss.
|
Latviešu zemkopju selekcionētā Latvijas zirgu šķirne ar diviem tās tipiem – braucamo un sporta, uzskatāma Latvijā par zirgu pamatšķirni. Šķirnes pamatmateriāls bija gadu simtiem Latvijas valstī dabiskajos klimatiskajos un saimnieciskajos apstākļos veidojušies vietējie Vidzemes un Kurzemes neliela auguma, izturīgie, barošanas un turēšanas apstākļiem pieticīgie, bet veiklie vietējie zirgi, kuru augstums skaustā sākotnēji nedaudz pārsniedza 145 cm.
Nepieciešamību uzlabot vietējos zirgus radīja lauksaimniecības attīstība un līdz ar to prasība pēc spēcīgākiem un augumā lielākiem zirgiem. Jau 1920-tos gados sākās mērķtiecīgs darbs pie Latvijas zirgu divu tipu veidošanas. Lai paaugstinātu zirgu kvalitāti, veica plānveidīgu esošā zirgu sastāva uzlabošanu ar Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirņu vaisliniekiem. Jau šķirnes veidošanās pirmsākumos tika pievērsta uzmanība arī vieglāka tipa zirgiem, kuri bija nepieciešami armijas un sporta vajadzībām. Sporta tipa zirgu darbaspēju palielināšanai, kā uzlabotājus izmantoja Angļu pilnasiņu un Traķēnes šķirņu vaisliniekus. Ar laiku, mainoties ekonomiski politiskajai situācijai valstī, samazinājās pieprasījums pēc vieglā tipa zirgiem un turpmāk līdz 1960–to gadu beigām tautsaimniecības vajadzībām vairāk bija pieprasīti šķirnes smagā tipa zirgi, kuru audzēšanai arī tika veltīta galvenā vērība.
1970-to gadu sākumā, attīstoties sporta sacīkstēm un zirgu eksportam, strauji atjaunojās arī sporta tipa zirgu audzēšana. Šķirnes veidošanās gaitā vieglais braucamais zirgs tika nosaukts par universālo zirgu, bet 1975. gadā par sporta zirgu.
Līdz nesenai pagātnei selekcionāru uzmanība tika veltīta sporta tipa zirgu izkopšanai, kā pieprasītai un perspektīvai tirgus precei, bet braucamā tipa zirgu atraţošana tika atstāta pašplūsmā. 2004. gadā darbs pie Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa saglabāšanas un izkopšanas tika atsākts caur ģenētisko resursu saglabāšanas programmu.
Latvijas zirgu šķirnes zirgu vidējie izmēri ir: 164,8 – 194,3 – 21,7. Šķirnē sastopami arī izteikti lieli vai mazi dzīvnieki, tomēr tādu nav daudz. Ganāmpulkos un novietnēs, kur sastopami pārāk mazi un slikti attīstīti vai pārāk lieli jaunzirgi, būtu ieteicams saimniekus konsultēt par zirgu ēdināšanas un kustību iespējas lielo nozīmi pareizai augšanai un attīstībai. Tā kā izmēriem ir arī vidēji iedzimstamības koeficienti, tad audzēšanas darbā būtu ieteicams sekot vaislas dzīvnieku izlasei, lai novērstu dzīvnieku pārsmalcinātību (piemēram, jaunzirgam pēdvidus apkārtmērs 19 cm.
2.1. Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa raksturojums.
Latvijas zirgu šķirnei raksturīgās apmatojuma krāsas ir dūkana, bēra, ruda. Zirgi pēc temperamenta ir nosvērti, labdabīgi, paklausīgi. Pēc darbaspējām ir spēcīgi, izturīgi, ar labu rikšu un soļu gaitu. Braucamā tipa zirgi ir universāli – tos var izmantot gan aizjūgā, gan jātnieku sportā un tūrismā. Zirgi ir lieli, ar pagarinātu korpusu, spēcīgu un apjomīgu muskulatūru, izturīgu skeletu. Galva proporcionāla, ar taisnu profilu; kakls plats, vidēji garš, taisns vai nedaudz izliekts; skausts labi veidots; mugura un jostasvieta vidēji gara vai pagara, nereti ar vieglu ieliekumu; krusti gari, plati, normāla slīpuma; krūšu kurvis plats un dziļš; kājas spēcīgas, ar labām locītavām un vidēja lieluma, pietiekami izturīgiem nagiem. Bieţāk sastopamie eksterjera trūkumi: pamīksta mugura, kāju stāvotnes vai pirkstu novirzes no normālās. Tipa saglabāšanā, izlasot vaislā izmantojamos dzīvniekus, liela vērtība jāpiegrieţ minēto eksterjera trūkumu novēršanai.
Galva:
|
Labi veidota, proporcionāla ar relatīvi platu pieres daļu, platiem ganašiem un ar vidēji garu pakauša daļu.
Nevēlami: rupjums un pārsmalcinātība. Līka, auna, līdakas galva. |
| Kakls: |
Vidēji garš, ar slaidu un spēcīgu kakla muskulatūru, kas saistoties ar priekškājām sekmē zirga gaitu kvalitāti. Vēlams vidējs kakla pieslēgums.
Nevēlami: brieža kakls, īss kakls, zems kakla stāvoklis. |
| Ķermeņa uzbūve: |
Harmoniska, spēcīga konstitūcija ar izteiktām locītavām.
Nevēlami: garkājaina, paīsa, pārbūvēta, rupja. Pārāk sausa un irdena konstitūcija. |
| Skausts: |
Augsts, garš, ovāli veidots ar labu muskulatūru un saistaudu saslēgumu, skaidri izteikts.
Nevēlami: īss, zems, ass |
| Mugura: |
Stipra, taisna, vidēji plata un vidēji gara mugura, spēcīgi muskuļota, priekšpusē saistīta ar vidēji garu skaustu, aizmugurē – ar vidēju jostas vietu.
Nevēlami: gara, ieliekta, izliekta, nepietiekoši muskuļota |
| Jostasvieta: |
Vidēji gara, plata, labi muskuļota
Nevēlami: ieliekta, izliekta |
| Krusti: |
Gari, plati, vidēji slīpi, dziļi, labi muskuļoti, ovāli. Nevēlami: jumtveida, šķelti
|
| Aste: |
Nevēlami: astes novirze uz vienu pusi |
| Krūtis: |
Garas, platas, dziļas; garas, apaļas ribas, ar samērā garu krūšu kaulu. Spēcīgi muskuļots un līdzens plecu joslas un krūšukurvja saslēgums.
Nevēlami: īsas, šauras, seklas, iežņaugtas krūtis, plakanas ribas |
| Lāpstiņa: |
Gara, plata, slīpa, labi muskuļota
Nevēlami: šaura, īsa, stāva, vāji muskuļota |
| Plecs: |
Vidēji garš, labi muskuļots
Nevēlami: īss, vāji apmuskuļots |
| Priekškājas: |
Plati, labi muskuļoti, gari apakšpleci. Platas, sausas, labi attīstītas karpālās locītavas, izteiktas stiegras; plats, sauss pēdvidus; vidēji gari, normāla slīpuma vēzīši. Stāvotne normāla.
Nevēlami: īsi, vāji muskuļoti apakšpleci, izliektas vai ieliektas karpālās locītavas. Iežmauga pēdvidū. Īsi, gari, mīksti vēzīši. Šaura vai plata kāju stāvotne. Garas rupjas spalvas kāju skarās |
| Pakaļkājas |
Spēcīgi muskuļotas ciskas un apakšciskas; attīstītas lecamās locītavas. Relatīvi plats pēdvidus ar labi izteiktām stiegrām. Vidēji gari, normāla slīpuma vēzīši. Stāvotne normāla, tuvu paralēlai.
Nevēlami: vāji muskuļotas ciskas un apakšciskas. Īsi, gari, mīksti s kājvēzīši. Šaura vai plata kāju stāvotne. Garas rupjas spalvas skarās |
| Nagi: |
Stipri, pareizi veidoti, ar samērīgi veidotu papēţa daļu; ar taisnu pirksta asi.
Nevēlami: stāvi, lēzeni, deformēti nagi. Plaisains, irdens naga rags. |
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa raksturojums
| Rādītāji |
Apraksts |
| Atrašanās vieta |
Visos Latvijas reģionos, skaitliski vairāk Vidzemē un Latgalē |
| Šķirnes nosaukums |
Latvijas zirgu šķirne – braucamais tips |
| Ciltsmarka (abreviatūra) |
LS no 2000.gada |
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ķēvju skaits atbilstoši ģenētisko resursu prasībām
|
246 |
| Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļu skaits atbilstoši ģenētisko resursu prasībām |
50 |
| Tipiskākās apmatojuma krāsas |
Dūkana, bēra, ruda |
Minimālie izmēri:
-ērzeļiem
- ķēvēm |
162 – 196 – 22,5
160 – 195 – 21,5 |
| Darbaspēju novērtējums |
Vērtējums testējot brīvo kustību soļu, rikšu, lēkšu gaitu kvalitāti, vadāmību grožos vai aizjūgā, dzīvnieka temperamentu un labdabīgumu. |
| Zirga pielietojums |
Izmanto galvenokārt tūrismam, atpūtai, izjādēm un lauksaimniecības darbiem, arī pajūgu braukšanas sacensībām. |
| Zirga temperaments |
Paklausīgi, nosvērti, labdabīgi. |
2008. gada Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ģenētisko līniju izpēte un analīze.
Līdz 2008. gada 1. aprīlim ir reģistrēti dati par 490 Latvijas zirgu šķirnes braucamajam tipam atbilstošiem dzīvniekiem. Šis dzīvnieku skaits nav absolūts, jo populācijā notiek nepārtrauktas izmaiņas. Tāpat ir zināms, ka Latvijas šķirnes zirgu populācijā ir zirgi, kuri atbilst genofonda nosacījumiem un ir reproduktīvajā vecumā, tomēr nav pieteikti ģenētiskajiem resursiem (it sevišķi tas sakāms par ķēvēm un jaunzirgiem).
Apkopojot informāciju par zirgu sadalījumu pa reģioniem, izmantojām datus par Latvijā esošajiem dzīvajiem zirgiem, kuri ir pieteikti genofonda saglabāšanas programmai visā tās realizācijas laikā, kā arī datus par kumeļiem, kuri dzimuši genofonda ķēvēm no sertificētajiem braucamā tipa ērzeļiem.
2.att. Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu procentuālais sadalījums pa reģioniem
Visvairāk braucamajam tipam atbilstošo zirgu genofonda saglabāšanai reģistrēti Vidzemes reģionā (skat. 2.att.), kā arī Rīgas un Zemgales reģionos. Vidzemes un Rīgas reģionos kopā atrodas ap 60% no visiem Latvijā reģistrētajiem genofonda zirgiem. Vidzemē lielais genofondam atbilstošo zirgu skaits skaidrojams ar to, ka šajā reģionā atrodas SIA Burtnieku zirgaudzētava, kuras vaislas ķēvju kodols sastāv no Latvijas tīršķirnes ķēvēm un kuras izmanto sporta tipa zirgu ieguvei gan no Latvijas šķirnes, gan citu šķirņu ērzeļiem. Šajā zirgaudzētavā atrodas arī četri ģenētiskajos resursos iekļauti vaislas ērzeļi.
Lielākā daļa Latvijā esošo zirgu ir Dienvidlatgales un Austrumlatgales reģionos, bet maz reģistrēto ģenētisko resursu. Tas varētu būt izskaidrojams ar to, ka šajās vietās ir daudz zirgu, kuriem pazaudēta informācija par izcelsmi. Turklāt reģionam raksturīga zema ekonomiskā aktivitāte, daudz cilvēku, kuriem nav iespējas savas ķēves aizvest pie sertificēta ērzeļa, tāpēc tās tiek lecinātas ar to ērzeli, kurš atrodas vistuvāk vai arī vispār netiek lecinātas.
Genofondā iekļauto braucamā tipa zirgu vidējais vecums ir 10,1 gads. Ķēvju vidējais vecums ir 11,2 gadi, bet to ķēvju vidējais vecums, kuras ir vismaz 3 gadus vecas ir 12,9 gadi. Savukārt ērzeļu vidējais vecums ir 6 gadi, bet to ērzeļu, kuri ir vismaz 3 gadus veci, vidējais vecums ir 10,5 gadi. Visvairāk (27,4%) ir kumeļu un jaunzirgu līdz 3 gadu vecumam, bet daudz neatpaliek arī zirgi vecumā no 4 – 10 gadiem (24,8%) un 10 – 15 gadiem (22,9%). Zirgi vecumā no 4 – 20 gadiem sastāda 65,9%. Tas liecina, ka vairums ģenētiskajos resursos iekļauto vaislas dzīvnieku ir produktīvajā vecumā un no tiem var iegūt pēcnācējus, kas ir viens no galvenajiem nosacījumiem populācijas saglabāšanai un palielināšanai.
Pamatojoties uz Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu ģeneoloģisko līniju izpēti un darbaspēju pārbauţu sacensību rezultātiem tika izstrādāts mūsdienu prasībām atbilstošs Latvijas šķirnes braucamā tipa zirga modelis.
Sakarā ar to, ka pajūgu braukšanas disciplīna atzīta par perspektīvu zirgu izmantošanas veidu, tā prasībām atbilstošs ir Latvijas braucamā tipa zirgs, kas ir elegants, ar atbilstošu braucamā tipa zirga konstitūciju, izturīgs, ar labām gaitām.
Gaitas enerģiskas, plastiskas, ritmiskas ar plašu tvēriena amplitūdu. Kustības soļos brīvas ar izteiktu četrtaktu darbību, pakaļkāju piezemējot pāri priekškājas nospiedumam. Rikši divtaktu kustībā, ar enerģisku telpu tverošu locītavu darbību. Lēkši ar izteiktu trīstaktu darbību, enerģiski, līdzsvaroti.
Šiem zirgiem jāpiemīt tipam raksturīgās īpašības - līdzsvarots temperaments, nosvērtība, labdabība, pakļāvība. Būtiska zirga kvalitātes īpašība ir tā piemērotība darba veikšanai aizjūgā. Zirgiem jābūt ar labu veselību, nosvērtu psihi, labu auglību un tiem nav pārmantojamo kļūdu.
Saglabājot šķirnes braucamo tipu ar tā vērtīgajām īpašībām, tam veiksmīgi var atrast pielietojumu tūrismā, hobija jāšanā vai braukšanā.
Spēcīgi muskuļotas ciskas un apakšciskas; attīstītas lecamās locītavas. Relatīvi plats pēdvidus ar labi izteiktām stiegrām. Vidēji gari, normāla slīpuma vēzīši. Stāvotne normāla, tuvu paralēlai.
Nevēlami: vāji muskuļotas ciskas un apakšciskas. Īsi, gari, mīksti vēzīši. Šaura vai plata kāju stāvotne. Garas rupjas spalvas kāju skarās
2.2. Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa raksturojums.
Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa īpatņi, kuros šķirnei vēsturiski veidojoties, ir Angļu pilnasiņu un Traķēnes zirgu asinis, kā arī tuvu radniecīgi ar izcilākajām sporta zirgu šķirnēm – Hanoveras, Oldenburgas, Holšteinas, ir nosvērti un enerģiskā temperamenta dēļ ir labi piemēroti sportam. Līdz ar jāšanas sporta strauju attīstību Eiropā un arī Latvijā, šobrīd notiek daţādu zirgu šķirņu strauja transformācija par augstas klases sporta zirgu šķirnēm. Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa izkopšanai plaši izmanto daţādu, Eiropas siltasiņu sporta zirgu šķirņu (Dāņu, Vestfāles Zviedru siltasiņu, KWPN u.c.) pārstāvjus. Mēŗķtiecīgi veidojot selekcijas darbu var panākt strauju sporta tipa zirgu īpašību uzlabošanos un diferenciāciju.
Latvijas zirgu šķirnei raksturīgās apmatojuma krāsas ir : dūkana, bēra, ruda. Selekcijā neizmanto zirgus ar dārku apmatojuma krāsu, jo tā šķirnei nav raksturīga.
Eksterjers dod iespēju spriest par zirga piemērotību noteiktam darbam, par zirga darba spējām un izturību. Tipisks Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa zirgs ir pietiekami liela auguma (vēlams skausta augstums no 1,64 m), ar izteiktu ķermeņa virsējo līniju, pareizu kāju stāvotni, stipriem, pareizi veidotiem nagiem. Zirga gaitai jābūt drošai, vieglai, enerģiskai, piemērotai klasiskajiem sporta veidiem (konkūrs, iejāde) .Gan šķirnes ērzelim, gan ķēvei jābūt tipiskiem sava dzimuma pārstāvjiem
Galva:
|
Labi veidota, sausa un proporcionāla ar relatīvi platu pieres daļu, vēlamas izteiksmīgas acis, plati ganaši, galvas piestiprinājums kaklam ar garu pakauša daļu.
Nevēlami: rupjums un pārsmalcinātība. |
| Kakls: |
Garš, ar slaidu un spēcīgu kakla muskulatūru, kas saistoties ar priekškājām sekmē zirga gaitu kvalitāti. Vēlams augsts kakla pieslēgums ar pakāpenisku pāreju krūšu daļā.
Nevēlami: brieža kakls, īss kakls, zems kakla stāvoklis.
|
| Ķermeņa uzbūve: |
Harmoniska, sausa konstitūcija ar izteiktām locītavām.
Nevēlami: garkājaina, paīsa, izstiepta, pārbūvēta, rupja
|
| Skausts: |
Augsts, garš ar labu muskulatūru un saistaudu saslēgumu, skaidri izteikts.
Nevēlami: īss, zems. |
| Mugura: |
taisna, vidēji gara, spēcīgi muskuļota, priekšpusē saistīta ar garu skaustu, aizmugurē – ar īsu jostas vietu.
Nevēlami: gara, ieliekta, izliekta
|
| Jostasvieta: |
Vidēji gara, plata, labi muskuļota
Nevēlami: ieliekta, izliekta
|
| Krusti: |
Gari, plati, vidēji slīpi, labi muskuļoti, ovāli. Nevēlami: jumtveida, šķelti
|
| Aste: |
Nevēlami: astes novirze uz vienu pusi |
| Krūtis: |
Garas, vidēji platas, dziļas; garas, vidēji izliektas ribas. Nevēlami: īsas, šauras, seklas krūtis
|
| Lāpstiņa: |
Gara, plata, slīpa, labi muskuļota
Nevēlami: šaura, īsa, stāva, vāji muskuļota
|
| Plecs: |
Vidēji garš, labi muskuļots
Nevēlami: īss, vāji apmuskuļots |
| Priekškājas: |
Plati, labi muskuļoti, gari apakšpleci. Platas, sausas, labi attīstītas karpālās locītavas, izteiktas stiegras; plats, sauss pēdvidus; vidēji gari, slīpi vēzīši. Stāvotne normāla, tuvu paralēla.
Nevēlami: īsi, vāji muskuļoti apakšpleci, izliektas vai ieliektas karpālās locītavas. Iežmauga pēdvidū. Īsi, gari, mīksti vēzīši. Šaura vai plata kāju stāvotne.
|
| Pakaļkājas |
Labi muskuļotas ciskas un apakšciskas; attīstītas lecamās locītavas. Relatīvi plats pēdvidus ar labi izteiktām stiegrām. Vidēji gari, slīpi vēzīši. Stāvotne normāla, tuvu paralēlai.
Nevēlami: vāji muskuļotas ciskas un apakšciskas. Īsi, gari, mīksti vēzīši. Šaura vai plata kāju stāvotne.
|
| Nagi: |
Stipri, pareizi veidoti, ar samērīgi veidotu papēţa daļu; ar taisnu pirksta asi.
Nevēlami: stāvi, lēzeni, deformēti nagi. Plaisains, irdens naga rags.
|
Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa raksturojums
| Rādītāji |
Apraksts |
| Atrašanās vieta |
Visos Latvijas reģionos
|
| Šķirnes nosaukums |
Latvijas zirgu šķirne – sporta tips |
| Ciltsmarka (abreviatūra) |
LS no 2000.gada |
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ķēvju skaits atbilstoši ģenētisko resursu prasībām
|
~1100 |
| Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa ērzeļu skaits atbilstoši ģenētisko resursu prasībām |
~117 |
| Tipiskākās apmatojuma krāsas |
Dūkana, bēra, ruda |
Minimālie izmēri:
-ērzeļiem
- ķēvēm |
Izmēri tiek fiksēti, bet netiek vērtēti.
Sporta tipā ieskaita zirgus ar augstumu skaustā virs 160 cm. |
| Darbaspēju novērtējums |
Testējot brīvo kustību soļu, rikšu, lēkšu gaitu, leciena kvalitāti, dzīvnieka temperamentu un labdabīgumu. Jājamības tests.
|
| Zirga pielietojums |
Klasiskiem sporta veidiem –konkūrs, iejāde. Pajūgu braukšanai, hobijam. |
| Zirga temperaments |
Paklausīgi, nosvērti, labdabīgi. |
Gaitas. Raitas, enerģiskas, ritmiskas ar plašu tvēriena amplitūdu – soļiem 4 taktis, rikšiem – 2 taktis, lēkšiem – 3 taktis. Kustības soļos brīvas, enerģiskas ar plašu tvērienu, pakaļkāju piezemējot pāri priekškājas nospiedumam. Rikši ar pietiekoši enerģisku locītavu darbību, kas atbilst sporta tipa zirga prasībām. Lēkši elastīgi, viegli, ar izteiktu cēliena un līdzsvara daļu, aktīvu pakaļkāju darbību un elastīgu atspērienu, kas viegli tiek pārnests uz ķermeņa plecu daļu. Lēkšos jābūt parādītām kustībām ar izteiktu cēlienu kā uz priekšu, tā arī uz augšu. Gaitas vērtē vedot dzīvnieku pavadā soļos, bet pārējās gaitas pilnīgi brīvi.
Lēciens elastīgs un pietiekoši konkrēts ar zināmu nosvērtību. Lēcienā ir skaidrs pacēlums, spēcīgs un ātrs atspēriens ar lēcienam skaidri izteiktu ātru kāju pievilkšanu, iespējami taisnu pēdvidus turēšanu lidojuma fāzē cieši zem sevis, lecamo locītavu iztaisnošanu un aploces veidošanu ap šķērsi (baskulāciju).
Citas īpašības:
Vēlams ir saticīgs, drošs, pakļāvīgs, nosvērts un uzticīgs zirgs. Enerģisks, bet ar līdzsvarotu temperamentu. Ar labu veselību, nosvērtu psihi, auglīgs.
Nevēlami: nelīdzsvaroti, agresīvi, bailīgi, slinki zirgi.
Spēcīgi muskuļotas ciskas un apakšciskas; attīstītas lecamās locītavas. Relatīvi plats pēdvidus ar labi izteiktām stiegrām. Vidēji gari, normāla slīpuma vēzīši. Stāvotne normāla, tuvu paralēlai.
Nevēlami: vāji muskuļotas ciskas un apakšciskas. Īsi, gari, mīksti vēzīši. Šaura vai plata kāju stāvotne. Garas rupjas spalvas kāju skarās
3.1.1. Izcelsme - šķirnības noteikšana. Tips.
Zirga šķirni nosaka pēc tā izcelsmes, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto ciltsdokumentāciju.
Braucamā tipa zirgam jābūt izteiktam sava tipa pārstāvim.
Latvijas zirgu šķirnes braucamajā tipā ieskaita zirgus, kuri cēlušies no Latvijas un tai radniecīgām šķirnēm. Latvijas zirgu šķirnei radniecīgās šķirnes ir Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnes.
Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu (genofonda) ģenealoģijā, priekšteču trešajā paaudzē, jābūt 75% Latvijas zirgu šķirnes asinības un ir pieļaujams 25% Oldenburgas, Hanoveras, Holšteinas vai 12,5% Angļu pilnasiņu vai Traķēņu šķirņu asinības un ceturtajā paaudzē jābūt vismaz 50% Latvijas zirgu šķirnes asinības.
Priekšteču izcelšanos apstiprina ieraksti Valsts ciltsgrāmatā ar ciltsmarku L, Lb, Lbk, Lsb, Lk, Lvbk, Lsbk, LS, kur priekštečos nedrīkst parādīties Dāņu siltasiņu, Nīderlandes siltasiņu un Zviedru siltasiņu šķirnes zirgi, kā arī citu, neradniecisko sporta tipa šķirņu īpatņi.
Latvijas šķirnei neradniecisko šķirņu pārošanas rezultātā iegūtie pēcnācēji uzskatāmi par krustojuma dzīvniekiem un netiek vērtēti pēc Latvijas zirgu šķirnes programmām. Pēcnācēji uzskatāmi par krustojuma dzīvniekiem, ja nav zināma izcelšanās 4 paaudzēs; Krustojuma dzīvniekiem piešķir viena vecāka šķirnes apzīmējumu ar pakāpi. Krustojuma šķirnības pakāpi (asinību) vienas šķirnes ietvaros nosaka pēc vecāku asinības pussummas, to noapaļojot uz mazāko pusi.
3.1.2. Izmēru noteikšana
Dzīvnieku mērīšanu veic no 24 mēnešu vecuma, rezultātus fiksē ciltskartītē un zirga vērtēšanas lapā, norādot mērīšanas vietu, datumu. Mēra:
● skausta augstumu,
● krūšu apkārtmēru,
● pēdvidus apkārtmēru.
Minimālās prasības braucamā tipa zirgu izmēriem (cm)
| Grupa |
Skausta augstums |
Krūšu apkārtmērs |
Pēdvidus apkārtmērs |
| Vaislas ērzeļi |
162 |
196 |
22.5 |
| Vaislas ķēves |
160 |
195 |
21.5 |
3.1.3. Eksterjera vērtēšana
Zirga eksterjers (jeb ārējā uzbūve, forma) ir dabiskās izlases un selekcijas kopīgs rezultāts, kas atšķiras ne vien starp dažādām šķirnēm, bet arī vienas šķirnes dažādu subpopulāciju un līniju starpā. Latvijas zirgu šķirnes selekcijā eksterjeru uzskata par būtisku zirga kvalitātes rādītāju. Eksterjera novērtēšana ietver fenotipiskās pazīmes, kas piešķir dzīvniekam spēju attīstīt īpašas darba spējas. Zirga produktivitāte, pirmkārt, ir kustību spēja, kura galvenokārt pamatojas uz fizioloģiskiem un enerģētiskiem faktoriem un attīstās pēc mehāniskiem un statiskiem likumiem.
Eksterjera vērtēšanu zirgam veic sākot ar 24 mēnešu vecumu, uzrādot ciltskartītē un zirga vērtēšanas lapā izcelsmi/tipiskumu (braucamais vai sporta tips), mērīšanas vietu datumu, izmērus un eksterjera vērtējumu. Zirgam vērtē 7 eksterjera grupas, katru pēc desmit baļļu sistēmas (6.tabula).
3.1.4. Darba spēju novērtēšana
Darba spēju novērtēšanai izmanto lauka pārbaudes testu. Katra zirga darbaspējas vienlaikus testējot nosaka trīs sertificēti zirgu vērtētāji, katru pazīmi vērtējot pēc 10 punktu skalas, maksimālais iegūstamo punktu skaits 40, pēc tam iegūtos punktus pārvērš ballēs. Iegūtie testēšanas rezultāti tiek apkopoti un iesniegti šķirnes zirgu audzēšanas organizācijā, kas veido datu bāzi katram šķirnes zirgam.
Darba spēju rādītāji, kurus vērtē:
Brīvās kustības soļos – gaitai jābūt sinhronai, četrtaktu kustībā, izteikti plašai, enerģiskai, līdzsvarotai, elastīgai;
Brīvās kustības rikšos – gaitai jābūt izteikti divtaktu kustībā, enerģiskai, plašai, līdzsvarotai, ar labu pakaļkāju saliekšanos un ar izteiktu smaguma centra virzību uz priekšu, izteiktu muguras un ekstremitāšu muskulatūras darbību, ar priekškāju virzību augšup un ar izteiktu pleca brīvību;
Brīvās kustības lēkšos – gaitai jābūt izteikti trīstaktu kustībā, enerģiskai, elastīgai, plašai, līdzsvarotai. Katrs lēkšu temps veidojas, pakaļkājām enerģiski atsperoties zem ķermeņa smaguma centra;
Soļu un rikšu gaitas jāuzrāda ejot arī pavadā
Vadāmība grožos - no 24 mēnešu vecuma vērtē soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus),
Vadāmība aizjūgā - no 36 mēnešu vecuma vērtē zirga soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus).
Vērtēšanas kritēriji - paklausība( atsaucība uz braucēja doto komandu izpildi), impulss (brīva kustība uz priekšu), labdabība.
3.1.5. Ērzeļu vērtēšana iekļaušanai vaislas sastāvā
Par vaislas ērzeli uzskatāms Latvijas šķirnes braucamā tipa tīršķirnes ērzelis no 3 gadu vecuma, kas atbilst zemāk minētajām Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa prasībām un tam ir piešķirts vaislinieka sertifikāts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.
Ciltsdarba programmas ietvaros, ciltsdarba organizācija izsniedz sertifikātu par vaislas ērzeļiem, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem, kā arī par atbilstošu ērzeļu dziļi saldēto spermu (bioproduktu).
No programmā iekļautajiem vaisliniekiem pēc sertifikāta izsniegšanas tiek noņemts asins paraugs (imunoģenētiskās bankas veidošanai).
Izcelsme/tips
Izcelsmes prasības ir noteiktas nodaļā 3.1.1.
Augstvērtīgāk vērtējami ērzeļi, kuri pieder pie šķirnes vecajām ģenealoģiskajām līnijām un radniecīgajām grupām.
Tips ir braucamā tipa zirga atbilstība šķirnes tipa vēlamajam modelim. Par mazāk tipiskiem tiek uzskatīti zirgi ar smalkāku un sportiskāku ķermeņa uzbūvi.
Vaislas sastāvā iekļaujamiem ērzeļiem jābūt ļoti labi izteiktam tipam (8 balles)
Augstāk vērtējami ērzeļi, kuri pieder pie šķirnes vecajām ģenealoģiskajām līnijām un radniecīgajām grupām:
Ammona Old7,
Gaida Lb574,
Kru – Kru Old56,
Markgrāfa Old77,
Siego Old66,
Spēkoņa Lsb100,
Redţinalda Lb320
Flagmaņa Lb703
Braucamā tipa zirgam jābūt izteiktam sava tipa pārstāvim, tāpēc vaislas sastāvā iekļaujamiem ērzeļiem jābūt ļoti labi izteiktam tipam (8 balles).
Vaislas ērzeļu vērtēšanu šķirnes zirgu audzēšanas organizācija veic ne retāk kā vienu reizi gadā, iepriekš noteiktā pārbaudes vietā, saskaņā ar šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas apstiprinātu vērtēšanas nolikumu
Detalizēta vērtēšanas metodika pielikumā: Nolikums par vaislas ērzeļu sertifikāciju. (4.pielikums)
Izmēri
Ciltsdarba programmā iekļaujamiem vaislas ērzeļiem izmēru minimālās prasības ir: (cm)
Skausta augstums 162
Krūšu apkārtmērs 196
Pēdvidus apkārtmērs 22,5
Eksterjers
Vaislas ērzeļu eksterjeru vērtē atbilstoši „Latvijas zirgu šķirnes zirgu vērtēšanas instrukcijai", rezultātus fiksē ciltskartiņā un zirga vērtēšanas lapā. Ērzelim vērtē 7 eksterjera grupas, katru pēc desmit baļļu sistēmas (6.tabula). Vaislas ērzelim jāiegūst vismaz 49 eksterjera vērtēšanas balles.
Darba spējas
Vaislas ērzeli testē pēc četriem kritērijiem, katru vērtējot pēc 10 punktu skalas. Maksimālais iegūstamo punktu skaits 40, pēc tam iegūtos punktus pārvērš ballēs. Darbaspējas vērtē:
gaitas vērtējums soļos (brīvā gaitā un pavadā)
gaitas vērtējums rikšos (brīvā gaitā un pavadā)
brīvās kustības lēkšu gaitā
vadība aizjūgā soļu un rikšu gaitā (demonstrē apstāšanos no soļiem, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus).
Kopējais minimālais vērtējums 8 balles (31 punkts).
Ērzeļu vērtēšanā ievieš temperamenta un labdabīguma testēšanu, kam ir apraksta forma.
Pēcnācēju kvalitāte
Ērzeli vērtē pēc pēcnācēju vērtējuma - novērtētiem jaunzirgiem, atbilstoši braucamā tipa ciltsdarba programmas prasībām. Jāveic ērzeļu pēcnācēju kvantitātes un kvalitātes analīze. Lai precīzāk varētu novērtēt pēcnācēju kvalitāti, ir būtiski veidot ģenētisko resursu ērzeļu spermas banku un radīt priekšnosacījumus ķēvju mākslīgai apsēklošanai.
3.1.6. Ķēvju vērtēšana iekļaušanai vaislas sastāvā
Par vaislas ķēvi uzskatāma Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa tīršķirnes ķēve no 3 gadu vecuma, kas atbilst zemāk minēto Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa (ģenētisko resursu) prasībām.
Īpašniekam jānodrošina, lai vaislas ķēve, kas iekļauta programmā, tiktu saglabāta un no viņas 5 gadu laikā iegūtu pēcnācēju, kas atbilst ģenētisko resursu saglabāšanas ciltsdarba programmai. Ķēvi likvidējot, jānodrošina, lai ganāmpulka vaislas sastāvā tiktu iekļauts vismaz viens pēcnācējs, kas atbilst ģenētisko resursu saglabāšanas programmas prasībām. Vaislas ķēve var tikt izmantota arī sporta zirgu atraţošanai.
Lai veiktu izlasi, vaislas ķēvēm pēc braucamā tipa zirgu vērtēšanas instrukcijas vērtē:
- izcelsmi/ tipiskumu,
- izmērus,
- eksterjeru,
- darba spējas,
- pēcnācēju kvalitāti
Izcelsme/tips
Izcelsmes prasības ir noteiktas nodaļā 3.1.1.
Pie vērtīgākajām ķēvēm pieskaitāmas tās, kuras pieder pie šķirnes ķēvju ģimenēm: Jūlas ANGP 368 ( Beatrises) Zendas OLD 12 – Fatas ALD 16 Brīvas OLD 105 – Normas LSBK 749 Laimas LSB 26 Laumutes LSB 30 Skaidrītes LSB 68 Astras LB 532 Artas LB 634
Vaislas sastāvā iekļaujamām ķēvēm minimālais tipa vērtējums var būt izteikts vidēji (6 balles)
Izmēri
Ciltsdarba programmā iekļaujamām vaislas ķēvēm izmēru minimālās prasības ir (cm )
Skausta augstums 160
Krūšu apkārtmērs 195
Pēdvidus apkārtmērs 21,5
Eksterjers
Vaislas ķēvju eksterjers tiek novērtēts atbilstoši izstrādātajai „Latvijas zirgu šķirnes zirgu vērtēšanas instrukcijai” un rezultāti tiek fiksēti ciltskartiņā un „Zirga vērtēšanas lapā”. (5. pielikums). Ķēvei vērtē 7 eksterjera grupas, katru pēc desmit baļļu sistēmas (6.tabula).
Vaislas ķēvei jāiegūst vismaz 49 eksterjera vērtēšanas balles.
Pamatojoties uz minētajiem vērtējumiem, vaislas ķēves iedala klasēs, no kurām augstākā ir Elites klase, tad I. un II.klase.
Darba spējas
Vaislas ķēvi testē pēc četriem kritērijiem, katru vērtējot pēc 10 punktu skalas. Maksimālais iegūstamo punktu skaits 40, pēc tam iegūtos punktus pārvērš ballēs.
gaitas vērtējums soļos (brīvā gaitā un pavadā) gaitas vērtējums rikšos (brīvā gaitā un pavadā) brīvas kustības lēkšu gaitā vadība groţos soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļiem, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus).
Darbaspēju kopējais minimālais vērtējums 26 punkti (7 balles).
Ķēvju vērtēšanā ievieš temperamenta un labdabīguma testēšanu, kam ir apraksta forma.
Pēcnācēju kvalitāte
Vaislas ķēvi vērtē pēc 2 pēcnācējiem – novērtētiem jaunzirgiem, atbilstoši braucamā tipa ciltsdarba programmas prasībām.
3.1.7. Kumeļu vērtēšana
Braucamā tipa ķēvītes (ja pēc izcelsmes atbilst ģenētisko resursu saglabāšanas prasībām) no 6 mēn. vecuma ieskaita genofonda sastāvā.
1. Vērtēšana tiek veikta, kumeļam no 4 līdz 6 mēnešu vecumam. Vērtēšanu veic šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas nozīmēts sertificēts vērtētājs lauka (manēţas) apstākļos.
2. Ķēve tiek vesta pie rokas, kumeļš nepiesiets seko mātei.
3. Kumeļam vērtē četras pazīmes:
- izcelsmi/tipu
- eksterjeru, ķermeņa proporcijas
- gaitu kvalitāti (tiek novērtēta ar vienu kopēju atzīmi)
- kopējais iespaids
4. Katru pazīmi vērtē 10 punktu sistēmā. Maksimālais iegūstamo punktu skaits ir 40 punkti.
5. Sertificēta persona veic šķirnes zirga pirmdokumenta – zirga reģistrācijas kartiņas aizpildīšanu ar kumeļa pazīmju aprakstu un grafisko apzīmēšanu
6. Pamatojoties uz zirga pases datiem, šķirnes zirgu audzēšanas organizācija izdod kumeļa īpašniekam ciltskartiņu.
3.1.8. Jaunzirgu vērtēšana.
Jaunzirgus vērtē sākot no 2 gadu (24 mēnešu) vecuma līdz 3 gadu (36 mēnešu) vecumam ieskaitot, pēc izcelsmes/tipa, izmēriem, eksterjera un darba spējām (skat. prasības „Latvijas zirgu šķirnes zirgu vērtēšanas instrukcijā”).
Jaunzirgu novērtēšana nepieciešama, lai īstenotu vaislas dzīvnieku – vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes, kā arī prognozētu pašu jaunzirgu izlasi. Trīs eksperti vērtē jaunzirgu izcelsmi/tipu, izmērus, eksterjeru, darba spējas, kā arī nosaka jaunzirga ieteicamo izmantošanas virzienu. Jaunzirgus ieteicams vērtēt reģionālās skatēs līdz 3 gadu vecumam ieskaitot.
Jaunzirgus vērtējot nosaka labākos līniju un ģenealoģisko grupu turpinātājus. Galvenā uzmanība pievēršama braucamā tipa raksturīgo īpašību saglabāšanai.
Darba spējas vērtē 10 punktu sistēmā.
Darba spēju vērtējumu iegūst testēšanas rezultātā. Testēšanu veic šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas izveidota sertificētu vērtētāju komisija trīs cilvēku sastāvā. Katram jaunzirgam tiek novērtēta gaitu kvalitāte:
- gaitas vērtējums soļos (brīvā gaitā un pavadā)
- gaitas vērtējums rikšos (brīvā gaitā un pavadā)
- brīvas kustības lēkšu gaitā
- no 24 mēnešu vecuma vērtē zirga vadāmību groţos soļu un rikšu gaitā (demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus)
- no 36 mēnešu vecuma vērtē zirga vadāmību aizjūgā soļu un rikšu gaitā ( demonstrējot apstāšanos no soļu gaitas, pagriezienu (voltu), gaitu pāreju elementus)
Iegūtie testēšanas rezultāti tiek apkopoti un iesniegti šķirnes zirgu audzēšanas organizācijā, kas veido datu bāzi katram šķirnes zirgam. Uz iegūto datu pamata rēķina darbaspēju indeksu.
Ar 2009. gadu ģenētiskajos resursos iekļauj arī ķēvītes pēc 6. mēnešu vecuma sasniegšanas, kuras jaunzirga vecumā paredz novērtēt atbilstoši programmai un 3 gadu vecumā aplecināt ar Latvijas šķirnes braucamā tipa ērzeli. Savukārt jaunos ērzeļus ģenētiskajos resursos iekļauj no 36 mēnešu vecuma pēc viņu sertifikācijas.
3.2.1. Izcelsme - šķirnības noteikšana.
Zirga šķirni nosaka pēc tā izcelsmes, pamatojoties uz normatīvajos aktos noteikto ciltsdokumentāciju.
Latvijas šķirnē ieskaita zirgus, kuri cēlušies no Latvijas un tai radniecīgām vai pieļaujamām šķirnēm. Latvijas zirgu šķirnei radniecīgās šķirnes ir Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnes. Latvijas zirgu šķirnei pieļaujamās šķirnes ir Dānijas siltasiņu, Nīderlandes jājamzirgu, Francijas jājamzirgu, Vestfāles šķirne, Zviedru siltasiņu un Zangershaides, ja tām pierādāma izcelšanās no Oldenburgas, Hanoveras un Holšteinas šķirnēm.
Latvijas zirgu šķirnei pieļaujama asins pieliešana ar Anglijas pilnasiņu vai Traķēnes šķirnes vaisliniekiem un attiecīgās šķirnes asinības pakāpe nedrīkst pārsniegt 62,5%.
Pēcnācējus, kuri dzimuši no Latvijā dzimušajiem šķirnei radniecīgo un pieļaujamo šķirņu īpatņiem, pieskaita Latvijas šķirnei.
Ja zirgam ir dokumentāli pierādāma Latvijas šķirnes asinība ne mazāk kā 25% (skaita tikai „tīros" Ls, ieskaitot Flagmani), vērtējumam pieskaita papildus 1 balli.
Pēcnācējus, kuri iegūti no Latvijas šķirnei radniecīgo un pieļaujamo šķirņu importētiem vaisliniekiem, pieskaita Latvijas šķirnei.
Latvijas šķirnei neradniecisko šķirņu pārošanas rezultātā iegūtie pēcnācēji uzskatāmi par krustojuma dzīvniekiem un netiek vērtēti pēc Latvijas zirgu šķirnes programmas. Pēcnācēji uzskatāmi par krustojuma dzīvniekiem, ja nav zināma izcelšanās 4 paaudzēs; Krustojuma dzīvniekiem piešķir viena vecāka šķirnes apzīmējumu ar pakāpi. Krustojuma šķirnības pakāpi (asinību) vienas šķirnes ietvaros nosaka pēc vecāku asinības pussummas, to noapaļojot uz mazāko pusi.
3.2.2. Izmēru noteikšana (cm).
Dzīvnieku mērīšanu veic no 24 mēnešu vecuma, rezultātus fiksējot ciltskartītē un zirga vērtēšanas lapā, norādot mērīšanas vietu, datumu. Mēra:
● skausta augstumu
● krūšu apkārtmēru
● pēdvidus apkārtmēru.
Sporta tipa zirgiem izmēri tiek fiksēti, taču netiek vērtēti.
Sporta tipā ieskaita zirgus ar skausta augstumu virs 160 cm.
Optimālie sporta tipa zirgu izmēri.
| Grupa |
Skausta augstums (SA) |
Krūšu apkārtmērs (KA) |
Pēdvidus apkārtmērs (PA) |
| Vaislas ērzeļi |
164 |
190
|
21.0 |
| Vaislas ķēves |
162 |
185 |
20,5 |
| Ērzelīši 24 mēnešu vecumā |
158 |
|
20 |
| Ķēvītes 24 mēnešu vecumā |
156 |
|
19,5 |
3.2.3. Eksterjera vērtēšana.
Mūsdienu zirga eksterjers (jeb ārējā uzbūve, forma) ir dabiskās izlases un selekcijas kopīgs rezultāts, kas atšķiras ne vien starp dažādām šķirnēm, bet arī vienas šķirnes dažādu subpopulāciju un līniju starpā. Latvijas zirgu šķirnes selekcijā eksterjeru uzskata par būtisku zirga kvalitātes rādītāju.
Eksterjera novērtēšana ietver fenotipiskās pazīmes, kas piešķir dzīvniekam spēju attīstīt īpašas darba spējas. Zirga produktivitāte, pirmkārt, ir kustību spēja, kura galvenokārt pamatojas uz fizioloģiskiem un enerģētiskiem faktoriem un attīstās pēc mehāniskiem un statiskiem likumiem. Pareizas un enerģiskas kustības sporta zirgiem nepieciešamas daudzās disciplīnās, arī ir konkrētas eksterjera pazīmes, kuras konkrētās disciplīnās ir vēlamas. Labu kustību kvalitāti lielā mērā nosaka kāju stāvotnes, locītavu leņķi, pleca un vēzīšu slīpums. Iejādes zirga darba spējas būtiski ietekmē augšstilba kaula slīpums un garums, iegurņa slīpums, locītavu saišu stiprums, pleca garums, pie kam vislielākā ietekme ir zirga augšstilbiem. Konkūra zirgam lēciena tehniku ietekmē iegurņa slīpums, lāpstiņas un augšstilba slīpums. Konkūra zirga audzēšanā eksterjeram nav tik būtiska loma kā iejādes zirgiem.
Eksterjera vērtēšanu zirgam veic, sākot ar 24 mēnešu vecumu, uzrādot ciltskartītē un zirga vērtēšanas lapā vietu, datumu, eksterjera vērtējumu. Zirgam vērtē 7 eksterjera grupas
3.2.4. Darba spēju novērtēšana.
Darba spēju novērtēšanai izmanto lauka pārbaudes testu. Katra zirga darbaspējas vienlaikus testējot nosaka trīs sertificēti zirgu vērtētāji, katru pazīmi vērtējot pēc 10 punktu skalas, maksimālais iegūstamo punktu skaits 40, pēc tam iegūtos punktus pārvērš ballēs. Iegūtie testēšanas rezultāti tiek apkopoti un iesniegti šķirnes zirgu audzēšanas organizācijā, kas veido datu bāzi katram šķirnes zirgam.
Darba spēju rādītāji, kurus vērtē:
kustība soļos – tai jābūt sinhronai, četrtaktu kustībā, izteikti plašai, enerģiskai, līdzsvarotai, elastīgai;
kustība rikšos – tai jābūt divtaktu kustībā, enerģiskai, plašai, līdzsvarotai, ar labu pakaļkāju saliekšanos un ar izteiktu smaguma centra virzību uz priekšu, izteiktu muguras un ekstremitāšu muskulatūras darbību, ar priekškāju virzību augšup un ar izteiktu pleca brīvību;
kustība lēkšos – tai jābūt izteikti trīstaktu kustībā, enerģiskai, elastīgai, plašai, līdzsvarotai. Katrs lēkšu temps veidojas, pakaļkājām enerģiski atsperoties zem ķermeņa smaguma centra;
lēciena tehnika – lēcienam jābūt veiklam, spēcīgam, pārliecinošam, atbrīvotam. Izteikta zirga koncentrēšanās, veikls atspēriens un ātra locītavu saliekšanās (vēlama iespējami horizontālāka apakšpleca saliekšanās virs šķēršļa), velvēta un izteikti uz augšu un uz priekšu izliekta mugura brīvai pakaļkāju darbībai. Nevēlams ir nekonkrēts vai nenoslēgts lēciens ar nokarenām kājām, augsti paceltu galvu, kas saistīts ar stīvu vai atspiestu muguru, kad pazūd kustības līganums un ritms lēkšos.
Soļu un rikšu gaitas jāuzrāda ejot pavadā, kā arī brīvā kustībā, lēkšu gaita un lēciena tehnika vērtējama, zirgam virzoties brīvā kustībā. Nevēlamas īsas, līdzenas, neelastīgas, ar plecu cieši saistītas kustības un kustības ar sasprindzinātu muguru, kā arī smagas, uz priekšdaļu krītošas vai neritmiskas kustības.
Zirgiem, kuri piedalās konkūra sacensībās maršrutos sākot no 130 cm vai iejādes sacensībās sākot no shēmām Mazajā balvā, fiksē sacensību sezonā labāko rezultātu. Šos rezultātus iegūst no sacensību protokoliem, kurus apkopo Latvijas Jātnieku sporta federācija. Sporta sacensībās iegūtie rezultāti dod papildus balles pie darba spēju vērtējuma.
3.2.5. Ērzeļu vērtēšana iekļaušanai vaislas sastāvā
Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa vaislas ērzeļu pamatsastāvā var tikt iekļauti Latvijas šķirnes ērzeļi. Par sporta tipam piemērotiem atzīti radniecisko un pieļaujamo šķirņu ērzeļi un asins pieliešanai paredzēti izmantot Angļu pilnasiņu un Traķēnas šķirņu ērzeļi, ja tie pārbaudes laikā sevi pierādījuši kā uzlabotāji.
Lai ērzelim piešķirtu vaislas ērzeļa sertifikātu, šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas izveidota sertificētu vērtētāju komisija piecu cilvēku sastāvā novērtē vaislas ērzeli pēc eksterjera un darba spējām.
Vaislas ērzeļu vērtēšanu šķirnes zirgu audzēšanas organizācija veic ne retāk kā vienu reizi gadā, iepriekš noteiktā pārbaudes vietā, saskaņā ar šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas apstiprinātu vērtēšanas nolikumu.
Prasības vaislas ērzeļiem:
Eksterjera vērtējums > 52 balles
Darbaspēju vērtējums > 8 balles (31 punkts) iejādes ērzeļiem par visām trīs gaitām (soļi, rikši, lēkši) ne zemāk par 8 ballēm. konkūra ērzeļiem par lēkšu gaitu un lēciena tehniku vismaz 8 balles.
Pēcnācēju kvalitāte
Ērzeli vērtē pēc pēcnācēju vērtējuma - iegūtiem un novērtētiem 5 gadu laikā 10 jaunzirgiem, atbilstoši sporta tipa ciltsdarba programmas prasībām. Tiek veikta ērzeļu pēcnācēju kvalitātes analīze.
Vaislas sastāvā iekļaujamiem ērzeļiem jābūt labi izteiktam sporta zirga tipam (8 balles).
3.2.6. Ķēvju vērtēšana iekļaušanai vaislas sastāvā
Par vaislas ķēvi uzskatāma Latvijas zirgu šķirnes ķēve no 3 gadu vecuma, kas atbilst Latvijas zirgu šķirnes sporta tipa prasībām. Par ķēves iekļaušanu vaislas sastāvā lemj tās īpašnieks.
Lai veiktu izlasi, vaislas ķēvēm pēc sporta tipa zirgu vērtēšanas instrukcijas vērtē:
1. Izcelsme/tips - Vaislas darbam tiek pielaistas tikai Latvijas zirgu šķirnes ķēves. Ja vaislas ķēvei ir dokumentāli pierādāma piederība Latvijas zirgu šķirnes ģenealoģiskajām līnijām mātes pusē vismaz 25 % 2.paaudzē, tad izcelsmes un tipa vērtējumam pieskaita vienu balli un ķēvi ieskaita šķirnes ciltskodolā.
2. Eksterjers - Vaislas ķēvei jāsaņem par eksterjera vērtējumu vismaz 49 balles.
3. Darba spējas - Vaislas ķēvei jāsaņem par darba spējām vērtējumu vismaz 28 punkti (7 balles)
4. Pēcnācēju kvalitāte - Ķēvi pēc pēcnācēju kvalitātes vērtē, ja tai ir vismaz 2 pēcnācēji, kuri novērtēti jaunzirgu pārbaudē.
Pamatojoties uz minētajiem vērtējumiem, vaislas ķēves iedala klasēs, no kurām augstākā ir Elites klase, tad I. un II.klase.
5. Sporta tipa ķēvēm izmērus fiksē, bet nevērtē.
3.2.7. Kumeļu vērtēšana
Kumeļus vērtē no 4. dzīves mēneša līdz 6 mēnešu vecumam. Vērtēšanu veic viens sertificēts vērtētājs lauka (manēžas) apstākļos.
Ķēve tiek vesta pie rokas, kumeļš nepiesiets seko mātei.
Kumeļam vērtē četras pazīmes:
i- zcelsme/tips;
- eksterjers, ķermeņa proporcijas;
- soļi, rikši, lēkši (tiek novērtēti ar vienu kopēju atzīmi);
- kopējais iespaids.
Katru pazīmi vērtē 10 punktu sistēmā. Maksimālais iegūstamo punktu skaits ir 40 punkti.
Sertificēts vērtētājs veic šķirnes zirga pirmdokumenta – zirga reģistrācijas kartiņas aizpildīšanu ar kumeļa pazīmju aprakstu un grafisko apzīmēšanu, kā arī tēva un mātes datiem, pamatojoties uz lecināšanas apliecību un mātes pasi.
Pamatojoties uz zirga pases datiem, šķirnes zirgu audzēšanas organizācija izdod kumeļa īpašniekam ciltskartiņu.
3.2.8. Jaunzirgu vērtēšana
Jaunzirgu novērtēšana nepieciešama, lai īstenotu vaislas dzīvnieku – vaislas ērzeļu un vaislas ķēvju novērtēšanu pēc pēcnācēju kvalitātes, kā arī prognozētu pašu jaunzirgu izlasi. Trīs eksperti vērtē jaunzirgu darba spējas, eksterjeru, veic eksterjera aprakstu, kā arī nosaka jaunzirga ieteicamo izmantošanas virzienu. Jaunzirgus ieteicams vērtēt reģionālās skatēs.
Darbaspēju vērtējumu iegūst testējot. Testēšanu veic šķirnes zirgu audzēšanas organizācijas izveidota sertificētu vērtētāju komisija trīs cilvēku sastāvā. Katram jaunzirgam vērtē:
- gaitas vērtējums soļos (brīvā gaitā un pavadā)
- gaitas vērtējums rikšos (brīvā gaitā un pavadā)
- brīvas kustības lēkšu gaitā
- brīvais lēciens.
Iegūtie testēšanas rezultāti tiek apkopoti un iesniegti šķirnes zirgu audzēšanas organizācijā, kas veido datu bāzi katram šķirnes zirgam. Zirgiem, kuri piedalās jātnieku sporta sacensībās, fiksē sacensību sezonā labāko rezultātu. Šos rezultātus iegūst no sacensību protokoliem, kurus apkopo Latvijas Jāšanas sporta federācija.
|
|
